Tehnoloģiju laikmeta iezīme ir augsts dažāda veida tehnikas patēriņš un tās nomaiņa, kas ne vienmēr ir saistīta ar praktisku vajadzību aizstāt salūzušu iekārtu. Latvijas iedzīvotāji iegādājas jaunu elektrotehniku vidēji reizi četros gados, bet mazo sadzīves tehniku – pat biežāk nekā reizi gadā, liecina projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros veiktais pētījums par patērētāju paradumiem, iegādājoties un lietojot elektrotehniku.* Tikmēr 23% savu laiku nokalpojušu, bet vēl lietojamu iekārtu nonāk sadzīves atkritumos.Galvenie iemesli – elektrohnikas atkritumu nodošanas punkti atrodas pārāk tālu vai nav pieejami un trūkst informācijas par elektrotehnikas nodošanas iespējām.
Kopumā absolūtais vairākums (88%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir iegādājušies vismaz vienu elektropreci. 55% aptaujāto norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā iegādājušies mazo sadzīves tehniku, savukārt 41% – mobilo telefonu, par saviem pirkumiem samaksājot vidēji 895,80 eiro. Absolūtajam vairākumam (87%) galvenais jaunas elektrotehnikas iegādes iemesls ir esošās ierīces salūšana, bet 47% norāda, ka iegādājas jaunu tehniku, jo esošā ir novecojusi. Šādu atbildi būtiski biežāk izvēlas jaunākā auditorija (18–29 g. v.), iedzīvotāji ar personiskajiem neto ienākumiem virs 950 eiro, tie, kam ir labs ģimenes finansiālais stāvoklis, kā arī tie, kas pēdējā gada laikā iegādājušies tādu tehniku kā elektrotehnika skaistumkopšanai un veselībai, video, audiotehnika, spēļu konsoles, datortehnika un mobilie telefoni.
Populārākā elektrotehnikas iegādes vieta ir klātienes specializētie elektrotehnikas veikali – šādu atbildi sniegušas divas trešdaļas aptaujāto, un tas liek domāt, ka patērētājiem aizvien ir svarīgi pirms iegādes apskatīt un aptaustīt tehniku klātienē. Tikmēr puse aptaujāto norāda, ka tehniku iegādājas Latvijas interneta veikalos, bet vēl trešdaļa – pie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.
Ja iekārta salūst, divas trešdaļas aptaujāto to cenšas salabot, visbiežāk – izmantojot pārdevēja garantijas remontu (59%). Elektrotehnikas remonta pakalpojumus vismaz vienu reizi ir izmantojuši 55% no visiem aptaujātajiem, un pēdējā gada laikā to darījuši 45% aptaujāto. Tie, kas to nav darījuši, kā galvenos iemeslus min, ka tehnika tāpat ir novecojusi un gribas iegādāties jaunu (42%), ka remonts ir pārāk dārgs (37%) un ka elektrotehniku nav vajadzības remontēt (33%). Visbiežāk remontā tiek nodota datortehnika un mobilie telefoni, nedaudz retāk – lielā sadzīves tehnika. Vērtējot veiktā remonta kvalitāti, kopumā 93% aptaujāto to atzinuši par labu.
Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju tehniku, kas pašiem vairs nav vajadzīga, bet aizvien darbojas un ir lietojama, atdod draugiem vai radiem. Vēl 14% nogādā salūzušo vai nolietoto tehniku tai paredzētos šķirošanas laukumos vai īpašos nodošanas punktos, 5% tās izvešanu uztic apsaimniekotājam. Speciālos punktos vai apsaimniekotājam uz pārstrādi tiek nodota apmēram piektdaļa lielās sadzīves tehnikas, elektrotehnikas skaistumkopšanai un veselībai, kā arī televizoru. Vidēji 15% nodod apsaimniekotājam datortehniku, mazo sadzīves tehniku, video, audiotehniku un spēļu konsoles, kā arī elektroinstrumentus. Tomēr 4% aptaujāto izmet elektroiekārtas sadzīves atkritumu konteinerā.
Vaicāti par iemesliem, kādēļ nolietotu vai salūzušu elektrotehniku tomēr mēdz izmest sadzīves atkritumu konteineros, nevis nodod otrreizējai pārstrādei, visbiežāk cilvēki norāda, ka nodošanas punkti atrodas pārāk tālu vai nav pieejami (65%) un trūkst informācijas par elektrotehnikas nodošanas iespējām (62%). Vidēji trešdaļa kā galvenos iemeslus minēja arī to, ka atkritumu apsaimniekotājs nepiedāvā elektrotehnikas izvešanas servisu (39%), nav motivācijas un vēlmes nodot elektrotehniku (37%), tas ir pārāk sarežģīts un laikietilpīgs process (31%). Uz informācijas trūkumu par elektrotehnikas kaitīgumu videi norāda piektdaļa aptaujāto, biežāk gados jauni iedzīvotāji (18–39 g. v.) un rīdzinieki.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir diezgan atvērti arī lietotas elektrotehnikas iegādei: seši no 10 Latvijas iedzīvotājiem norāda, ka apsvērtu šādu iespēju, galvenokārt cenas dēļ (61%). Apmēram trešdaļa norāda, ka nevar atļauties iegādāties jaunu elektrotehniku. Piektdaļa kā iemeslu min vides aizsardzību, lai taupītu resursus un pagarinātu preču dzīves ciklu. Atvērtāki lietotas tehnikas iegādei ir gados jaunāki cilvēki (18–29 g. v.). Lielākais šķērslis, kas attur no lietotas elektrotehnikas iegādes, ir pārliecības trūkums, ka lietotā tehnika darbosies. Tāpat cilvēki atzīst, ka labprātāk iegādājas jaunu tehniku vai vispār nekad nemēdz iegādāties lietotas mantas. Savukārt vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka izvēlētos iegādāties lietotu elektrotehniku, ja Latvijā darbotos oficiāli elektrotehnikas labošanas un tirdzniecības centri. Vien 8% aptaujāto norādījuši, ka pēdējā gada laikā iegādājušies tehniku lietotu mantu portālos. Biežāk tur iegādājas video, audiotehniku un spēļu konsoles, lielo sadzīves tehniku un elektrotehniku skaistumkopšanai un veselībai.
Kā liecina dati, 40% aptaujāto nolietotās elektrotehnikas šķirošana un nodošana otrreizējai pārstrādei asociējas ar Latvijas Zaļo punktu. Teju ceurtā daļa jeb 24% to saista ar “Eco Baltia vide”, 22%– ar “CleanR”, minētas arī tādas vides apsaimniekošanas organizācijas kā “Tolmets” (16%), ZAAO (12%), “Zaļā josta” (11%) un BAO (8%). Tomēr katrs ceturtais aptaujātais nespēja nosaukt nekādas asociācijas ar nevienu no vides organizācijām, kas tikai apstiprina, ka ir nepieciešams vairot sabiedrības informētību par elektrotehnikas šķirošanas un nodošanas punktiem, to atrašanās vietām un kopumā par tehnikas utilizācijas nozīmīgumu vides aizsardzības kontekstā.
*Pētījums “Patērētāju elektrotehnikas lietošanas paradumu novērtējums” veikts projekta Nr. LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros 2022. gada jūlijā, internetā aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
