Klimata un enerģētikas ministrija no 2025. gada 17. septembra līdz 8. oktobrim organizēja semināru ciklu “Ceļā uz rīcību – aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošana vietējā līmenī. Semināros kopā piedalījās vairāk nekā 100 pašvaldību, valsts iestāžu, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, izglītības iestāžu, NVO un citu organizāciju pārstāvji. Semināru mēŗkis bija kopīgi diskutēt par risinājumiem, kā pašvaldībā ikdienas darbā integrēt aprites ekonomikas principus un iedrošināt iedzīvotājus ilgtspējīgai rīcībai.
Semināru cikls aptvēra četras praktiskas tēmas pašvaldībām. Šī gada semināri bija turpinājums pagājušajā gadā iesāktajam semināru ciklam par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu un pāreju aprites ekonomiku pašvaldībās. Šajā rakstā tiks sniegts ieskats pēdējo divu semināru norisē, diskusiju tēmās un secinājumos.
Vai mēs protam runāt par aprites ekonomiku cilvēkiem saprotamā veidā?
Rēzeknē norisinājās seminārs “Sabiedrības informēšana un efektīva komunikācija atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas jautājumos”, kura mērķis bija pārrunāt, kā ar iedzīvotājiem komunicēt viņiem saprotamā valodā. Semināra vadītāja, žurnāliste Sandra Kropa, aicināja domāt, kā terminus, kas bieži lietoti iestāžu komunikācijā, skaidrot vienkāršā un saprotamā valodā. Piemēram, terminu “aprites ekonomika” var skaidrot vienkāršāk – tā ir pārdomāta saimniekošana, kur pieejamie resursi tiek izmantoti atkārtoti un atbildīgi, lai mazinātu atkritumu rašanos.
Gan S. Kropa, gan citi runātāji uzsvēra: pirms veidot vēstījumu, būtiski saprast, ar ko tieši plānots runāt, jo komunikācijas forma un valoda jāpielāgo auditorijai, kas klausās, skatās vai lasa informāciju.
Ar pieredzi iedzīvotāju informēšanas kampaņu veidošanā un praktiskiem padomiem sabiedrības uzrunāšanā dalījās gan valsts pārvaldes, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Semināra dalībnieki varēja dalīties ar pieredzi un izvērtēt, kā iestāžu un organizāciju komunikācijā sarežģītus terminus skaidrot vienkāršā valodā.
Dalībnieki diskutēja arī par atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumiem un sabiedrības motivēšanu šķirot atkritumus un samazināt to apjomu. Izskanēja viedoklis, ka komunikācijā par atkritumu šķirošanas jāuzsver arī poligonu darbinieku drošība. Nešķiroti atkritumi rada bīstamas situācijas, jo tie var saturēt asus priekšmetus, stiklu, bīstamos atkritumus vai toksiskus šķidrumus.
Semināra noslēgumā dalībnieki apmeklēja jaunatklāto aprites skapi jauniešu centrā “Zeimuļs”, kas paredzēts bērnu un jauniešu lietu apmaiņai. Tas ir praktisks piemērs tam, kā LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” idejas iedvesmo citas organizācijas. Kā uzsvēra S. Kropa - rīcība iedvesmo rīcībai.
Semināra prezentācijas pieejamas šeit.
Komunikācija, kas sasniedz cilvēkus: LIFE projekta „Atkritumi kā resursi Latvijā” pieredze
No informācijas līdz rīcībai: kā veicināt iedzīvotāju izpratni par vidi
Informatīvā kampaņa, atslēgvārdi un informācijas kanāli sabiedrības uzrunāšanai
Kā runāt par atkritumiem, lai sadzird? Praktiski komunikācijas risinājumi
Sabiedrības informēšanas pasākumi Rēzeknes pilsētā un novadā
Kāpēc sadarbība ir svarīga?
Noslēdzošais cikla seminārs “Sadarbība – atslēga ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai un aprites ekonomikas ieviešanai” norisinājās Kuldīgā. Tā laikā dalībnieki diskutēja par jautājumu, kas ir veiksmīgas sadarbības atslēga un kādi ir galvenie izaicinājumi iesaistīto pušu sadarbībā.
Sadarbības izaicinājumi var būt dažādi un atšķirties dažādās situācijās, un katram dalībniekam bija iespēja tos identificēt savā darba grupā. Kā būtiskākie sadarbības šķēršļi tika minēti normatīvo aktu ierobežojumi, nepietiekami resursi un vadības kvalitāte. Tāpat izaicinājumi ir atbildību sadalījums, vienotas izpratnes un mērķu trūkums, kā arī cilvēciskais faktors un sabiedrības zemā motivācija.
Dalībnieki secināja, ka sadarbība ir mainīgs process, kas var uzlaboties vai pasliktināties atkarībā no iesaistīto pušu rīcības un apstākļiem. Sadarbību uzlabo iesaistīto pušu vienota izpratne par kopīgu mērķi, kas jāpatur prātā jautājumu risināšanā.
Virzību uz kopīgu mērķi kā būtiskāko sadarbības veiksmes faktoru uzsvēra Cēsu novada pašvaldības koordinatore Lāsma Ozola. Viņa iepazīstināja ar Bioreģionu, kas izveidots, balstoties uz dažādu organizāciju brīvprātīgu iesaisti. Tajā darbojas pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi un iedzīvotāju kopienas, kas parakstījušas labas gribas memorandu. Memorandā kā prioritāte noteikta dabas resursu aizsardzība, bioloģiskajās vērtībās balstītas saimniekošanas stiprināšana un veselīgas pārtikas pieejamības nodrošināšana Gaujas Nacionālā parka reģionā.
Savukārt Cēsu novada pašvaldības eksperte Kristīne Āboliņa uzsvēra personīgās atbildības nozīmi sadarbības veicināšanā. Gan iedzīvotāji, gan institūcijas un uzņēmumi situācijās, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu un resursu efektīvu pārvaldību, nereti vilcinās pieņemt lēmumus vai mēdz norādīt, ka konkrētā situācija nav pietiekami regulēta normatīvajos aktos. Tomēr katrs iedzīvotājs ir atbildīgs par saviem radītajiem atkritumiem, un katrai pašvaldībai jāuzņemas atbildība par savā teritorijā pieejamajiem dabas resursiem un to jēgpilnu pārvaldību, lai tie būtu saglabāti arī nākamajām paaudzēm.
Klimata un enerģētikas ministrijas vecākā eksperte Jolanta Malnace sniedza ieteikumus, kā pašvaldības var uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Viņa uzsvēra, ka sākotnēji iespējams veikt salīdzinoši vienkāršas darbības, piemēram, pārskatīt pašvaldību tīmekļvietnēs pieejamo informāciju par to, kas ir atkritumu apsaimniekotājs konkrētajā teritorijā, kā ar viņu sazināties un cik viegli iedzīvotājiem šo informāciju ir atrast.
SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Kaspars Poriķis norādīja, ka Kuldīgā veiksmīgas sadarbības pamatā ir vairāku pakalpojumu nodrošināšana viena uzņēmuma ietvaros. Uzņēmums sniedz atkritumu apsaimniekošanas, ielu un laukumu uzturēšanas, sētnieku un citus pakalpojumus, nodrošinot vienotu pieeju teritorijas sakārtošanai.
Semināra noslēgumā dalībnieki apmeklēja Kuldīgas šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, lietu aprites punktu un kompostēšanas laukumu. Tas apliecināja uzņēmuma un iedzīvotāju veiksmīgo sadarbību un atbildīgu pieeju resursu apsaimniekošanai.
Papildus tam dalībnieki iepazinās arī ar Kuldīgas restaurācijas centru – praktisku piemēru kultūras mantojuma saglabāšanai un resursu atkārtotai izmantošanai. Centrs piedāvā iedzīvotājiem iespēju pašiem iesaistīties logu un durvju restaurēšanā, kā arī bez maksas nodot savu ēku koka logu rāmjus vai durvis atjaunošanai. Šādā veidā iedzīvotāji ne vien palīdz saglabāt Kuldīgas vēsturisko centru, bet arī veicina sava īpašuma resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Semināra prezentācijas pieejamas šeit:
Seminārs “Sadarbība - atslēga ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai un aprites ekonomikas ieviešanai”
SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”
Ieteikumi pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidei un pārejai uz aprites ekonomiku
Aprites ekonomikas ceļa karte pašvaldībām
Sadarbības veidi Bioreģionā
Semināru cikls īstenots LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros. Tā mērķis ir radīt iespēju satikties, diskutēt, dalīties pieredzē un kopīgi meklēt praktiskus risinājumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai un pārejai uz aprites ekonomiku vietējā līmenī.
.png)
