2026.gada 30.septembrī cikla “Dialogs ar zinātni” ietvaros norisinājās vebinārs par pārtikas atkritumu mazināšanu izglītības iestādēs plānošanas posmā. Tajā eksperti informēja par to, kā jau plānojot ēdināšanas pakalpojumu, iespējams samazināt pārtikas atkritumu veidošanos.
Vebināra sākumā Sandija Svarupa iepazīstināja ar Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajām “Vadlīnijām pārtikas atkritumu mazināšanai HoReCa sektorā un izglītības iestādēs”. Viņa uzsvēra, ka pārtikas atkritumu mazināšana sākas jau ēdināšanas pakalpojuma plānošanas posmā, ietverot iepirkuma sagatavošanu un īstenošanu, ēdienkartes plānošanu, kā arī ikdienas apmeklējuma prognozēšanu. Katrā no šiem posmiem ir iesaistītas dažādas puses, tādēļ īpaši svarīga ir savstarpējā komunikācija, lai precīzāk plānotu nepieciešamo produktu apjomu un efektīvāk izmantotu pieejamos resursus.
Vebinārā tika uzsvērts arī tas, ka ēdināšanas pakalpojums ir daudzdimensionāls process, kurā gala rezultātu, proti, paēdušu un apmierinātu skolēnu, ietekmē daudzi faktori, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar ēdiena pagatavošanu. Tāpēc viens no pirmajiem soļiem pārtikas atkritumu mazināšanā sākas ar pārtikas atkritumu apjoma mērīšanu un cēloņu identificēšanu. Tas palīdz noteikt, kuros posmos pārtikas atkritumi rodas visvairāk, kā arī noteikt tālākos mērķus pārtikas atkritumu samazināšanai. Pārtikas atkritumu mērīšanā vēlams iesaistīt arī skolēnus.
Kā nākamie soļi tika minēta procesu pilnveidošana, komunikācijas uzlabošana starp iesaistītajām pusēm, efektīvāka resursu izmantošana un regulāra rezultātu izvērtēšana, nodrošinot atgriezenisko saiti par sasniegto progresu.
Par ilgtspējīga iepirkuma nozīmi izglītības iestāžu ēdināšanā dalījās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes pārstāve Ingrīda Millere. Viņa akcentēja, ka ilgtspējīga iepirkuma organizēšanā jāņem vērā trīs galvenie aspekti.
Pirmais ir vides aspekts, kas ietver prasības attiecībā produktu kvalitāti, pārtikas atkritumu samazināšanas pasākumiem, videi draudzīgu virtuves iekārtu izmantošanu un videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu lietošanu. Otrais ir sociālais aspekts, kas saistīts ar sabalansētu ēdienkartes piedāvājumu un veselīga uztura nodrošināšanu, un darbinieku sociālo aizsardzību. Savukārt, trešais ir ekonomiskais aspekts, kas ietver vietējo produktu izmantošanu, īso pārtikas piegādes ķēžu veicināšanu, kā arī uzņēmumu finansiālās stabilitātes un profesionālās kapacitātes izvērtēšanu.
Latvijas Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis stāstīja par Zemkopības ministrijas īstenotajiem pasākumiem pārejā no zaļā publiskā iepirkuma uz ilgtspējīgu iepirkumu. Viņš informēja, ka Latvijas Lauku konsultāciju centram plānots piešķirt kompetences centra statusu pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā, kas tiks nostiprināts ar grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.
Tāpat tika sniegta informācija par izstrādes procesā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “Ilgtspējīgu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu prasības un kārtība”, kas nākotnē regulēs pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus. Mārtiņš Cimermanis informēja arī par plānotajiem uzlabojumiem platformā “Novada garša”, paplašinot tās iespējas pārtikas produktu iepirkumu organizēšanai.
Vebināra turpinājumā ar praktisku pieredzi dalījās Jānis Meija, SIA “FRISTAR” valdes loceklis. Uzņēmums 2025./2026. mācību gadā atzīts par labāko skolu ēdinātāju Latvijā, nodrošinot ēdināšanas pakalpojumu Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā.
Jānis Meija uzsvēra, ka pārtikas atkritumu mazināšana sākas ar ikdienas darba organizāciju. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir rūpīgi plānota ēdienkarte, atbilstoši porciju apjomi un precīza informācija par ēdāju skaitu. Produktus ēdienkartē ir jāizmanto pārdomāti, piemēram, vienu un to pašu dārzeni iekļauj dažādos ēdienos, vienlaikus saglabājot daudzveidību un bērniem piemērotu garšu.
Būtiska nozīme ir pareizai pārtikas produktu uzglabāšanai, marķēšanai un krājumu apritei pēc principa “pirmais iekšā – pirmais ārā”. Uzņēmums regulāri veic skolēnu aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par ēdināšanas pakalpojumu un ēšanas paradumiem kā arī uztur ciešu sadarbību ar skolas pārstāvjiem, lai kopīgi veicinātu skolēnu interesi par pilnvērtīgām maltītēm. Uzmanība tiek pievērsta arī mērījumiem, lai noskaidrotu, kur rodas atkritumi.
Vebinārā īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbībai starp pašvaldību, kas ir iepirkuma īstenotājs, skolas administrāciju, ēdināšanas uzņēmumu, virtuves darbiniekiem un skolēniem. Lai pārtikas atkritumu mazināšana kļūtu par ikdienas praksi, būtiski ir iesaistīt visas puses un plānošanas posmā paredzēt risinājumus, kas palīdz izmantot pārtiku efektīvāk.
Vebināra dalībnieki varēja iepazīties ar praktiskiem piemēriem un pieredzi, kā ilgtspējīgu iepirkumu, pārdomātu ēdināšanas organizēšanu un iesaistīto pušu sadarbību izmantot, lai veidotu skolu ēdināšanas sistēmu, kurā rodas mazāk pārtikas atkritumu.
Vebinārs organizēts projekta LIFE20 IPE/LV/000014 “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste to Resources IP) ietvaros.
Vebināra prezentācijas:
