Logo
lv en

Reģionālo semināru secinājumi par aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumiem pašvaldībās – 2. daļa

24.01.2025

2024.gada septembrī un oktobrī norisinājās sešu reģionālo semināru cikls, kura mērķis  bija diskutēt par aprites ekonomikas pasākumu ieviešanu pašvaldībās, dalīties pieredzē un meklēt risinājumus atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumiem. Šajā rakstā apkopoti secinājumi no semināriem, kuri norisinājās Liepājā, Daugavpilī un Cēsīs.

Semināru ciklā kopā piedalījās vairāk kā 250 pārstāvji no valsts un pašvaldību iestādēm, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm.  Semināri organizēti, izmantojot dizaina domāšanas metodi LOTUS BLOSSOM TECHNIQUE. Šī metode paredz, ka dalībnieki strādā grupās, dalās pieredzē un pārrunā iespējamos risinājumus izaicinājumam. Šādas metodes izmantošana sniedz iespēju katram dalībniekam izteikt viedokli, tādējādi veicina jaunu kontaktu veidošanu un domu biedru iegūšanu turpmākai sadarbībai. Šo metodi parasti izmanto pieredzes apmaiņai un jaunu ideju kopradei, jo grupu darbā iesaistītas dažādas ieinteresētās puses.

Lai stiprinātu pāreju uz aprites ekonomiku un pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu vietējā līmenī, katrā seminārā dalībnieki diskutēja par dažādiem izaicinājumiem. Risinājumi, kas balstīti praktiskajā pieredzē un diskusijās par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu, ir apkopoti raksta turpinājumā.

Kā uzlabot atkritumu šķirošanu publiskās vietās un pasākumos?

Liepājas reģionālajā seminārā galvenais diskusiju jautājums bija par atkritumu apsaimniekošanu publiskos pasākumos – kā panākt, ka pasākumos tiek šķiroti atkritumi un kā mazināt radīto atkritumu apjomu. Seminārs norisinājās 2024.gada 8.oktobrī SIA “Liepājas RAS” konferenču zālē, piedaloties 42 dalībniekiem.

Kā galvenais risinājums atkritumu mazināšanai publisko pasākumu laikā tika piedāvāta depozīta trauku izmantošana, nosakot to kā obligātu prasību pašvaldību saistošajos noteikumos; un dzeramā ūdens pieejamības nodrošināšana, informējot pasākumu apmeklētājus par vietām, kur brīvi pieejams dzeramais ūdens un paredzot dzeramā ūdens uzpildīšanas iespējas lietotāju traukos.

Svarīga ir pasākumu apmeklētāju informēšana par atkritumu apsaimniekošanas iespējām pasākuma norises teritorijā gan pirms pasākuma, gan pasākuma laikā ar konkrētām norādēm pasākuma apmeklētājiem, piemēram, kur pasākuma laikā pieejami konteineri dalīti vāktajiem atkritumiem, kur atrodas tuvākais depozīta punkts. Pasākuma organizētājiem jānodrošina arī iespēja šķirot pārtikas atkritumus pasākuma teritorijā (vēlams tuvumā ēdināšanas zonai) un jānodrošina savlaicīga piepildīto konteineru nomaiņa  pret tukšiem, lai neradītu situāciju, kad pasākuma apmeklētāji izmet atkritumus neatbilstošos konteineros.

Darba grupas piedāvāja konkrētus risinājumus minēto ideju īstenošanai, piemēram, atkritumu konteineriem pasākumos jābūt apmeklētājiem pamanāmā vietā, uzmanību piesaistošiem. Pasākuma organizētāji var nodrošināt atkritumu izmešanas iespējas apmeklētājiem ar atraktivitātes elementu, piemēram, konteiners kā basketbola grozs – basket miskaste. Lai izvairītos no nepieciešamības pieskarties konteineru vākiem, semināra dalībnieki piedāvāja izmantot viedos konteinerus, kuru vāki atveras, līdzko konteineram kāds tuvojas. Šis risinājums gan ir finansiāli ietilpīgs. Alternatīva šādiem konteineriem var būt konteineri bez vāka (vai atstāts atvērts), kas izslēdz vajadzību tos atvērt manuāli. Tomēr šāda pieeja nav īsti pieņemama, jo tā piesaista putnus, kā rezultātā  atkritumi atradīsies  arī ārpus konteineriem. Attiecībā uz pasākumu zonējumu ēdināšanas zonai jābūt ērtai, lai pasākumu apmeklētājiem būtu ērti tajā uzturēties visu maltītes laiku un vienlaikus  tiem būtu iespēja atstātu savus izlietotos traukus un pārtikas atkritumus atbilstoši marķētos konteineros tuvu maltītes vietai.

Semināra dalībnieki apsprieda apritīgu rīkošanos ar svētku dekorācijām. Darba grupu dalībnieki piedāvāja risinājumu  svētku organizatoriem mainīties ar svētku dekorācijām, lai tās nebūtu jāpērk katru gadu no jauna vai arī meklēt citas iespējas dekorāciju koplietošanai pašvaldības teritorijā. Tāpat būtiski ir atbalstīt vietējo materiālu izmantošanu dekorācijām, gatavot dekorācijas, kuras var izmantot ilgu laiku. Pašvaldības var veidot īpašas mākslinieciskas instalācijas no potenciālajiem atkritumiem, lai pievērstu sabiedrības uzmanību aktuāliem vides jautājumiem.  

Kā izaicinājums tika identificēta atkritumu apsaimniekošana kapu teritorijās. Kapos  tiek radīts liels apjoms  dažādu atkritumu veidu, kuri ir kaitīgi videi – sveces, mākslīgie ziedi un citi materiāli, kas tiek izmantoti dekorāciju veidošanā, un tūjas. Semināra dalībnieki norādīja, ka kapu apmeklētājiem un to uzturētājiem ir nepieciešams piedāvāt vadlīnijas kapu svētkiem un citiem svinīgiem pasākumiem kapu teritorijā, sniedzot norādes, kā pareizi šķirot atkritumus, kādus kapu dekorus labāk izvēlēties, lai mazinātu ietekmi uz vidi u.tml. Kapu teritorijās ir jābūt pieejamiem konteineriem atkritumu dalītai vākšanai kopā ar informāciju, ko kurā konteinerā mest, piemēram, piktogrammu veidā. Pašvaldības var sadarboties savā starpā, lai nodrošinātu pakalpojumu līgumu slēgšanu plašākā teritorijā kapu apmalīšu drupināšanas nodrošināšanai vai izstrādāt priekšlikumus kapu apmalīšu atkārtotai izmantošanai. Kapu apmeklētāji kapu uzkopšanas, atjaunošanas, uzlabošanas darbos radušos, kā arī kapu pasākumu laikā radušos atkritumus, atstāj kapu teritorijā. Seminārā tika izteikts priekšlikums sabiedrības izglītošanā iesaistīt mācītāju, kas ir nozīmīgs viedokļu līderis un savā draudzē var sniegt informāciju, kā pareizi apsaimniekot atkritumus kapos.

Kā uzlabot bioloģisko atkritumu šķirošanu?

2024.gada 23.oktobrī Daugavpilī semināra dalībnieki apsprieda ja jautājumus, kas saistīti ar bioloģisko atkritumu šķirošanas uzlabošanu. Seminārā piedalījās 42 dalībnieki. Tā kā bioloģisko atkritumu šķirošana valstī uzsākta šā gada janvārī, tad jautājumu saistībā ar bioloģisko atkritumu šķirošanu ir daudz. Visus diskusijās izskanējušos risinājumus var sadalīt vairākās tēmās.

Iedzīvotāju informēšana par bioloģisko atkritumu šķirošanu.Svarīgi nodrošināt izglītošanu visā valstī un, sākot no pirmsskolas un beidzot ar apmācībām pieaugušajiem. Ir jānodrošina izglītošanas pēctecība - lai apgūtās zināšanas un prasmes, kas iegūtas pirmsskolā, varētu turpināt attīstīt skolā. Apmācībās svarīgi iekļaut informāciju par labās prakses piemēriem, veicināt labās prakses pārņemšanu, veicināt pieredzes apmaiņu starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm un pašvaldībām. Iedzīvotājiem noderīga ir informācija par komposta veidošanu, ko atkritumu apsaimniekotājs var piedāvāt iedzīvotājiem. Iedzīvotāju informēšanai noder “vēstnieks” – sabiedrībā zināma personība, kas ar savu paraugu mudina un informē iedzīvotājus veikt atkritumu šķirošanu. 

Bioloģisko atkritumu šķirošanas pakalpojuma pieejamība un kvalitātes uzlabošana pie daudzdzīvokļu mājām.Tā kā bioloģisko atkritumu konteineru netīrība pēc to iztukšošanas veicina nepatīkamu smaku, kukaiņu kāpuru rašanos un citas problēmas, tad atkritumu apsaimniekotājam ir jāuzlabo bioloģisko atkritumu savākšanas pakalpojuma kvalitāte pie daudzdzīvokļu mājām. Piemēram, atkritumu apsaimniekotājam būtu jāpiedāvā konteineri, atbilstoši daudzdzīvokļu mājas lielumam, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un to šķirošanas intensitāti un jāpielāgo atkritumu izvešanas maršruti tā, lai bioloģisko atkritumu konteinerus var izvest vai nomainīt ne retāk kā vienu reizi nedēļā vasaras sezonā, un ne retāk kā reizi divās nedēļā ziemas sezonā. Atkritumu apsaimniekotājam jāpiedāvā maksas pakalpojums, kas ļauj nodrošināt tīru konteineru pieejamību pēc to iztukšošanas, mazgājot konteineru vai aizstājot iztukšoto konteineru ar tīru.

Semināra dalībnieki uzsvēra, ka svarīga ir iedzīvotāju informēšana, lai būtu zināšanas par bioloģisko atkritumu šķirošanas iespējām pie savas mājas un par finansiālo ietaupījumu, ko var iegūt, šķirojot bioloģiskos atkritumus. Semināra dalībnieki  pieveda vērtīgus piemērus, kā samazinās vienas mājas iedzīvotāju izmaksas pa gadiem, palielinot iedzīvotāju aktivitāti šķirojot atkritumus. Darba grupās izskanēja priekšlikums, ka atkritumu apsaimniekotājam par atkritumu šķirošanas sasniegumiem jāsniedz atgriezeniskā saite iedzīvotājiem, lai tie gūtu motivāciju un atbalstu turpmākai atkritumu šķirošanai un zinātu, kāpēc tas jādara. Piemēram, atkritumu apsaimniekošanas vai namu apsaimniekošanas rēķinā var iekļaut salīdzinošu informāciju pa mēnešiem konkrētai mājsaimniecībai vai daudzdzīvokļi mājai, norādot ietaupījumu, kas veidojas veiksmīgas atkritumu šķirošanas rezultātā.

Mājkompostēšanas un kopienu kompostēšanas veicināšana pašvaldības izveidotos vai ierādītos laukumos dārzu un parku (zaļo) atkritumu kompostēšanai. Šādi iespējams samazināt zaļo atkritumu nonākšanu konteineros un arī samazināt izmaksas par to apsaimniekošanu, nogādājot tos uz pārstrādes vietām atkritumu poligonos. Mājkompostēšana un kopienu kompostēšana samazina atkritumu daudzumu, kas tiek apglabāts atkritumu poligonos, kā arī ļauj iegūt kvalitatīvu materiālu komposta veidošanai. Dalīti vāktajos dārzu un parku atkritumos plastmasas un citu piemaisījumu ir ievērojami maz vai nav nemaz. Pašvaldībām pēc iedzīvotāju ierosinājuma būtu jānodrošina atbilstoša laukuma ierādīšana un laukuma uzturēšana, ienākošo atkritumu kontrole un komposta veidošana un gatavā komposta izsniegšanas process. Atkritumu apsaimniekotājam vai pašvaldībai ir jārīko bioloģisko atkritumu savākšanas akcijas, līdzīgi kā tas tiek organizēts ar citiem atkritumiem, piemēram lapu, kritušo ābolu, ķirbju vai eglīšu savākšana.

Lai veicinātu mājkompostēšanu, pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju vai atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru jāizveido mājkompostēšanas reģistrs, privātmāju iedzīvotājiem ļaujot izvēlēties, vai tie šķiro bioloģiskos atkritumus atkritumu konteinerā vai arī iedzīvotājs reģistrējas mājkompostēšanas reģistrā un savā saimniecībā radušos bioloģiskos atkritumus kompostē savā piemājas teritorijā ierīkotā kompostēšanas vietā. Reģistrēšanās mājkompostēšanas reģistrā nodrošina arī statistikas datus par savākto bioloģisko atkritumu daudzumu pašvaldībā. 

Kā samazināt būvniecības atkritumus un ieviest apritīgu būvniecību?

2024.gada 30.novembrī seminārs norisinājās Cēsīs un pulcēja 40 pašvaldību speciālistus, būvvalžu speciālistus, uzņēmumu pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, vides aktīvistus.  

Semināra dalībnieki darba grupās uzsvēra - lai ieviestu apritīgu būvniecību, nepieciešama sistēmiska pieeja visam būvniecības procesam. Būtu jāizvērtē būvniecības atkritumu definīcija un atkritumu beigu statusa definīcija, atkritumu klasifikators un jāizvērtē, vai tie ir atbilstoši mūsdienu prasībām un vajadzībām. Jau šobrīd projektēšanas fāzē ir jānorāda, kāds atkritumu apjoms potenciāli radīsies. Tāpēc nepieciešams izstrādāt praktiski izmantojamu metodiku, lai prognozētu, kāds būs radīto būvniecības atkritumu apjoms atbilstoši izmantojamajiem materiāliem. Ja būvniecība tiek veikta vienkāršotā procesa ietvaros -  ar paskaidrojuma rakstu un nodošanu ekspluatācijā, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) bieži tiek norādīts, ka būvniecības atkritumi neradīsies. Šādā gadījumā pašvaldības būvvaldei nav instrumentu, kā pārbaudīt, kur paliek būvniecības atkritumi un kā kontrolēt, vai un cik tie ir radušies. 

Semināra dalībnieki identificēja problēmu, ka pašlaik materiālu atbilstības deklarācijā nav atļauts izmantot otrreizējos būvniecības materiālus. Tāpēc normatīvajā regulējumā nepieciešams paredzēt iespēju ļaut būvniecības procesā izmantot otrreizējos būvniecības materiālus, piemēram, iekļaujot otrreizējo būvniecības materiālu sertificēšanu un atbilstošu drošības pārbaužu veikšanu. Normatīvajā regulējumā nepieciešams paredzēt, ka būvniecības projektā ir jāiekļauj prasība būvniecības atkritumu šķirošanai būvobjektā, papildus šāda prasība būtu jāiekļauj jau būvniecības pasūtījumā. 

Digitālo platformu izmantošana ir nozīmīgs instruments, lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu aprites ekonomikas mērķu izpildi.  Otrreizējo būvniecības materiālu apriti var veicināt, piemēram, ar būvju projektēšanu Būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmā. Būvdarbu veicējiem ir nepieciešams ērts digitāls risinājums resursu pieejamības identifikācijai, iespēja tiešsaistē aplūkot pieejamos otrreiz izmantojamos būvniecības materiālus (piemēram, derīgo izejvielu banka) vai BIS būtu jānodrošina otrreiz izmantojamu būvniecības materiālu identificēšana un pieejamība. 

Semināra dalībnieki ierosināja, ka pašvaldībām jāattīsta uzraudzīti un kontrolēti būvniecības resursu aprites centri. Tajos nepieciešams nodrošināt, ka materiāli tiek atbilstoši apsaimniekoti, pat ja tie konkrētai būvniecības iecerei netiek pilnībā izmantoti. Būvniecības aprites centri var darboties pašvaldību izveidotos atkritumu šķirošanas laukumos. Pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir mērķtiecīgi jāstrādā pie būvniecības atkritumu atgriešanas apritē. Atkritumu apsaimniekotājiem ir jādomā  par būvniecības atkritumu pārstrādes iekārtu pieejamība reģionos. Tomēr kavējošais apstāklis otrreizējo būvniecības materiālu izmantošanai ir materiālu testēšanas trūkums, lai noteiktu materiālu statusu un kvalitāti. 

Būvniekiem, arhitektiem, būvvalžu un pašvaldību speciālistiem jāpilnveido zināšanas par apritīgas būvniecības principiem, lai tos varētu iekļaut jau būvniecības procesa sākumā. Lai pašvaldības publisko ēku būvprojektu pasūtījumos iekļautu zaļā publiskā iepirkuma principus, tām ir nepieciešams metodisks materiāls vai vadlīnijas, kas skaidrotu zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu un sniegtu piemērus ar dažādiem risinājumiem. Līdz ar to liela nozīme ir informācijai ar praktiskiem piemēriem, kā dažādus otrreiz izmantojamus būvniecības materiālus iespējams iekļaut jaunos būvniecības projektos, lai otrreizējo būvniecības materiālu  izmantošana kļūtu par normu, nevis izņēmuma gadījumu. Semināra dalībnieki uzsvēra, ka jāattīsta tādi būvniecības projekti, kuros iebūvētos materiālus arī pēc vairākiem gadiem varētu izmantot otrreiz.

Semināra dalībnieki piedāvāja arī praktiskas idejas jaunu uzņēmējdarbības virzienu attīstībai. Dalībnieki ierosināja izmantot lietotus logus un logu rāmjus jaunu ēku būvniecībā, kā arī veidot uzņēmumus, kas specializējas būvniecības atkritumu uzkrāšanā un pārstrādē. Dalībnieki kā uzņēmējdarbības virzienu piedāvāja izstrādāt pielāgojamas moduļu mājas, kuras iespējams laika gaitā paplašināt, samazināt vai pārvietot, piemērojoties mājsaimniecības vajadzībām un dzīvesvietas maiņai. Tāpat arī ieteica biežāk organizēt garāžu izpārdošanas (garage sale), lai veicinātu resursu atkārtotu izmantošanu.

Dalīties:

Pieejama projekta 6. ziņu lapa

14.02.2025

Projekta jaunumi: ...
Lasīt vairāk
Hyrogas parakstījis sadarbības līgumu ar Korejas uzņēmumu Hyojun Precision

13.02.2025

2024.gada 3.februārī Hyrogas parakstīja sadarbības līgumu...
Lasīt vairāk
ZAAO turpina izglītot par resursu efektīvāku izmantošanu

29.01.2025

Aizvadītajā nedēļas nogalē SIA “ZAAO” (ZAAO) Reģionālajā...
Lasīt vairāk
ZAAO sper mazu, bet nozīmīgu soli ilgtspējas stiprināšanā

29.01.2025

SIA “ZAAO” (ZAAO) Aprites ekonomikas centrā “Daibe” ir...
Lasīt vairāk