Pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no būtiskiem izaicinājumiem ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Lai efektīvi risinātu šo izaicinājumu, nepieciešams precīzi apzināt, kur un cik daudz pārtikas tiek izmests. LIFE IP projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros veiktā pētījumā apkopota un analizēta jaunākā informācija par radīto pārtikas atkritumu apjomu Latvijā 2024. gadā. Pētījumu veica pētnieku grupa no Rīgas Stradiņa universitātes un SIA “Jaunrades laboratorija”.
Kāpēc šāds pētījums bija nepieciešams?
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu kopš 2020. gada katrai dalībvalstij ir pienākums uzskaitīt un ziņot par valstī radītajiem pārtikas atkritumiem visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Tas nepieciešams, lai novērtētu progresu pārtikas atkritumu novēršanā un veidotu efektīvu rīcībpolitiku to samazināšanai. Turklāt ES noteiktie mērķi nosaka, ka līdz 2030.gadam par 10% jāsamazina pārtikas atkritumu daudzums pārstrādes un pārtikas ražošanas posmā un par 30% tirdzniecības, ēdināšanas un mājsaimniecību posmos kopā, par atskaites punktu ņemot 2020.gada datus.
Lai šo uzdevumu izpildītu, Latvijā laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2025. gada aprīlim tika veikts pētījums, kura mērķis bija izstrādāt pārtikas atkritumu mērīšanas metodoloģiju un iegūt salīdzināmus datus par pārtikas atkritumu apjomu Latvijā 2024. gadā.
Kā veikti mērījumi?
Pētījumā tika izvērtēta pārtikas atkritumu definīcija atbilstoši ES normatīvajiem aktiem, definējot, kas ir uzskatāms par pārtikas atkritumiem, kā arī noteikts skaidras mērīšanas metodes katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā. Pārtikas piegādes ķēde iedalās šādos posmos:
pārtikas pārstrāde un ražošana – datu ieguvei izmantoti aprēķini, balstoties uz statistikas datiem, pētījumiem un ražotāju sniegtu informāciju;
mazumtirdzniecība un izplatīšana – izmantota kombinēta pieeja – aptaujas, statistikas dati un pārrēķina koeficienti;
ēdināšanas sektors – datu ieguvei izmantota dienasgrāmatas metode un tiešie masas mērījumi, ēdināšanas sektorā aptaujājot gan kafejnīcas un restorānus, gan ēdnīcas izglītības iestādēs un aprūpes iestādēs, gan ievācot datus no uzņēmumiem izmitināšanas (viesmīlības) iestādēs;
mājsaimniecības – līdzīgi kā ēdināšanā, datu ieguvei veikti dienasgrāmatu pieraksti un pārtikas atkritumu svēršana.
Visas metodes vispirms tika testētas un pēc tam pilnveidotas, sadarbojoties ar potenciālajiem datu sniedzējiem. Papildus tika izmantoti valsts statistikas datu avoti, piemēram, Lursoft, Centrālās statistikas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un citu iestāžu publiski pieejamie dati.
Galvenie rezultāti
Apkopojot datus katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, tika secināts, ka kopējais radītais pārtikas atkritumu apjoms Latvijā 2024. gadā bija 269 596,9 tonnas. Tas atbilst vidēji 144 kg pārtikas atkritumu uz vienu iedzīvotāju.
Vērtējot pa pārtikas piegādes ķēdes posmiem, radītais pārtikas atkritumu apjoms ir sekojošs:
Primārajā ražošanā radītais pārtikas atkritumu apjoms ir 23 297 tonnas jeb 12,5 kg uz vienu iedzīvotāju. Galvenie pārtikas atkritumu rašanās cēloņi šajā posmā ir nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augu slimības un kaitēkļi, darbaspēka trūkums, dzīvnieku veselības problēmas, tehnoloģisko iekārtu bojājumi, kā arī dažādi nenovēršami negadījumi. Visbiežāk šajā posmā radītie pārtikas atkritumi tiek ziedoti vai izbaroti dzīvniekiem, kompostēti vai izvesti uz lauka, novadīti kanalizācijā vai aizvesti uz mēslu krātuvi, kā arī nodoti pārstrādei.
Pārstrādes un pārtikas ražošanā radītais pārtikas atkritumu apjoms ir 27 478 tonnas jeb 14,7 kg uz vienu iedzīvotāju. Ražošanas uzņēmumi norādījuši, ka visbiežākie pārtikas atkritumu rašanās iemesli ir sabojājušās izejvielas, produkts vai saražotā produkta iepakojums, izejvielu kvalitātes pasliktināšanās, blakusproduktu rašanās un risinājumu trūkums to pārstrādei, atcelti pasūtījumi, neprecīza pieprasījuma prognoze vai citi nenovēršami iemesli.
Ēdināšanā radītais pārtikas atkritumu apjoms ir 16 771 tonnas jeb 9 kg uz vienu iedzīvotāju. Pie īstenotajiem pasākumiem pārtikas atkritumu rašanās novēršanai uzņēmēji biežāk minējuši, ka nodrošina iespēju neapēsto ēdienu klientiem iesaiņot līdzņemšanai, pielāgo ēdienkarti atbilstoši pieprasījumam, piedāvā dažāda izmēra porcijas, gatavošanā neizlietotos produktus sasaldē izmantošanai vēlāk, nepārdotās maltītes izmanto darbinieku ēdināšanai, kā arī samazina cenu gatavajām maltītēm pirms darba laika beigām.
Mājsaimniecībās radītais pārtikas atkritumu apjoms ir vislielākais – 160 692 tonnas jeb 85,8 kg uz vienu iedzīvotāju. Lielākais apjoms no radītajiem pārtikas atkritumiem nonācis nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros – 51,7% gadījumu, piemājas kompostā – 19,4% gadījumu, bioloģisko atkritumu konteinerā – 11,5% gadījumu un tiek novadīti kanalizācijā – 17,4% gadījumu.
Šie dati liecina, ka pārtikas atkritumi joprojām ir būtiska problēma arī Latvijā, un nepieciešama mērķtiecīgas rīcības gan no rīcībpolitikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
Detalizēta informācija par radīto pārtikas atkritumu daudzumu katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā un pārtikas atkritumu tvērums kopumā atspoguļots infografikās:
Ko var darīt iedzīvotāji?
Lai samazinātu pārtikas atkritumus, svarīga ir katra iedzīvotāja iesaiste un atbildīga rīcība visos pārtikas piegādes ķēdes posmos pārtikas atkritumu novēršanai un mazināšanai. Mājsaimniecību līmenī galvenie soļi ir:
pārdomāta iepirkšanās un maltīšu plānošana;
izpratne par pārtikas derīguma termiņiem un terminiem “izlietot līdz ”vai “derīgs līdz”;
ēdiena uzglabāšana piemērotos apstākļos, lai novērstu pārtikas sabojāšanos;
pārpalikumu izmantošana jaunu ēdienu gatavošanā, sasaldēšana vēlākai apēšanai vai ziedošana.
Būtiska ir arī atbilstoša rīcība radīto pārtikas atkritumu apsaimniekošanai – mājsaimniecību līmenī kopš 2024.gada obligāta ir pārtikas un citu bioloģisko atkritumu šķirošana un dalīta vākšana visā valsts teritorijā atbilstoši marķētos (brūnajos) konteineros, kas nodrošina kvalitatīvu bioloģisko atkritumu pārstrādi kompostā vai biogāzē, radot izmantojamu resursu, samazina atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, kā arī samazina katras mājsaimniecības izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Šie ieguvumi mājsaimniecībai rodas arī, ja radītos bioloģiskos un pārtikas atkritumus kompostē savas mājsaimniecības teritorijā.
Pārtikas atkritumi nav tikai izšķērdēts ēdiens – tie ir arī izšķērdēti resursi, darbs, enerģija un nauda. Precīzi dati par to apjomu ir pirmais solis ceļā uz pārmaiņām. Ar kopīgiem centieniem ir iespējams veidot ilgtspējīgāku nākotni gan Latvijā, gan visā Eiropā. Šie secinājumi izskanēja arī 23.aprīlī notikušajā seminārā, kurā tika prezentēti pētījuma dati.
Pētījums pieejams šeit
Semināra prezentācijas pieejamas šeit
.png)
