Jaunumi

7.septembrī norisinājās trešā tikšanās sarunu cikla “Dialogs ar zinātni” ietvaros, kurā LIFE Waste to Resources IP projekta partneri SIA “Eco Baltia vide” un biedrība “Zaļā brīvība”, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji iepazīstināja ar aktivitātēm, kas saistītas ar tekstila un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Sarunu cikls tiek īstenots, lai stiprinātu informācijas apmaiņu starp zinātnisko un publisko un privāto sektoru un stiprinātu sadarbību un dialogu. 

LIFE Waste To Recources IP projekta ietvaros viens no uzdevumiem ir sadarbības stiprināšana un dialoga veidošana ar zinātni. Jau šobrīd tiek veidots praktisks darba dokuments “Stratēģija dialogam ar zinātni līdz 2028.gadam”, kas paredz pasākumus projekta un augstskolu pārstāvju savstarpējās sadarbības veicināšanai un informācijas apmaiņas īstenošanai.

Uz sarunu tika aicināti vairāki eksperti konkrētās darbības jomās, kas dalījās ar savām zināšanām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļas vecākā eksperte Sandija Svarupa atklāja sanāksmi un dalījās informācijā ar līdz šim projektā paveikto un aktualitātēm tuvākajiem mēnešiem. Īstenotas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas, piemēram, SIA “Eco Baltia vide” informatīvā kampaņa “Stils – tekstils” un kampaņa “Salūza? Nemet ārā!”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību tekstila un elektronisko iekārtu šķirošanas nepieciešamībai, lai veicinātu materiālu otrreizēju izmantošanu un atkāroti atgrieztu preces apritē. Savukārt kampaņas “Mana jūra” ietvaros apkopoti 2023. gada jūru piesārņojošo atkritumu vasaras monitoringu rezultāti. Kā arī uzstādīti 10 informatīvi izglītojoši stendi dažādās vietās Latvijas pludmalē “Neguli atkritumos!”. Projekta ietvaros izveidoti arī dažādi infrastruktūras un attīstības risinājumi, piemēram, SIA CLEAN R būvmateriālu un remontlietu un šķiroto un pārstrādāto būvgružu apmaiņas punkts “Nomales”, Rumbulā, Stopiņu pagastā; izveidota industriālās simbiozes platforma SINERGIA. Savukārt SIA “ZAAO” veidos reģionālo aprites ekonomikas izglītības un kompetences centru “Daibe”, kurā sniegs zināšanas vides, aprites ekonomikas jautājumos. Ar rezultātiem var iepazīties projekta mājas lapā sadaļās “Jaunumi” un “Rezultāti”.

Ar prezentācijām piedalījās SIA Eco Baltia Vide projekta vadītāja Diāna Baranovska un informēja par patērētāju uzvedības aptaujas datiem saistībā ar lietotas elektrotehnikas iegādes paradumiem Latvijā un gūto pieredzi Francijā, kā praktiski darbojas elektrisko iekārtu labošanas centri, kuru darbības modelis tiks ņemts par pamatu 2024.gadā plānotajam elektroiekārtu labošanas centram Stopiņos.

Savukārt Rīgas Stradiņas universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone iepazīstināja ar pieejamiem datiem saistībā ar elektrotehnikas ietekmi uz cilvēka veselību. Tika secināts, ka tā kā liela daļa ražoto elektronisko ierīču tiek ražotas ārpus Eiropas Savienības, tad bieži vien trešajām valstīm nav noteiktas prasības par preču ķīmisko sastāvu un tās var būt kaitīgas cilvēka veselībai. Turklāt pētījumu dati rāda, ka cilvēka organismā parādās ķīmiskās vielas, ja cilvēks ir tiešā kontaktā ar šādām elektroierīcēm, piemēram, ar tām strādājot.

Savukārt par mājsaimniecības tekstila šķirošanu un ilgtspējīgu izmantošanu Latvijā, iegūtajiem pētījuma rezultātiem iepazīstināja biedrības “Zaļā brīvība” pētniece Dace Akule un izsmeļošu informāciju par tekstila atkritumu pārvaldību un tekstila produktu ilgmūžību sniedza Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dr.Sc.ing. Inga Dāboliņa. Dace Akule stāstīja par to, kādi ir statistikas dati, cik liels ir lietotu tekstila preču imports un eksports Latvijā pēdējos gados, kāda ir plūsmas izmaiņu dinamika, kādi ir izaicinājumi tekstila atkritumu vākšanas un pārstrādes jomā tuvākajos gados gan nacionālā, gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju līmenī. Prezentācija ietvēra arī dažādus ieteikumus un stratēģiskus uz nākotni vērstus jautājumus par tekstila atkritumu attīstības virzieniem.

Dr.Sc.ing. Inga Dāboliņa savā prezentācijā koncentrējās uz pētījumiem par to, kādas ir iespējas tekstila atkritumus pārstrādāt, secinot, ka tie tekstila atkritumi, kas pašlaik nonāk tekstila konteineros, īsti nav atkritumi pēc būtības, jo paredzēti vēl turpmākai izmantošanai, eksportējot tos uz ārvalstīm. Tie tekstila atkritumi, kas vairs lietošanā, nav izmantojami, ir ļoti grūti pārstrādājami, ņemot vērā vienā tekstila izstrādājumā esošo dažādo izmantoto materiālu sastāvu, piemēram, vienā izstrādājumā var būt gan kokvilnas, gan poliestera, gan elastāna šķiedras, tāpat tas var saturēt citas metāla vai plastmasas daļas, kas būtiski sarežģīs procesu, lai attiecīgās šķiedras un detaļas atdalītu tālākai pārstrādei. Dr.Inga Dāboliņa minēja arī nedaudzos piemērus Eiropā, kad tiek veikta pilnīga tekstila atkritumu pārstrāde.

Aicinām iepazīties ar prezentācijām:

1. LIFE IP projekta «No atkritumiem uz resursiem» aktualitātes;

2. EEIA un mantu labošanas centra izveide;

3. Jauni atkritumu veidi. Elektroniskie atkritumi;

4. Pētījums "Mājsaimniecību tekstila šķirošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā";

5. Tekstila atkritumu pārvaldība, tekstila produktu izlgmūžība.

Paldies visiem par dalību jau trešā sarunu ciklā “Dialogs ar zinātni”!