Jaunumi

Šī gada 15. un 16. maijā Rīgā, Valsts vides dienestā, norisinājās LIFE Waste to Resources IP organizēts starptautisks tīklošanās pasākums, kas pulcēja politikas plānotājus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministrijām, kā arī LIFE integrēto projektu ieviesējus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Kipras. Pasākuma mērķis bija informēt par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas jautājumos, kā arī veidot sadarbību starp Baltijas valstu ministrijām un LIFE integrētajiem projektiem.

Pasākumu atklāja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, uzrunājot dalībniekus, norādot, ka “LIFE Waste to Resources IP projekts, kuru īsteno ministrija sadarbībā ar 22 partneriem, ir spilgts piemērs tam, kā starptautiskā sadarbība var veicināt būtiskas pārmaiņas. Daloties zināšanās un mācoties gan no panākumiem, gan neveiksmēm, mēs varam paātrināt progresu un izvairīties no darba dublēšanas”.

Politikas plānotāji no Baltijas valstu ministrijām sniedza vispusīgu ieskatu šī brīža aktualitātēs saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku. Latvijas Klimta un enerģētikas ministrijas pārstāve Sandija Sniķere informēja par 2024.gadā Latvijā izveidoto tekstilizstrādājumu ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu, kas var būt paraugs citām Eiropas valstīm, kuras šādu sistēmu vēl tikai ieviesīs. Savukārt, Igaunijas Klimata ministrijas pārstāvis Peep Siim iezīmēja būtiskākās iniciatīvas valstī, kas vērstas uz atkritumu apjoma samazināšanu un pāreju uz aprites ekonomiku – plānoto atkritumu apsaimniekošanas reformu, gan plānotajām investīcijām aprites ekonomikai. Lietuvas Vides ministrijas pārstāve Virginija Vingrienė informēja par Lietuvas mērķiem un izaicinājumiem, kas saistīti gan ar iedzīvotāju informētību par atkritumu šķirošanu, gan nevienmērīgo pārstrādes infrastruktūru valstī. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar ko joprojām saskaras visas Eiropas valstis, ir pārstrādāto izejvielu ierobežotā konkurētspēja cenu ziņā, salīdzinot ar no primārajiem resursiem iegūtajām izejvielām.

Dienas turpinājumā dalībnieki iepazinās ar četriem LIFE integrētiem projektiem no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Kipras. Latvijas LIFE Waste to Resources IP projekta vadītāja Alise Vecozola sniedza pārskatu par projekta mērķiem, kas fokusējas uz efektīvas atkritumu dalītās vākšanas un resursu atkārtotas izmantošanas sistēmas izveidi un vairāku pilotprojektu īstenošanu, kas paredz pārstrādāt atkritumus jaunos produktos, kā arī uz sabiedrības izglītošanu.

Lietuvas LIFE IP EnerLIT projekta pārstāve Rūta Kukulskytė iepazīstināja ar projektu, kura mērķis ir veicināt energoefektivitātes uzlabošanu Lietuvā, atbalstot valsts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto pasākumu īstenošanu, īpašu uzmanību veltot arī zaļajam publiskajam iepirkumam.

LIFE Pom GOZilla.PL projekta pārstāve Małgorzata Wadecka no Pomožes reģiona pārvaldes Polijā iepazīstināja ar projektu, kura mērķis ir efektīvi īstenot Pomožes reģiona Atkritumu apsaimniekošanas plāna pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot racionālai sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aprites ekonomikas principus – samazini, izmanto atkārtoti, pārstrādā (3R). Projekts paredz īstenot vairākus pilotprojektus, kas veicinās atkritumu apjoma samazināšanu, pārstrādes apjoma palielināšanu un sabiedrības informētību par aprites ekonomikas principiem.

LIFE-IP CYzero WASTE projekta pārstāve Joanna Constantinidou no Kipras Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides ministrijas dalījās ar vērtīgu pieredzi atkritumu samazināšanas un aprites ekonomikas ieviešanas jomā, tostarp par 50 Zaļo kiosku infrastruktūras izveidi šķiroto atkritumu savākšanai attālos un kalnainos Kipras reģionos, kur nav iespējama centralizēta atkritumu apsaimniekošana.

Pasākuma ietvaros dalībnieki apmeklēja LIFE Waste to Resources IP pasākumu īstenošanas vietas, kas spilgti akcentē veiktos ieguldījumus aprites ekonomikas iedzīvināšanā. Dalībnieki apmeklēja elektrotehnikas remontdarbnīcu "Lab!", kur tiek veikts nolietoto elektroierīču remonts, veicinot elektronikas atkritumu apjoma samazināšanu un dodot otru dzīvi elektrotehnikai.

Pēc tā sekoja arī "Lab!” veikala apmeklējums, kur iespējams iegādāties remontdarbnīcā salabotās ierīces. Dalībnieki apmeklēja arī nesen atklāto Latvijā modernāko šķiroto atkritumu savākšanas laukumu Vietalvas ielā 5, Rīgā, kas būtiski atvieglo atkritumu šķirošanu ērtā veidā. Laukumā var nodot ap 30 dažādu veidu atkritumus — papīru, stiklu, plastmasu, metālu, akumulatorus, baterijas, saules paneļus, elektrotehniku u.c. Pie ieejas apmeklētājus vada digitāls informācijas gids un monitori, kas palīdz pareizi sašķirot atkritumus. Teritorijā darbojas arī automatizēta atkritumu svēršanas pašapkalpošanās sistēma. Papildus ir iespēja bez maksas atstāt sev nevajadzīgus, bet vēl labā stāvoklī esošus sadzīves priekšmetus, remonta materiālus, strādājošu elektrotehniku, grāmatas, lai citi tās varētu izmantot.

Pasākuma otrā diena turpinājās ar detalizētāku pasākumu iepazīstināšanu, kas īstenoti LIFE integrētajos projektos.

Latvijas LIFE Waste to Resources IP projekta pārstāve no  Zero Waste Latvija Evija Ozola-Ozoliņa sniedza ieskatu izveidotajai atkārtotas lietu izmantošanas un remonta ekosistēmai. Projekta ietvaros jau otro gadu darbojas platforma Lietovelreiz.lv, kas veicina materiālu apmaiņu un pārstrādi, samazinot atkritumu apjomu. Tāpat projekts tuvākajos gados attīstīs remonta un atkārtotas izmantošanas punktus Cēsīs un Valmierā, kas palīdzēs iedzīvotājiem ilgāk izmantot esošos resursus. E. Ozola-Ozoliņa uzsvēra arī sabiedrības izglītošanas nozīmi, organizējot mācības un kampaņas, kas motivē iedzīvotājus aktīvi iesaistīties aprites ekonomikas principu ievērošanā.

Savukārt, Lietuvas LIFE IP EnerLIT projekta pārstāve Rūta Kukulskytė iepazīstināja ar zaļā publiskā iepirkuma pieredzi un iniciatīvām, kas Lietuvā tiek īstenotas, lai samazinātu vides ietekmi un veicinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Viņa uzsvēra publiskā sektora nozīmīgo lomu – Eiropā tas veido aptuveni 14% no IKP, līdz ar to iepirkumu ilgtspēja ir būtisks faktors. Lietuva šajā jomā ir kļuvusi par vienu no līderēm, jo visi publiskā sektora iepirkumi valstī tiek veikti, ievērojot zaļā iepirkuma principus.

Turpinot iepazīšanos ar inovatīvām un ilgtspējīgām iniciatīvām aprites ekonomikas jomā, Polijas LIFE Pom GOZilla.PL Pomožes Reģionālās attīstības aģentūras pārstāve Malgorzata Zając iepazīstināja ar reģionālo pieeju atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas attīstībā. Lai nodrošinātu pārstrādes un atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķu sasniegšanu, projekts īstenos plašu informatīvi izglītojošu kampaņu visā reģionā, apvienojot tradicionālos un digitālos saziņas kanālus. Projekta ietvaros tiks veidots uzņēmumu atbalsta centrs, kas darbosies kā konsultāciju un apmācību punkts uzņēmumiem jautājumos par atkritumu apsaimniekošanu un pāreju uz aprites ekonomikas principiem.

Kipras LIFE-IP CYzero WASTE projekta pārstāve Joanna Constantinidou iepazīstināja ar sistēmas “maksā par izmesto” (“Pay As You Throw” – PAYT)  sistēmas ieviešanu, kas motivē iedzīvotājus maksāt tikai par radīto atkritumu apjomu, tādā veidā samazinot atkritumu apsaimniekošanas izmaksas iedzīvotājiem un motivējot tos radīt pēc iespējas mazāk atkritumu. Sistēma paredz dažāda tilpuma iepriekšapmaksātu atkritumu maisiņu un konteineru izmantošanu. Projekta ietvaros notiek arī plašas sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas.

Pasākuma noslēgumā dalībnieki devās ekskursijā uz uzņēmumu Getliņi EKO – lielāko sadzīves atkritumu poligonu Baltijas valstīs, kurā nonāk puse no Latvijas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Dalībniekiem tika demonstrēts, kā atkritumi tiek pārvērsti jaunos resursos, tādējādi ievērojami samazinot poligona noslodzi. Getliņi EKO uztur biogāzes ražošanas iekārtas, kas ģenerē elektroenerģiju un siltumu, tostarp siltumnīcām, kurās tiek audzēti tomāti un gurķi. Šāds darbības modelis demonstrē aprites ekonomikas principu īstenošanu, apvienojot atkritumu pārvaldību, atjaunojamās enerģijas ražošanu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu.

Divu dienu starptautiskā pieredzes apmaiņa un praktisko piemēru iepazīšana ir bijusi īpaši nozīmīga, jo tā ļauj dalībniekiem no dažādām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Polijas un Kipras – kopīgi attīstīt un ieviest inovācijas aprites ekonomikas jomā. Katras valsts pieredze atšķiras, taču visi projekti vienojoši strādā pie ilgtspējīgas atkritumu samazināšanas, efektīvas materiālu pārstrādes un sabiedrības izglītošanas.