21.februārī norisinājās kārtējais tiešsaistes seminārs par tēmu “Maksā par izmesto” cikla “Dialogs ar zinātni” ietvaros, kurā piedalījās 65 dalībnieki - pētnieki, zinātnieki, studenti, pašvaldību speciālisti, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji un valsts iestāžu eksperti.
Biedrības “Baltijas krasti” projektu vadītāja Aija Vanaga prezentēja LIFE IP projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros veikto pētījumu “Maksā, kad izmet”. Pētījuma mērķis ir sniegt izpēti par nešķiroto sadzīves atkritumu samazināšanas iespējām izmantojot sistēmas “Maksā, kad izmet” (PAYT - Pay as you throw) principus mājsaimniecību līmenī, ietverot tehniski ekonomisko analīzi un sociālo aspektu novērtējumu. Prezentācijā tika izskaidroti PAYT sistēmas pamatprincipi, kas balstās uz principu “piesārņotājs maksā”. Šī sistēma iekasē maksu par atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā faktiski radīto atkritumu daudzumu. Proti, PAYT shēmu var īstenot vairākos veidos, kur (1) maksa par atkritumiem ir atkarīga no konteinera tilpuma, ko izmanto atkritumu radītājs, (2) no konteinera izvešanas biežuma, (3) no cenas par atkritumu savākšanas maisu, (4) nosakāma pēc izvedamo atkritumu svara, vai (5) kombinēta no iepriekš minētajiem veidiem. Prezentācijā tika analizēti šīs sistēmas ieguvumi, stiprās un vājās puses, kā arī prezentēta pētījuma ietvaros veikta aptauja par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem un sabiedrības viedokli par PAYT sistēmas ieviešanu. Biedrības “Baltijas krasti” pārstāve A. Vanaga norādīja, lai ieviestu PAYT sistēmu, jābūt izpildītiem noteiktiem priekšnosacījumiem un nepieciešami ievērojami ieguldījumi tehnisko risinājumu ieviešanai, lai sistēma uzsāktu darbību un to uzturētu.
Semināra turpinājumā tika apskatīti PAYT sistēmas piemēri, kas īstenoti Jūrmalā, Siguldā un Rēzeknē.
Ar sistēmas ieviešanu, kas balstās uz sadzīves atkritumu svēršanas principu, dalījās Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības nodaļas vadītāja Zanda Sapronova, pastāstot, ka pašvaldības mērķis ieviest atkritumu svēršanas sistēmu Jūrmalas pilsētā bija motivēt iedzīvotājus šķirot atkritumus, lai samazinātu maksu par savā mājsaimniecībā radītajiem atkritumiem. Jūrmalas pilsētas administrācijas pārstāve stāstīja arī par to, kā svēršanas sistēma tika ieviesta, kā tā strādā un kādi ir atkritumu svēršanas sistēmas plusi un mīnusi. Pie plusiem tika norādīts, ka pēc sistēmas ieviešanas iedzīvotāji maksā tikai par pašu radīto atkritumu apjomu, un viņiem ir iespējama samazināt rēķinu par atkritumiem, mainot atkritumu šķirošanas paradumus. Viņa norādīja, ka pēc sistēmas ieviešanas ir būtiski palielinājies atkritumu šķirotāju skaits, šķirotajiem atkritumiem ir daudz augstāka kvalitāte, kā arī augstāks atkritumu apsaimniekošanas tarifs būtiski ietekmē šķiroto atkritumu konteineru pieprasījumu. Pie svēršanas sistēmas ieviešanas mīnusiem tika minēts apstāklis, ka nešķirotie sadzīves atkritumi nonāk publiskās vietās, daudzdzīvokļu namu konteineros vai citur, veidojas stihiskas izgāztuves publiskajos šķirošanas punktos un nomaļās vietās, kā arī svēršanas sistēma prasa augstākas uzturēšanas izmaksas - dārgākas iekārtas, iekārtu verificēšanu un citus ieguldījumus. Prezentācijas ietvaros Z.Sapronova minēja, ka Jūrmalas valstpilsētā ir ieviests kompostēšanas reģistrs, kas ļauj vākt datus par to iedzīvotāju skaitu, kas veic mājkompostēšanu, kā arī minēja citas pašvaldības īstenotas bezmaksas akcijas, kas paredzētas dažādu atkritumu savākšanai, piemēram, lielgabarīta atkritumu, lapu un elektrotehnikas savākšanas akcijas.
Savukārt SIA “Jumis” izpilddirektore Kristīne Uškenika dalījās ar pieredzi par atkritumu šķirošanas viedpunktu darbību Siguldā. Viedpunktā 13 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji no 404 dzīvokļiem, identificējoties ar Siguldas ID karti, var izmest atsevišķi sadzīves atkritumus un bioloģiski noārdāmos atkritumus. Savukārt publiskai lietošanai viedpunktā izvietoti pazemes konteineri vieglā iepakojuma (plastmasas, papīra, metāla) un stikla taras šķirošanai.
Lai gan ir skaidri redzami ieguvumi šādas sistēmas ieviešanai – aktīvi šķirojot atkritumus, iedzīvotāji var samazināt savus atkritumu apsaimniekošanas izdevumus pat par 50%, un viņiem ir lielāka atbildība un iespēja kontrolēt radīto atkritumu apjomu. Tomēr ir arī daudz izaicinājumu šādas sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Galvenie izaicinājumi saistīti ar augstajām viedpunktu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksām, bojājumu novēršanu. Kā norādīja K.Ušenika, ir iedzīvotāji, kas viedpunktus izmanto negodprātīgi, radot preskonteineru sistēmas bojājumus, konteineru atverēs iespiežot nepiemērota izmēra atkritumus, lielgabarīta priekšmetus un būvniecības atkritumus. Tāpat atkritumi tiek novietoti ārpus konteineriem, līdz ar to nepieciešama papildus viedpunkta uzturēšana un atkritumu savākšana ik dienu. Izaicinājums ir arī regulārā īrnieku maiņa, kas prasa papildu skaidrojošo un izglītojošo darbu. Tāpat rodas jautājums, kur atkritumus ievieto to 79 dzīvokļu iedzīvotāji, kas šajā sistēmā savu Siguldas ID karti nekad nav reģistrējuši.
Savukārt ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pieredzi Austrumlatgalē, konkrētāk Rēzeknes valstspilsētā, Rēzeknes novadā un daļā Ludzas novada, dalījās SIA “ALAAS” izpilddirektors Jurijs Petkevičs. Šis uzņēmums izmanto citu PAYT sistēmas veidu, kad maksa par sadzīves atkritumu daudzumu tiek piemērota par tilpumu, fiksējot, cik pilns ir konteiners tā iztukšošanas brīdī. Šādu kārtību ļauj piemērot pašvaldības saistošajos noteiktumos “Rēzeknes valstspilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” iestrādātā norma, kas nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājs veic izvesto atkritumu uzskaiti no konteineru laukumiem, ņemot vērā konteineru piepildījumu (pilns, pustukšs, tukšs).
J.Petkevičs demonstrēja atkritumu apsaimniekotāja ieviesto rēķinu sagatavošanas sistēmu, kur atbilstoši fiksētajai situācijai konteinerā tā iztukšošanas brīdī tiek aprēķināta maksa par atkritumu apsaimniekošanu, norādot, ka atkritumu apsaimniekošanas tarifā ir iekļauta ne tikai dabas resursu nodokļa maksa un maksa par atkritumu apglabāšanu, bet arī visi pārējie ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi, tai skaitā automašīnu degvielas izmaksas. Gadījumos, kad izvedamie konteineri bijusi tukši vai nav izvietoti izvešanai, transporta degvielas izmaksas netiek atgūtas un maksa par atkritumu apsaimniekošanu netiek piemērota. Tomēr katram iedzīvotājam ir iespēja informēt atkritumu apsaimniekotāju par to, ka attiecīgajā izvešanas reizē atkritumi nav radušies. Atbildot uz jautājumu, vai šajā reģionā tiek izmantoti arī atkritumu priekšapmaksas maisi, SIA “ALAAS” izpildirektors atbildēja apstiprinoši. Tomēr viņš norādīja, ka arī priekšapmaksas maisu sistēmai ir savi mīnusi. Piepildot maisu, iedzīvotājiem joprojām jāmeklē publisks atkritumu šķirošanas punkts, kur to novietot, turklāt atkritumu savākšanas transports ne vienmēr pamana pie konteineriem novietotos maisus, īpaši, ja tie ir apsniguši.
Visi prezentētāji uzsvēra, ka jebkuras atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai un efektīvai darbībai nozīmīga ir iedzīvotāju atbildība un izpratne par īstenoto pasākumu mērķiem un lietderību, tāpēc būtiska ir regulāra sabiedrības izglītošana un informēšana.
Detalizētāk ar semināra prezentācijām varat iepazīties šeit:
LIFE IP projekta «No atkritumiem uz resursiem Latvijā» aktualitātes
“Maksā kad izmet”- risinājumi mājsaimniecībām sadzīves atkritumu šķirošanai
Sadzīves atkritumu svēršanas sistēma Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā
Atkritumu šķirošanas viedpunkts
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma Austrumlatgalē. Pieredze un risinājumi
Foto: liepajniekiem.lv
-1740574926.png)
