Jaunumi

13.–14. maijā Daugavpils kļuva par nozīmīgu reģionāla dialoga centru, kura fokusā bija ilgtspējīga skolu ēdināšana. Starptautiskais Skolu pārtikas forums pulcēja vairāk nekā 80 dalībniekus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas – izglītības darbiniekus, politikas veidotājus, iepirkumu speciālistus, vietējos ražotājus un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, lai kopīgi pārdomātu skolu ēdināšanas nākotni. 

Pasākums sākās Latgales Industriālajā tehnikumā ar Somijas vēstnieces Latvijā Annes Salorantas atklāšanas runu. Viņa uzsvēra starpvalstu sadarbības nozīmi, lai panāktu būtiskas pārmaiņas skolu ēdināšanā kopumā: 

“Tikai sadarbojoties mēs varam izveidot sistēmas, kas baro mūsu bērnus un atbalsta vietējo ekonomiku,” sacīja vēstniece. 

Turpinājumā dalībnieki iepazinās ar nozīmīgām starptautiskām iniciatīvām – Eiropas Komisijas prezentāciju par pārtikas izglītības integrēšanu skolās un Itālijas Skolu ēdināšanas koalīcijas pieredzi – globālu kustību, kas strādā pie skolu ēdināšanas un mācību vides uzlabošanas. 

Īpašu uzmanību piesaistīja Latvijas pieredze – Agnese Radžele-Šulce dalījās ar “No lauku saimniecības līdz skolai” iniciatīvu Latgalē, kas mainījusi gan pārtikas iepirkšanas pieeju skolās, gan bērnu izpratni par veselīgu uzturu. 

“Skolu ēdienkartes pārveide nav tikai par ēdienu – tas ir par domāšanas maiņu un saiknes veidošanu starp bērniem, pārtiku un vietējiem ražotājiem,” viņa uzsvēra. 

Pēc tam Somijas un Zviedrijas pārstāvji prezentēja savu pieredzi pārtikas atkritumu samazināšanā izglītības procesā. Dalībnieki piedalījās interaktīvā darbnīcā, kur kartēja iesaistītās puses skolu pārtikas iepirkumos – no lauksaimniekiem līdz politikas veidotājiem – un izpētīja sistēmisko pārmaiņu sarežģītību. 

Pēcpusdienā dalībnieki devās uz pirmsskolas izglītības iestādi Daugavpils Ķīmijas mikrorajonā, lai praksē iepazītu, kā mazie bērni Latvijā tiek iepazīstināti ar vietējo pārtiku un virtuves kultūru. 

“Tas bija iedvesmojoši – redzēt, kā pat mazi bērni saprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tas atgādināja, cik svarīgi ir sākt pārtikas izglītību jau agrā vecumā,” sacīja viens no dalībniekiem no Zviedrijas. 

Diena noslēdzās ar kultūras programmu Raiņa mājā Berķenelē, kur viesi baudīja tradicionālos latgaliešu ēdienus – miežu putru, kupātus un rudzu maizes desertu –, iepazīstot Latgales bagāto kulināro mantojumu. 

Foruma otrā diena bija veltīta ilgtspējīgiem pārtikas iepirkumiem – būtiskam instrumentam skolu ēdināšanas uzlabošanā. Sesiju vadīja vietējais eksperts, sākot ar pārskatu par situāciju Latvijā. 

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) iezīmēja regulējuma izaicinājumus un aicināja uz lielāku elastību un inovācijām publisko iepirkumu procesos. 

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) iepazīstināja ar platformu www.novadagarsa.lv, kas savieno skolas ar vietējiem ražotājiem un nākotnē varētu kļūt par dinamisku iepirkumu sistēmu pamatu. 

Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija uzsvēra zaļo un sociālo kritēriju nozīmi iepirkumos, norādot, ka iepirkumi var būt pārmaiņu instruments – ne tikai izmaksu samazināšanas līdzeklis. 

Starptautiskie runātāji prezentēja inovatīvus modeļus, kā iesaistīt mazus ražotājus publiskajos iepirkumos: 

Lietuvas CPO LT izveidojis lietotājam draudzīgu nacionālu iepirkumu platformu, kas atvieglo piekļuvi mazajiem ražotājiem; 

Zviedrijas Vallentuna pašvaldība dalījās ar savu elastīgo Dinamiskās iepirkumu sistēmas (DPS) piemēru, kas ļauj pievienoties jauniem piegādātājiem un atbalsta sezonālas, vietējas pārtikas izmantošanu; 

Igaunija prezentēja praktiskus piemērus skolu ēdināšanā, uzsverot digitālās infrastruktūras un sadarbības nozīmi starp tehnoloģiju nodrošinātājiem un pašvaldībām. 

Latvijas kooperatīvs “Latgales Dabas Dots” dalījās pieredzē, kā sekmīgi piegādā skolām vietējos augstas kvalitātes produktus. Viņu darbība rāda, kā reģionālie ražotāji var būt būtiski veselīgas skolu ēdināšanas un vietējās ekonomikas spēcinātāji. 

“Runa nav tikai par ēdienu – tas ir par kopienu, identitāti un ilgtspēju,” teica kooperatīva pārstāvis. 

Darbnīcā dalībnieki izstrādāja redzējumu par kopīgu, pārrobežu dinamisku pārtikas iepirkumu sistēmu Baltijas jūras reģionam. Galvenie secinājumi: 

Nepieciešamas savietojamas digitālās platformas, kas atbalsta reģionālo sadarbību; 

Vietējā konteksta nozīme – sistēmām jābūt pielāgotām katras valsts realitātei, bet vadītām pēc kopīgiem principiem; 

Aicinājums uzsākt Baltijas pilotprojektu, kurā vairākas pašvaldības praksē testētu modeli. 

Forums noslēdzās lietainā vakarā Aglonas Maizes muzejā, kur dalībnieki baudīja maltīti no māla šķīvjiem, izmēģinot tādu ēdienu kā “Veistūkļi”. Vakarā skanēja arī dziesmas, tostarp tautas dziesma “Pie Dieviņa gari galdi”, kas simboliski atspoguļoja pasākuma garu – kopienas spēku un vienotu mērķi. 

Forums notika ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas atbalstu, projekta “Apritīgas izmaiņas pārtikas jomā” ietvaros, lai veidotu zaļāku, gudrāku un apritīgāku pārtikas reģionu, sadarbojoties ar: 

• Zaļo brīvību (Latvija) 

• Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (Latvija)

• Latgales plānošanas reģionu (Latvija)

• Seinajoki Lietišķo zinātņu universitāti (Somija) 

• CPO LT (Lietuva) 

• Tartu apriņķa pašvaldību apvienību (Igaunija) 

• Sustainable Gastro (Zviedrija) 

• Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā 

Foto: Zaiga Pettere-Kaļiņina un Inga Belousa

Sižetu Re:TV skatīties šeit