06.11.2025
.png)
Projekta 9. ziņu lapa tiek izdota projekta vidusposmā, atspoguļojot nozīmīgākos sasniegumus un partneru ieguldījumu ceļā uz aprites ekonomikas ieviešanu Latvijā. Kopš iepriekšējās ziņu lapas 2025. gada jūnijā projekta partneri īstenojuši virkni iniciatīvu:
SIA “CleanR” atklājis modernāko šķiroto atkritumu savākšanas laukumu Rīgā,
SIA “ZAAO” paplašinājis vides izglītības aktivitātes un attīstījis bioloģisko atkritumu pārstrādi,
SIA “Zaļā josta” turpina darbu pie sabiedrības informēšanas kampaņām,
“Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” veicina lietu labošanas kultūru un tekstila šķirošanu,
savukārt Klimata un enerģētikas ministrija turpina stiprināt sadarbību ar pašvaldībām un uzņēmējiem.
Šī ziņu lapa sniedz ieskatu daudzajos virzienos, kuros projekts attīstās – no inovācijām un pārstrādes tehnoloģijām līdz izglītībai un sabiedrības paradumu maiņai, demonstrējot virzību no “atkritumiem uz resursiem”.
2025. gada 27. jūnijā SIA “ZAAO” Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” norisinājās pieaugušo neformālās izglītības cikla “Ģimenes budžeta taupīšana, dzīvojot zaļāk” ceturtā nodarbība – “Dzīvības tīkls: ekosistēmu pakalpojumi un bioloģiskā daudzveidība”.
Nodarbību vadīja Latvijas Universitātes bioloģijas doktore un pētniece Iluta Dauškane, īpaši uzsverot bioloģiskās daudzveidības nozīmi vides procesu stabilizēšanā un cilvēka labklājības nodrošināšanā.
Pēc lekcijas dalībnieki devās ekskursijā pa Aprites ekonomikas centra “Daibe” teritoriju, kur iepazinās ar ilgtspējīgiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem un salīdzināja dabas un cilvēka mijiedarbību.
Īpaša uzmanība tika veltīta ģimenēm – kamēr vecāki piedalījās lekcijā, bērniem bija sagatavota aktivitāšu zona ar eksperimentiem un praktiskiem darbiem laboratorijā, veicinot interesi par zinātni un dabu.
Šī gada maijā un jūnijā Cēsīs norisinājās piecu bezatkritumu darbnīcu cikls, ko organizēja Cēsu novada pašvaldība. Iedzīvotāji guva idejas, kā dot lietām otro dzīvi, vienlaikus apvienojot gan radošas, gan ilgtspējīgas izvēles.
“Diegu revolūcija” (16. maijs) – Viktorija Grappa un Zane Karīna Kalēja pārvērta vecos T–kreklus kokvilnas diegos. Dalībnieki tālāk tos izmantoja tamborēšanai, radot paklājus, grozus un maisiņus.
“Kartona kastes pārvērtības” (23. maijs) – Laura Ločmele demonstrēja, kā lietotas kastes, auduma atgriezumi un dažādi dabīgi materiāli var pārtapt par praktiskiem un dekoratīviem elementiem, ko ieviest mājās.
“Ilgtspējīga garderobe” (30. maijs) – stiliste Karolīna Baumane stāstīja par modes industrijas ietekmi uz vidi. Agnese Gaidelone vadīja darbnīcu, kur dalībnieki varēja mācīties salabot apģērbu un apmainīties ar dažādiem aksesuāriem.
“Apģērba atjaunošana ar aplikācijām un apdruku” (6. jūnijs) – māksliniece Dace Vaļiniece demonstrēja aplikāciju tehniku un Ilva Lejiņa demonstrēja apdruku veidošanu, kas ļauj apģērbam piešķirt jaunu izskatu vai noslēpt defektus.
“Dekoratīvā lāpīšana un stikliņu apgleznošana” (13. jūnijs) – Elīza Māra Kamradze-Tūtere, kura dekoratīvo lāpīšanu apguvusi pie Selijas Pimas (Celia Pym), iepazīstināja ar lāpīšanu kā dizaina tehniku. Kristīne Grimma vadīja stikliņu apgleznošanas darbnīcu.
Cēsu novadā noslēdzies grantu konkurss, kurā šogad īpaša uzmanība veltīta aprites ekonomikas idejām. Finansējuma kopējais apjoms bija 54 000 eiro, savukārt vienam projektam bija iespēja saņemt līdz 8 000 eiro (5 000 eiro pamata grantu un līdz 3 000 eiro papildus par apritīgiem risinājumiem).
Dalībnieki varēja iesniegt projektus četrās kategorijās:
– jaunu produktu izveide no otrreizējiem materiāliem;
– blakusproduktu izmantošana sadarbībā ar citiem uzņēmumiem;
– remonta pakalpojumu attīstīšana;
– lietu nomas un koplietošanas pakalpojumi.
Vērtēšanas kritēriji:
Pirmajās divās kategorijās īpaši tika vērtēts otrreizējo materiālu īpatsvars gala produktā – jo lielāks tas ir, jo augstāks vērtējums.
Savukārt remonta un koplietošanas kategorijās būtiska bija pakalpojuma novitāte konkrētajā teritorijā – Cēsu novadā, Vidzemes reģionā vai nacionālā līmenī.
Pieteikumu iesniegšana noslēdzās 8. augustā. Vērtēšanā tika ņemta vērā ne tikai biznesa plānu kvalitāte, bet arī pretendentu motivācija un ideju ilgtspēja.
Noslēgusies pieteikšanās dalībai programmas “SINERGIA: industriālās simbiozes inovāciju akcelerators” otrajā kārtā. Programmu īsteno biedrība Cleantech Latvia, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros.
Šajā posmā dalībnieki meklēja inovatīvus risinājumus, kas paredz izmantot AS “Valmieras piens” un AS “Smiltenes piens” ražošanas blakusproduktus – skābpiena suliņas un flotācijas dūņas.
Akcelerācijas programmā tika aicināti mazi un vidēji uzņēmumi, jaunuzņēmumi un privātpersonas, gan individuāli, gan komandās. Katrā kārtā tika uzņemtas divas komandas līdz sešiem dalībniekiem.
Akcelerācijas programma nodrošina apmācības, mentoringu un finansiālu atbalstu, palīdzot rast idejas industriālās simbiozes risinājumiem un stiprinot aprites ekonomikas attīstību Latvijā.
Vairāk informācijas par uzņemšanas kritērijiem un programmas norisi.
SIA “Zaļā josta” īstenoja dažādas aktivitātes, lai pievērstu uzmanību cigarešu izsmēķu negatīvajai ietekmei uz apkārtējo vidi. Kampaņas mērķis bija veicināt sabiedrības paradumu maiņu un atbildīgu izturēšanos pret vidi.
Kampaņa aizsākās 2024. gadā Rīgā, bet 2025. gadā turpinājās Liepājā, kur tika izvietoti trīs lielizmēra vides objekti – milzu cigarešu izsmēķi, kas simbolizēja samilzušo piesārņojuma problēmu. Objekti ar informatīviem stendiem izvietoti Vaiņodes ielā, Roņu ielā un Atmodas bulvārī 21.
Vienlaikus tika izstrādāti informatīvi plakāti, kas tika izvietoti 50 sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā. Ik dienu Rīgas pilsētvidē zemē tiek nomesti simtiem cigarešu izsmēķu, no kuriem ievērojama daļa – sabiedriskā transporta pieturvietās. Plakāti papildināti ar QR kodu, kas ļauj noskatīties izglītojošu īsfilmu “Izsmēķa ceļš” par cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi. Jau pirmajās divās kampaņas nedēļās tā sasniedza vairāk nekā 600 tūkstošus iedzīvotāju.
SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa uzsvēra:
“Katra iniciatīva, kas vērš uzmanību uz cigarešu izsmēķu piesārņojumu, palīdz veidot sabiedrības izpratni un veicina paradumu maiņu. Paradumu maiņa sākas ar izpratni, un tieši to šis projekts vēlas sekmēt. Mēs vēlamies ne tikai informēt, bet arī uzskatāmi parādīt, cik būtiska ir katra cilvēka individuālā izvēle – vai izsmēķis nonāk atkritumu urnā vai vidē.”
No šī gada 12. jūlija līdz 12. augustam Latvijas piekrasti šķērsoja kampaņas “Mana Jūra” iniciatīva – Zaļā ekspedīcija, kas aicināja sabiedrību domāt par tīrāku rītdienu. Mēneša laikā dalībnieki mēroja aptuveni 500 kilometrus no Igaunijas līdz Lietuvas robežai, vācot datus par atkritumiem pludmalēs un iepazīstot piekrastes dabas daudzveidību.
Ekspedīcijai pievienojās pētniece Marta Barone, zoologs Vilnis Skuja un citi vides eksperti, daloties zināšanās par jūras un piekrastes ekosistēmu nozīmi. Katru nedēļas nogali tika rīkotas krasta dienas ar izglītojošām aktivitātēm, lekcijām, radošām darbnīcām un koncertiem, veicinot sabiedrības izpratni par piekrastes aizsardzību.
Ekspedīcijas laikā monitorētas 44 jūras atkritumu monitoringa vietas visā piekrastē. Dati liecināja, ka piesārņojuma līmenis 2025. gadā samazinājās par 8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vidēji tika atrastas 306 atkritumu vienības uz 100 metriem, no kurām 77,6% veidoja plastmasas izstrādājumi.
Visbiežāk sastopamais atkritumu veids Latvijas piekrastē ir cigarešu izsmēķi (26,4%)
Tīrākā pludmale Lauču akmens (16 atkritumi/100 m), bet netīrākā – Liepājas Karosta (1522 atkritumi/100 m).
Kampaņas ietvaros Latvijas piekrastē pirmo reizi veikts mezoplastmasas un plastmasas granulu monitorings. Plastmasas granulas tika konstatētas 16 jūras piekrastes vietās. Lai gan piesārņojuma apjoms pagaidām nav liels, iegūtie dati liecina, ka plastmasas granulu problēma ir aktuāla gan Latvijas piekrastē, gan visā Baltijas jūrā.
Kampaņu "Mana jūra" īstenoja Vides izglītības fonds sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām un uzņēmumiem, bet “Zaļā ekspedīcija” norisinājās LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros.
Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme uzsvēra, ka redzama pozitīva tendence piesārņojuma mazināšanā, tomēr vēl nepieciešams turpināt darbu, lai sasniegtu Labas jūras vides stāvokļa mērķus.
Plašāka informācija: https://manajura.lv/
Kampaņas ‘’Mana Jūra’’ 2025 kopējie rezultāti pieejami šeit
Septembra sākumā Latvijā norisinājās ceturtā LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” monitoringa vizīte, kas pulcēja Klimata un enerģētikas ministriju, 22 partnerus un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) un ELMEN-EEIG pārstāvjus.
Rudīte Vesere, KEM valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos, uzsvēra:
“Pēdējo trīsarpus gadu laikā ministrija kopā ar LIFE projekta partneriem intensīvi strādājusi, lai radītu priekšnoteikumus un labās prakses piemērus pārejai no “atkritumiem uz resursiem” – ne tikai ar jaunu infrastruktūru un tehnoloģijām, bet arī mainot sabiedrības domāšanu un paradumus.”
Nadia Lamhandaz, CINEA pārstāve norādīja: “Bija gandarījums redzēt, kā projekts palīdz ieviest Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam. Tas demonstrē reālu progresu un uzsver sadarbības nozīmi.”
Galvenie sasniegumi:
savākto tekstila atkritumu apjoms pieaudzis no 1 987 t (2023) līdz 2 344 t (2024);
atjaunotas vairāk nekā 3 500 elektroierīces, no kurām 1 500 ziedotas labdarībai;
gada pirmajā pusē iedzīvotājiem nodotas vairāk nekā 1 000 elektroierīces;
sabiedrības informēšanas aktivitātes 2023.–2024. gadā sasniedza vairāk nekā sešus miljonus cilvēku”.
Monitoringa vizītes laikā eksperti apmeklēja vairākas projekta pilotvietas – SIA “CleanR” automatizēto šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, SIA “Eco Baltia vide” elektropreču remontdarbnīcu un veikalu “LAB!”. Tāpat eksperti iepazinās arī SIA “Econova Latvia” pilotproduktiem no nepārstrādājamiem kompozītmateriāliem. Vizītes ietvaros tika apmeklēts arī poligons “Dziļā vāda”, kura teritorijā SIA “Hyrogas” īsteno pilotprojektu - sintētiskās gāzes ražošanas tehnoloģiju, kas jau šobrīd saņēmusi interesi ne tikai Latvijas mērogā, bet arī starptautiski.
Pēc “Eco Baltia vide” pasūtījuma veiktais pētījums atklājis, ka no 2022. līdz 2025. gadam tekstila šķirošanas aktivitāte Latvijā pieaugusi par 60,6% – šobrīd savu apģērbu un apavus šķiro jau 53% iedzīvotāju. Tomēr 18% tekstila joprojām tiek izmests sadzīves atkritumos.
Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, uzsver:
“Virzāmies pareizajā virzienā, bet līdz ES mērķim vēl tāls ceļš ejams. Nepieciešams turpināt gan infrastruktūras attīstību, gan skaidrojošo darbu.”
Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors:
“Svarīgi, lai visiem tekstila atkritumu savācējiem būtu vienādi noteikumi un sistēma būtu caurspīdīga – tikai tā Latvija nekļūs par citu valstu tekstila izgāztuvi.”
Pētījumā atklājās:
Tekstila šķirošanas paradumi Latvijā pakāpeniski uzlabojas – 37% iedzīvotāju nodod tekstilu labdarībai, bet izmešana sadzīves atkritumos pēdējo trīs gadu laikā samazinājusies no 25% līdz 18 %.
Kopš 2022. gada lietota apģērba pirkšana samazinājusies no 52% līdz 47%, kas norāda uz pieaugošu iedzīvotāju pragmatismu un pārdomātiem pirkumiem.
“Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” uzsākusi kampaņu “Dzīve pēc skapja”, kuras mērķis ir parādīt, ka tekstils nav tikai atkritumi, bet resurss, kam iespējams dot otro dzīvi – gan caur šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, gan radošiem risinājumiem.
No 4. līdz 6. septembrim starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala” norisinājās Baltijas lielākā pārtikas industrijas izstāde “Riga Food 2025”, pulcējot 420 uzņēmumus no vairāk nekā 30 valstīm. Tajā ar stendu, meistarklasi un diskusiju piedalījās arī biedrība “Zaļā brīvība” projekta LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros.
Meistarklasē “Dod ēdienam otru iespēju” šefpavāre Ieva Lācere demonstrēja, kā dārzeņu mizas var pārvērst gardās uzkodās, savukārt diskusijā profesionāļi Ina Poliščonoka, Ināra Liepiņa, Svetlana Alminoviča-Miļjanoviča, Svetlana Riškova un Jānis Raivo Behmanis dalījās pieredzē par pārtikas atkritumu mazināšanu.
Biedrības “Zaļā brīvība” stendā apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja uz plakāta atzīmēt savas izvēles: “Ko darīt savā mājsaimniecībā, lai pārtiku nevajadzētu izmest atkritumos?”, savukārt, ja apmeklētājs pārstāvēja kādu ēdināšanas uzņēmumu: “Kā sabiedriskajā ēdināšanā novērst un apsaimniekot pārtikas atkritumus?”
Kā galvenās trīs izvēles saistībā ar mājsaimniecības atkritumiem tika minētas atbildīga iepirkšanās, samērīga ēdiena daudzuma pagatavošana un pareiza produktu uzglabāšana.
Publiskās ēdināšanas sektorā visbiežāk tika minētas šādas labās prakses rīcības pārtikas atkritumu mazināšanai:
pārdomāta pārtikas iepirkšana – vietējo un sezonālo produktu iegāde mazākā daudzumā;
izlietotās pārtikas eļļas un tauku nodošana uzņēmumiem, kas specializējas to apsaimniekošanā;
neapēsto gatavo ēdienu izmantošana darbinieku ēdināšanā.
Svetlana Riškova, pavāru kluba līdzīpašniece un “Remaize” īpašniece, atzina:
“Galvenais izaicinājums ir neatlaidība – plānot ik dienu un iedvesmot darbiniekus rīkoties tāpat.”
Sandija Svarupa, Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve, uzsvēra:
“Šādi pasākumi apvieno nozares pārstāvjus un veicina jaunu iniciatīvu radīšanu pārtikas atkritumu mazināšanai.”
Šī gada 17. septembrī “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrā norisinājās modes skate “Dzīve pēc skapja”, kurā tika demonstrēti 25 tērpi, kas radīti no lietota tekstila.
Tērpus veidoja Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un tekstilmākslinieki — Uģis Zauerhagens, Evika Muižniece, Inguna Sīmansone, Karīna Plotņikova, Kristīne Kligina, Santa Pētersone un Aija Bley.
Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, uzsvēra:
“Modes skate ir iespēja parādīt, ka tekstils var būt resurss – ar drosmīgiem un praktiskiem risinājumiem, kas iedvesmo sabiedrību šķirot.”
Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors, piebilda:
“Svarīgi, lai sistēma būtu vienkārša un caurspīdīga – tikai tad cilvēku ieguldījums pārtop tīrākā vidē un resursos, kas atgriežas apritē.”
Pasākuma vizuālo tēlu papildināja grima mākslinieces - Silva Bērziņa, Liene Lagutkina, Baiba Vasile, Liene Šulca, Agita Boldireva un Līga Mačevska, radot interpretācijas, kas akcentēja ilgtspējīgas modes radošo spēku.
Modes skate norisinājās kampaņas “Dzīve pēc skapja” ietvaros, kuru “Eco Baltia vide” īstenoja sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” LIFE integrētā projekta ietvaros. Kampaņas mērķis - parādīt, ka tekstils nav atkritumi, bet resurss, kam iespējams dot otru dzīvi. Latvijā “Eco Baltia vide” ir izvietojusi vairāk nekā 340 tekstila šķirošanas konteineru, iedzīvotāji aicināti nodot apģērbu sev tuvākajā punktā: www.tekstils.lv.
Foto no modes skates “Dzīve pēc skapja” šeit - failiem.lv/u/jz78as5gy8
Fotogrāfe – Ieva Makare
Šī gada rudenī Klimata un enerģētikas ministrija turpināja semināru ciklu “Ceļā uz rīcību”, kas veltīts aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas stiprināšanai pašvaldību līmenī.
Četri semināri - Salaspilī, Valmierā, Rēzeknē un Kuldīgā - pulcēja pašvaldību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, sniedzot iespēju pieredzes apmaiņai un diskusijām.
Dalībnieki pilnveidoja zināšanas par:
apritīgu un zaļo publisko iepirkumu;
aprites centru izveidi pašvaldībās;
efektīvu komunikāciju ar sabiedrību;
sadarbības stiprināšanu atkritumu apsaimniekošanā.
Semināru noslēgumā dalībnieki piedalījās arī praktiskās darbnīcās un devās izglītojošās vizītēs, kur tika prezentēti labās prakses piemēri aprites ekonomikas ieviešanai vietējā līmenī.
Semināru prezentācijas:
Salaspils. Iepirkumi ar pievienoto vērtību: apritīga domāšana publiskajā pārvaldē. Lejupielādēt PDF
Valmiera. Aprites centri pašvaldībās: no idejas līdz īstenošanai. Lejupielādēt PDF
Rēzekne. Runā tā, lai sadzird: kā veidot dialogu par atkritumiem un aprites ekonomiku. Lejupielādēt PDF
Kuldīga. Sadarbība – atslēga ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai un aprites ekonomikas ieviešanai. Lejupielādēt PDF
Klimata un enerģētikas ministrija uzsākusi kampaņu “BioLoģika”, piedāvājot 20 interaktīvas ekskursiju programmas skolēniem visā Latvijā – no Kurzemes līdz Latgalei. Tās apvieno teorētiskās zināšanas ar praktisku pieredzi dabā un pilsētvidē, palīdzot skolēniem izprast aprites ekonomikas un ilgtspējas principus.
Ekskursijas pielāgotas 1.–9. klašu skolēniem, ilgst 3–6 stundas, un lielākā daļa objektu ir pieejami bez maksas. Katra klase pēc ekskursijas varēs saņemt galda spēli “Trakā lapsa šķiro atkritumus” – Latvijā radītu izglītojošu spēli pēc UNO principa.
Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs:
“Aprites ekonomikai jākļūst par ikdienas rīcības modeli. Atkritumiem jādod jauna dzīve – tos pārstrādājot un atkārtoti izmantojot. Reāla pieredze palīdz skolēniem to saprast daudz ātrāk.”
Noskaties īsu video par kampaņu šeit: youtu.be/0m49IcFBfT4
Plašāka informācija par pieteikšanos, ekskursiju programmām un mācību materiāliem pieejama mājaslapā wastetoresources.kem.gov.lv sadaļā “BioLoģika”.
Dalīties:
05.12.2025
02.12.2025
13.11.2025
12.11.2025