Jaunumi

Izsmēķi ir viens no noturīgākajiem un visbiežāk sastopamajiem piesārņojuma veidiem Rīgas publiskajā ārtelpā, īpaši piekrastē. Ilgtermiņa jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa dati rāda, ka Rīgas piekrastē vidēji tiek konstatētas 406 atkritumu vienības uz 100 pludmales metriem, kamēr Eiropas Savienības noteiktais labas jūras vides stāvokļa slieksnis ir 20 vienības. Tas nozīmē vairāk nekā divdesmitkārtīgu pārsniegumu. Būtisku daļu no šī piesārņojuma veido tieši smēķēšanas atkritumi.

Lai risinātu samilzušo cigarešu izsmēķu piesārņojuma problemātiku piekrastes zonā, SIA “Zaļā josta” LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā*” ietvaros īstenoja ilgtermiņa sabiedrības attieksmes maiņas un izsmēķu savākšanas infrastruktūras pilnveides darbus vienā no lielākajām un apmeklētākajām oficiālajām Rīgas pašvaldības peldvietām – Vecāķu pludmalē. To mērķis bija pārbaudīt, vai ar mērķtiecīgu infrastruktūru iespējams mainīt situāciju arī galvaspilsētas visnoslogotākajā vidē.

Projekta ietvaros SIA “Zaļā josta” trijās izejās uz Vecāķu pludmali uzstādīja sabiedrībā rezonansi guvušus vides objektus – lielizmēra cigarešu izsmēķus, kas simboliski tiek nodzēsti pludmales smiltīs. Objekti aktualizē valdošo cigarešu izsmēķu piesārņojuma problemātiku pludmalēs, savukārt to izmērs akcentē problēmas apmēru, liekot aizdomāties – izsmēķiem šeit nav jāatrodas. Objektiem līdzās uzstādītas speciālas atkritumu tvertnes izsmēķu savākšanai, kas veidotas košās un pamanāmās krāsās, informējot, ka katros 100 Latvijas pludmales metros atrodami 120 izsmēķi, kā arī norāda, ka izsmēķis nav saražots no papīra, bet ir izgatavots no plastmasas - celulozes acetāta.

Projekta rezultāti pilotteritorijā ir nepārprotami. Kontroles monitorings, kas veikts vairākus gadus pēc kārtas, izmantojot vienotu metodoloģiju 10 m² kontrollaukumos, rāda, ka smēķēšanas atkritumu noslodze Vecāķu pilotteritorijā samazinājusies par 41 %. Tas ir viens no augstākajiem fiksētajiem samazinājuma rādītājiem visā LIFE projekta ietvaros.

Būtiski, ka projekta rezultāti nav sezonāli vai nejauši. Rezultāti iegūti, salīdzinot datus pirms un pēc izsmēķu savākšanas infrastruktūras un lielformāta vides objektu uzstādīšanas, kas vienlaikus kalpoja kā praktisks risinājums un spēcīgs vizuāls signāls par vēlamo uzvedību publiskajā telpā.

Pretstats šim piemēram ir tā sauktais “0 rīcību scenārijs” – teritorijas, kurās netika ieviesti nekādi papildu preventīvie pasākumi. Tajās smēķēšanas atkritumu piesārņojums vidēji pieauga par 9%. Šis salīdzinājums īpaši spilgti izgaismo situāciju Rīgā - bez aktīvas, mērķētas rīcības piesārņojums turpina pieaugt.

Urbānajās pludmalēs Latvijā izsmēķu problēma ir vēl izteiktāka. Laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam tajās vidēji konstatētas 222 izsmēķu vienības uz 100 pludmales metriem, kas padara izsmēķus par vienu no dominējošajiem piesārņojuma veidiem tieši pilsētvidē. Rīgas pludmales šajā statistikā nav izņēmums, bet gan raksturīgs piemērs lielpilsētai ar augstu apmeklētāju plūsmu, tūrisma intensitāti un sezonālu slodzi.

LIFE projekta rezultāti Vecāķos parāda būtisku paradigmas maiņu. Izsmēķu piesārņojums nav tikai individuālas atbildības vai sabiedrības “audzināšanas” jautājums. Tas ir pilsētvides plānošanas un infrastruktūras jautājums. Ja cilvēkam publiskajā telpā ir skaidra, ērta un vizuāli pamanāma iespēja izsmēķi izmest pareizi, lielākā daļa to arī izmanto.

No galvaspilsētas skatu punkta šie dati ir īpaši nozīmīgi. Rīga ir pilsēta, kur vides kvalitāte tieši ietekmē gan iedzīvotāju ikdienu, gan pilsētas tēlu tūristu acīs. Katrs pareizi apsaimniekots izsmēķis nozīmē mazāku toksisko vielu un mikroplastmasas nonākšanu vidē – pludmales smiltīs, notekūdeņos un jūrā, kā arī mazāku slodzi pilsētas apsaimniekošanas budžetam.

Vecāķu pilotteritorijas piemērs pierāda, ka 30–40% piesārņojuma samazinājums nav teorētisks mērķis, bet sasniedzams rezultāts, ja tiek izmantota datos balstīta pieeja un kombinēti praktiski un komunikatīvi risinājumi. Tas dod spēcīgu pamatu secinājumam, ka izsmēķu savākšanas infrastruktūra nav simbolisks žests, bet efektīvs instruments lielpilsētas vides kvalitātes uzlabošanai.

“Zaļā josta” projekta rezultāti Rīgas pilotteritorijā skaidri iezīmē izvēli: vai nu pieņemt pakāpenisku piesārņojuma pieaugumu, vai balstīt pilsētas vides politiku mērķētos, izmērāmos un pārbaudāmos risinājumos. LIFE projekta dati apliecina, ka cieša sadarbība starp atkritumu apsaimniekotājiem, vides organizācijām, pētniekiem un pašvaldību sniedz būtisku ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanā un sabiedrības rīcības maiņā.