Jaunumi

Rīgā atklāts modernākais atkritumu šķirošanas laukums Latvijā

2025. gada 26. martā Rīgā, Vietalvas ielā 5b, tika atklāts līdz šim modernākais un plašāk aprīkotais šķiroto atkritumu savākšanas laukums Latvijā. To izveidojis “CleanR” ar Eiropas Savienības LIFE programmas finansiālu atbalstu.

Laukums būtiski uzlabos iespējas šķirot atkritumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

“Aptaujas rāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem šķirošanai ir piemērotas infrastruktūras trūkums,” uzsver “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs

Laukumā ierīkoti aptuveni 30 konteineri dažādiem atkritumu veidiem, tai skaitā bīstamajiem un lielgabarīta atkritumiem. Privātpersonām noteiktus atkritumu veidus būs iespējams nodot bez maksas, savukārt juridiskām personām pakalpojumi pieejami par maksu.

Ērtībai ieviesti digitālie ekrāni, info gids un automatizēta uzskaites sistēma. Pieejams arī apmaiņas punkts, kur nodot tehniku, traukus, grāmatas u.c. preces atkārtotai lietošanai.

Darba laiks:Pirmdien: 9.00–19.00
Otrdien, ceturtdien, piektdien: 8.00–17.00
Sestdien: 9.00–13.00
Trešdien un svētdien: slēgts

Vienlaikus atklāta arī digitālā vides izglītības platforma www.videspratiba.lv, kas sniedz skaidru un saprotamu informāciju par šķirošanu.

Lasīt vairāk

ZAAO pulcē iedzīvotājus izzināt BIO atkritumu aprites ciklu

Š.g. martā reģionālajā aprites ekonomikas centrā "Daibe" norisinājās trešā nodarbība izglītības programmā “Ģimenes budžeta taupīšana, dzīvojot zaļāk”, kuras tēma bija bioloģiski noārdāmie atkritumi un kompostēšana.

Vairāk nekā 20 dalībnieki devās ekskursijā uz BIO atkritumu pārstrādes rūpnīcu un iepazina industriālā komposta tapšanas procesu. Kompostēšanas vēstnese Zane Kopštāle aicināja veidot ikdienas paradumus, kas ir saudzīgi gan pret vidi, gan arī augsni.

“Šķirošanai jābūt tikpat pašsaprotamai kā rīta kafijai.”

ZAAO vides izglītības vadītāja Ieva Freimane-Mihailova uzsvēra resursu taupīšanas nozīmi:

“Visvieglāk pārstrādājamais atkritums ir tas, kas nemaz nerodas.”

Dalībnieki praktiski veidoja “komposta burgerus” un diskutēja par komposta kvalitāti un tapšanas nosacījumiem.

Pasākumā bija padomāts arī par bērniem – viņi piedalījās animācijas meistarklasē par bioatkritumu šķirošanu.

Nākamajās nodarbībās tiks aplūkotas tēmas par energoefektivitāti, ūdens taupīšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Lasīt vairāk

Cigarešu izsmēķi – mazs atkritums, liela problēma

Cigarešu izsmēķi ir viens no izplatītākajiem atkritumu veidiem pasaulē, kas negatīvi ietekmē vidi. Tiem nepieciešami pat gadu desmiti, lai noārdītos, turklāt to plastmasas piejaukums veido mikroplastmasas piesārņojumu.

Latvijā, īpaši piekrastē, šī problēma ir izteiktāka. Liepājas pludmalē no visiem savāktajiem atkritumiem dominē izsmēķi. Situācija liecina par nepieciešamību uzlabot infrastruktūru un stiprināt sabiedrības izpratni.

Lai pievērstu uzmanību izsmēķu piesārņojuma jautājumam, 2025. gada 10. aprīlī Liepājā norisinājās informatīvs seminārs ar vides ekspertiem un pašvaldības pārstāvjiem.

Seminārā piedalījās:

•            Jānis Ulme, Vides izglītības fonda vadītājs – stāstīja par cigarešu piesārņojuma monitoringa rezultātiem piekrastē.

•            Māra Grants, “Zaļā josta” LIFE projekta vadītāja – iepazīstināja ar projekta mērķiem un sasniegumiem izsmēķu problēmas risināšanā.

•            Liepājas pašvaldības pārstāvji – informēja par iecerētajiem pasākumiem sabiedrības izglītošanai un vides uzlabošanai pilsētā.

 Lasīt vairāk

 Liepājā vērš uzmanību uz cigarešu izsmēķu kaitīgumu videi

Lai mazinātu cigarešu izsmēķu piesārņojumu un veicinātu atbildīgu rīcību, SIA “Zaļā josta” uzsāk vides iniciatīvu Liepājā.

Liepājā ir uzstādītas trīs izsmēķu infrastruktūras instalācijas, kas apvieno informatīvu materiālu par piesārņojuma sekām ar funkcionālu izsmēķu urnu.

Objekti atrodas Vaiņodes ielas galā, Roņu ielas galā (sezonāli) un Atmodas bulvārī 21 (pastāvīgi).

“Vēlamies vizuāli parādīt, cik nozīmīga ir katra cilvēka izvēle – vai izsmēķis nonāk vidē vai urnā. Paradumu maiņa sākas ar izpratni,” saka Māra Grants, projekta vadītāja no SIA “Zaļā josta”.

Pirms objektu uzstādīšanas tika veikts izsmēķu piesārņojuma monitorings, lai noteiktu piemērotākās vietas. Instalāciju mērķis ir informēt, ka viens izsmēķis var piesārņot līdz pat 100 litriem ūdens un gadiem saglabāties vidē.

Pirmā instalācija tika uzstādīta š.g. 6. maijā Atmodas bulvārī 21 un izvietotie objekti pilsētā atradīsies piecus gadus.

Lasīt vairāk

Pārtikas atkritumu apjoma dati Latvijā 2024. gadā

Š.g. 23. aprīlī norisinājās tiešsaistes seminārs, kurā tika prezentēti LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros iegūtie dati par pārtikas atkritumu daudzumu mūsu valstī. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA “Jaunrades laboratorija”

Seminārā piedalījās pārtikas nozares un pašvaldības pārstāvji, kā arī citi interesenti, lai iepazītos ar metodēm, iegūtajiem rezultātiem un turpmākajiem soļiem pārtikas atkritumu mazināšanā.

Kopējais radītais pārtikas atkritumu apjoms Latvijā 2024. gadā bija 269 596,9 tonnas. Tas atbilst vidēji 144 kg pārtikas atkritumu uz vienu iedzīvotāju gadā.

Apjoms sadalījumā pa posmiem:

• Primārā ražošana (lauksaimniecība): 23 297 t (12,5 kg/iedz.)

• Pārtikas pārstrāde un ražošana: 27 478 t (14,7 kg/iedz.)

• Tirdzniecība un izplatīšana: 41 359 t (22,1 kg/iedz.)

• Ēdināšana: 16 771 t (9 kg/iedz.)

• Mājsaimniecības: 160 692 t (85,8 kg/iedz.)

Lielākais pārtikas atkritumu apjoms veidojas mājsaimniecībās. Biežākie iemesli: ēdiena iepirkšana vairāk nekā nepieciešams, nesekošana līdzi derīguma termiņiem un neatbilstoša ēdiena uzglabāšana. Vairāk nekā puse šo atkritumu tiek izmesti sadzīves atkritumos.

Ko vari darīt Tu?

• Plānot iepirkšanos un ēdienreizes;

• Pievērst uzmanību pārtikas derīguma termiņiem;

• Atbildīgi uzglabāt un izmantot pārtiku;

• Kompostēt vai šķirot pārtikas atkritumus.

Pētījums

Semināra prezentācijas

Lasīt vairāk

Valsts vides dienests pirmo reizi publisko ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā (RAS) iesaistīto ražotāju datus

No 2025. gada 17. aprīļa Valsts vides dienesta (VVD) Reģistru vietnē tiek automātiski publicēta informācija par Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmās (RAS) iesaistītajiem ražotājiem.

RAS sistēmas paredz, ka ražotāji ir atbildīgi par tirgū laisto preču radīto atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot to savākšanu, pārstrādi un reģenerāciju. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa (DRN), ražotājiem jābūt līgumam ar VVD atzītu RAS apsaimniekotāju.

VVD Reģistru vietnē tagad pieejama:

• RAS apsaimniekotāju saraksts, ar kuriem VVD ir noslēdzis līgumu par RAS īstenošanu;

• RAS iesaistītie ražotāji, kuriem spēkā esošs atbrīvojums no DRN samaksas par konkrētiem DRN objektiem.

Jaunā sistēma samazina administratīvo slogu, uzlabo pārskatāmību un veicina sabiedrības iesaisti, mazinot pelēko sektoru. Informācija par tekstilizstrādājumu un plastmasas izstrādājumu RAS apsaimniekotājiem vēl tiek publicēta manuāli, taču arī šie dati nākotnē tiks iekļauti automātiskās publicēšanas sistēmā līdz ar attiecīgo e-pakalpojumu ieviešanu.

Lasīt vairāk

Iepakojuma regula veicinās ilgtspējīgus risinājumus visā piegādes ķēdē

2026.gada augustā stāsies spēkā jaunā Eiropas regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas būtiski ietekmēs ražošanu, pārstrādi un lietošanu visā ES. Par gaidāmajām izmaiņām diskutēts seminārā “Ilgtspējīgs iepakojums 2025”, ko organizēja “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar LBTU un Latvijas Iepakojuma asociāciju.

Rudīte Vesere, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos:
“Šī regula nav tikai normatīvs ietvars – tā ievieš jaunu domāšanu piegādes ķēdē, kurā ilgtspēja un atbildība ir galvenie principi.”

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors:
“Latvija jau sper soļus uz videi draudzīgāku iepakojumu – jauninājumi nodokļu sistēmā motivē izmantot pārstrādājamus materiālus un stiprina ražotāju atbildību.”

Regula nosaka ierobežojumus iepakojuma apjomam, sastāvā esošajām kaitīgajām vielām un uzliek pienākumus ražotājiem nodrošināt atkārtoti lietojamu un pārstrādājamu iepakojumu. Līdz 2040. gadam izlietotā iepakojuma apjoms jāsamazina par 15%, salīdzinot ar 2018. gadu.

Lai veicinātu pārstrādi, kopš 2024. gada 1. jūlija Latvijā ieviests dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu plastmasu: 0,80 €/kg vai 1,25 €/kg atkarībā no tās pārstrādājamības.

LBTU pētījums atklāja, ka 11,24% iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un 22% vispār nav norāžu par materiāla veidu.

Sandra Muižniece-Brasava, LBTU pētniece:
“Ražotāji apzinās pārmaiņu nepieciešamību, taču pāreja nav vienkārša – jauns iepakojuma materiāls var ietekmēt produkta derīguma termiņu un loģistiku.”

Kristīne Geidāne, SIA “Nordic Plast” kvalitātes vadītāja, vērsa uzmanību uz izaicinājumiem praksē:

“Laboratoriskie testi bieži atklāj, ka teorētiski pārstrādājams iepakojums nemaz nav pārstrādājams. Tāpēc būtiska ir materiālu testēšana, ne tikai marķējums.”

Seminārā tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt pārstrādes infrastruktūru, pilnveidot marķējumu un mainīt gan ražotāju, gan patērētāju domāšanu. Latvijai ir iespēja kļūt par reģionālu līderi ilgtspējīga iepakojuma jomā, balstoties zinātnē un praksē.

Lasīt vairāk

Cēsīs norisinājās otrais Bioreģiona forums

Š.g. 14. maijā koncertzālē “Cēsis” norisinājās otrais Bioreģiona forums ar virstēmu “Vietējā ekonomika, apritīgums un bioloģiskā pārtika”. Forums pulcēja valsts, pašvaldību, NVO un uzņēmēju pārstāvjus, lai diskutētu par ilgtspējīgas bioreģiona attīstības nākamajiem soļiem.

Foruma pirmajā daļā tika prezentēts ieskats par paveikto kopš Gaujas Nacionālā parka bioreģiona izveides 2023. gadā – tostarp bioreģiona vizuālās identitātes izstrādi, zaļā publiskā iepirkuma pilnveidi un sabiedrības iesaisti bioloģiskās pārtikas un apritīguma veicināšanā.

Kristīne Āboliņa, Cēsu novada LIFE projekta “No atkritumiem uz resursiem” eksperte, iepazīstināja ar Cēsu novada izstrādāto aprites ekonomikas ceļakarti.

Praktiskus risinājumus ilustrēja divi vietējie uzņēmēji Aleksandrs Safonovs (SIA “BioLana”) ar piemēru par mēslojuma ražošanu no aitu vilnas, un Aigars Ruņģis (SIA “Valmiermuižas alus”), uzsverot domāšanas maiņas nozīmi resursu izmantošanā.

Forumā tika prezentētas digitālās platformas lietovelreiz.lv un sinergia.lv, kā arī Jaunās Būvniecības skolas iecere par apritīgas būvniecības izglītību.

Dalībniekiem bija iespēja piedalīties divās paralēlās sesijās:

Vietējās pārtikas sadarbības sesijā tika analizēti īso pārtikas piegādes ķēžu izaicinājumi un risinājumi, kā arī notika darbnīca kopīgu projektu veidošanai. Pieredzē dalījās Cēsu rajona lauku partnerība, Vidzemes lauku partnerība “Brasla” un biedrība "No Salacas līdz Rūjai".

Resursu izmantošanas sesijā bija pieejami praktiski piemēri aprites ekonomikas ieviešanai – ar rīkiem pašvaldībām un uzņēmumiem, kā arī pieredzi bezatkritumu saimniekošanā un izglītībā.

Pasākumā notika arī “ātrie randiņi” starp vietējiem bioloģiskajiem ražotājiem un ēdinātājiem, lai veicinātu jaunas sadarbības.

Lasīt vairāk

Iemācies salabot, nevis izmest! Aizvadīta bezmaksas elektrotehnikas labošanas meistarklase Rīgā

Š.g. 13. maijā Rīgā, “Lab!” veikalā Latgales ielā 240, norisinājās bezmaksas meistarklase mazās sadzīves tehnikas labošanā, ko organizēja “Latvijas Zaļais punkts” un “Eco Baltia vide”.

Apmeklētājiem bija iespēja salabot līdzi paņemtās ierīces trīs profesionālu meistaru uzraudzībā. Pasākuma mērķis ir veicināt ieradumu labot un pagarināt tehnikas kalpošanas laiku, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu.

Diāna Baranovska, “Eco Baltia vide” materiālu aprites nodaļas vadītāja:
“Labojot vienu ierīci, iespējams ietaupīt līdz pat 70% no resursiem, kas būtu nepieciešami jaunai – tas nozīmē mazāk emisiju un izejmateriālu.”

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors:
“Sabiedrība bieži izvēlas lētas, nelabojamas preces. Mēs vēlamies mainīt šo pieeju, veicinot labošanas kultūru un domāšanu par ilgtspējību.”

Alise Vecozola, Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE projekta ieviešanas nodaļas vadītāja:
“Aprites ekonomikas principi kļūst par ikdienu, un šāda darbnīca ir lielisks piemērs, kā tos ieviest praktiski.”

Meistarklase norisinājās individuālā formātā – katrs interesents varēja ierasties sev ērtā laikā un saņemt meistaru konsultācijas, lai patstāvīgi labotu ierīci.

Nolietotās elektroiekārtas ir videi kaitīgi atkritumi, kuri atbilstoši jāpārstrādā. Mazās elektroiekārtas un baterijas iespējams nodot tirdzniecības vietās un šķirošanas laukumos visā Latvijā, to atrašanās vietas var atrast digitālajā šķirošanas kartē.

Lasīt vairāk

Rīgā norisinājās LIFE integrēto projektu starptautiska pieredzes apmaiņa

Š.g. 15.–16. maijā Valsts vides dienestā, Rīgā, LIFE Waste to Resources IP projekta ietvaros norisinājās starptautisks tīklošanās pasākums, kas pulcēja politikas veidotājus no Baltijas valstīm un LIFE integrēto projektu pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Kipras.

Pasākumu atklāja Rudīte Vesere, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece, uzsverot:

“Daloties zināšanās un mācoties gan no panākumiem, gan neveiksmēm, mēs varam paātrināt progresu un izvairīties no darba dublēšanas.”

Baltijas valstu ministriju pārstāvji iepazīstināja ar aktuālajām iniciatīvām:

Sandija Sniķere (Latvija) izcēla tekstilizstrādājumu RAS izveidi kā labo praksi;

Peep Siim (Igaunija) iezīmēja atkritumu apsaimniekošanas reformas un investīcijas;

Virginija Vingrienė (Lietuva) runāja par sabiedrības līdzdalību un infrastruktūras izaicinājumiem.

Pieredzē dalījās dažādu LIFE projektu pārstāvji:

Alise Vecozola (Latvija) prezentēja projekta virzību uz dalītās vākšanas un atkārtotas izmantošanas sistēmām;

Rūta Kukulskytė (Lietuva) izcēla zaļā iepirkuma nozīmi;

Małgorzata Wadecka un Malgorzata Zając (Polija) prezentēja pilotprojektus un reģionālās kampaņas;

Joanna Constantinidou (Kipra) prezentēja PAYT sistēmu un “zaļo kiosku” modeli.

Evija Ozola-Ozoliņa (Latvija, Zero Waste Latvija) iepazīstināja ar platformu Lietovelreiz.lv, kas veicina materiālu apmaiņu un pārstrādi, samazinot atkritumu apjomu. Viņa uzsvēra sabiedrības iesaistes nozīmi pārmaiņu procesā.

Pasākuma praktiskajā daļā viesi apmeklēja:

• elektrotehnikas remontdarbnīcu un veikalu “Lab!”,
  

• modernāko šķiroto atkritumu laukumu Rīgā (Vietalvas ielā 5),
  

• Getliņi EKO, kur tika demonstrēts, kā atkritumi tiek pārvērsti jaunos resursos, tādējādi ievērojami samazinot poligona noslodzi.

Lasīt vairāk

Pieredzes vebinārā pārrunā mājkompostēšanas reģistru izveidi pašvaldībās

Š.g. 21.maijā norisinājās vebinārs “Mājkompostēšanas reģistrs pašvaldībās”, kurā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieki no pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem un NVO. Pasākumā tika apskatīti gan teorētiskie aspekti, gan praktiskā pieredze mājkompostēšanas reģistru izveidē un ieviešanā Latvijā.

Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja, prezentēja pilotprojektus Liepājā un Preiļos, kas īstenoti LIFE Waste to Resources IP projekta ietvaros, uzsverot vienas un divu dzīvokļu māju kompostēšanas potenciālu. Diskusijās tika apspriesti arī dažādi netradicionāli kompostēšanas risinājumi – sadarbība ar zemniekiem, kompostēšana mazdārziņos un bioloģiskajos reaktoros. Prezentācija

Mārtiņš Vīgants, Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītājs, dalījās pieredzē no Vidzemes reģiona, kur uzsākta pakāpeniska iedzīvotāju iesaiste bez pastiprinātas kontroles vai sodiem. Prezentācija

Simona Mirka (Jelgavas pašvaldība) un Andrejs Eihvalds (SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”) demonstrēja veiksmīgu sadarbību Jelgavas valstspilsētā. Prezentācija

Par kompostēšanas laukuma “Kreiļi” darbību Siguldā stāstīja Kristīne Uškenika, SIA “Jumis” direktore, informējot, ka komposts vēl nav pieejams iedzīvotājiem, taču interese ir augsta. Komposta sagatavošana tiek veikta ar ārpakalpojumu palīdzību. Prezentācija

Pasākumu noslēdza Zane Kopštāle no Komposts.lv, sniedzot praktiskus padomus par komposta veidošanu mājsaimniecībās. Prezentācija

Kopumā tika uzsvērta vajadzība pēc vienotas pieejas datu uzkrāšanai un saskaņotām prasībām kompostēšanas reģistru veidošanā, lai tos varētu izmantot pārstrādes mērķu un citu aprēķinu veikšanai.

Nākamais vebinārs ciklā “Dialogs ar zinātni” plānots 2025.gada septembrī.

Lasīt vairāk

LIFE projekta sanāksme “Daibē” iezīmē virzību uz aprites ekonomiku

Š.g. 23.maijā AEC “Daibe” norisinājās LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ceturkšņa vadības sanāksme, kurā partneri pārrunāja projekta progresu, rezultātus un nākamos soļus.

Sanāksmi atklāja Rudīte Vesere, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece, uzsverot azbesta atbalsta programmas nozīmi:“Valsts atbalsts šai jomā apliecina, cik svarīgi ir šie pasākumi un cik nozīmīgi ir tas, ko esam paveikuši.”

SIA “Zaļā josta” informēja par sabiedrības pozitīvo reakciju uz Liepājas pludmalēs uzstādītajiem vides objektiem;

Cēsu novada pašvaldība – par aprites ekonomikas ceļa kartes izstrādi un gaidāmajām kampaņām;

SIA ZAAO turpina darbu pie jauna šķiroto atkritumu laukuma izveides Vidzemē;

SIA Latvijas Zaļais punkts ar savām komunikācijas aktivitātēm jau sasniedzis vairāk nekā 1,5 miljonus iedzīvotājus; 

SIA Nordic Plast pabeidz plastmasas iepakojuma testēšanu – 70% iepakojumu ir pārstrādājami, bet 30% vēl ne;

CLEANTECH LATVIA akcelerācijas programma rosina jaunas idejas, piemēram, sēņu audzēšana uz alus substrāta

Baltijas krasti pēta vides nodokļu sistēmu un “maksā, kad izmet” pieeju

Vides izglītības fonds turpina kampaņu “Mana jūra”, kas šogad norisināsies no 12. jūlija līdz 12. augustam;

SIA Druplat uzstādījis prototipa iekārtu, kas ražo paletēm domātus klucīšus no koksnes atkritumiem un tekstila šķiedrām;

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība gatavo izglītojošus seminārus un plāno ilgtspējīgas būvniecības kodeksu;

LAB! veikals, ko attīsta SIA Eco Baltia vide, sasniedzis vairāk nekā 7 miljonus lietotāju un veikalā pārdotas 900 labotas ierīces tikai četru mēnešu laikā.

Sanāksmes otrajā daļā dalībnieki iepazinās ar SIA ZAAO uzstādīto pārtikas iepakojuma mehāniskās atdalīšanas iekārtu un jauno biogāzes rūpnīcu. Šie piemēri spilgti apliecina projekta partneru apņēmību virzīties uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu un atkritumu samazināšanu.

Daugavpilī diskutē par ilgtspējīgu ēdināšanu Skolās un Baltijas jūras reģiona nākotni

Š.g. 13.–14. maijā Daugavpilī norisinājās starptautiskais Skolu ēdināšanas forums, pulcējot vairāk nekā 80 dalībniekus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas. Pasākuma tēma bija ilgtspējīga ēdināšana skolās un šī bija nozīmīga platforma pieredzes apmaiņai un reģionālai sadarbībai.

Forumu atklāja Somijas vēstniece Latvijā Anne Saloranta, uzsverot sadarbības nozīmi kvalitatīvas skolu ēdināšanas sistēmas izveidē. Sekoja Eiropas Komisijas un Itālijas Skolu ēdināšanas koalīcijas pieredzes prezentācijas. No Latvijas puses Agnese Radžele-Šulce dalījās ar iedvesmojošo iniciatīvu “No lauku saimniecības līdz skolai” Latgalē.

Diskusijās akcentēta arī Somijas un Zviedrijas pieredze pārtikas atkritumu samazināšanā, bet interaktīvā darbnīca palīdzēja izprast sarežģīto pārtikas iepirkumu ķēdi.

Viesi apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādi un kultūras programmas ietvaros baudīja Latgales kulināro mantojumu Raiņa mājā Berķenelē.

Foruma otrā diena tika veltīta ilgtspējīgiem pārtikas iepirkumiem. Iepirkumu uzraudzības birojs aicināja uz lielāku elastību, LLKC prezentēja platformu novadagarsa.lv, bet Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija uzsvēra zaļo kritēriju lomu.

Starptautiskie partneri – Lietuvas CPO LT, Zviedrijas Vallentuna pašvaldība, Igaunijas Tartu apriņķa pašvaldība – prezentēja mūsdienīgus un inovatīvus pārtikas iepirkumu risinājumus. Latgales Dabas Dots demonstrēja, kā vietējie ražotāji var sekmīgi piegādāt produktus skolām.

Darbnīcās formulēti kopīgi secinājumi – nepieciešamas vienotas digitālās platformas, jāņem vērā nacionālais konteksts un jārosina Baltijas pilotprojekts dinamiskas pārtikas iepirkumu sistēmas testēšanai.

Noslēgumā dalībnieki viesojās Aglonas Maizes muzejā, kur simboliskā kopienas garā baudīja ēdienu un dziesmas. Forums organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona projekta “Apritīgas izmaiņas pārtikas jomā” ietvaros sadarbībā ar partneriem no Latvijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas.

Sižets Re:TV

Lasīt vairāk

Atbalsts pašvaldībām: Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ieteikumus pārejai uz aprites ekonomiku

Lai veicinātu mūsdienīgu, saprotamu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām - kā pilnveidot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.
Galvenie ieteikumu virzieni:

• Ciešāka sadarbība ar dzīvojamo māju pārvaldītājiem;

• Noteikumi publisko pasākumu organizatoriem, lai mazinātu atkritumus;

• Regulāra informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm – pašvaldībām, apsaimniekotājiem, iedzīvotājiem;

• Vienota un pārskatāma informācija pašvaldību mājaslapās par visu veidu atkritumiem;

• "Maksā par izmesto" sistēmas ieviešana, lai veicinātu šķirošanu un mazinātu izmaksas.

Šie ieteikumi kalpo kā praktisks atbalsts pašvaldībām rīcībpolitiku pilnveidei un efektīvai sadarbībai ar sabiedrību. Tie piedāvā skaidru ceļa karti, kā ieviest uz aprites principiem balstītu sistēmu.

 Ieteikumi

Lasīt vairāk

 Vairāk par projekta jaunumiem lasiet šeit