Klimata un enerģētikas ministrija no 2025. gada 17. septembra līdz 8. oktobrim organizēja semināru ciklu “Ceļā uz rīcību – aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošana vietējā līmenī. Semināros piedalījās vairāk nekā 100 pašvaldību, valsts iestāžu, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, izglītības iestāžu, NVO un citu organizāciju pārstāvji. Semināru mērķis bija kopīgi diskutēt par risinājumiem, kā pašvaldībā ikdienas darbā integrēt aprites ekonomikas principus un iesaistīt iedzīvotājus ilgtspējīgai rīcībai.
Semināru cikls aptvēra četras praktiskas tēmas pašvaldībām. Šī gada semināri bija turpinājums pagājušajā gadā iesāktajam semināru ciklam par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu un pāreju aprites ekonomiku pašvaldībās. Šajā rakstā tiks sniegts ieskats pirmo divu semināru norisē, diskusiju tēmās un secinājumos.
Ko iegādāties – krēslu vai sēdvietu?
Seminārā “Iepirkumi ar pievienoto vērtību: apritīga domāšana publiskajā pārvaldē” prezentācijas tika apvienotas ar praktiskiem uzdevumiem darba grupās. Salaspilī dalībnieki zināšanu apguvei iesaistījās īpaši izstrādātā spēlē “Iepirkuma misija – aprites izaicinājums”. Spēles laikā tika modelētas dažādas iepirkumu situācijas un dalībnieki diskutēja par efektīviem un apritīgiem risinājumiem. Šāda pieeja palīdz pieredzēt, kā teorētiskie principi darbojas praksē un kā publiskais iepirkums var kļūt par efektīvu instrumentu pārmaiņām uz ilgtspējīgāku saimniekošanu. Katra darba grupai bija atšķirīgs uzdevums – apritīga iepirkuma īstenošana skolēnu ēdināšanai, publisku pašvaldības svētku organizēšanai, mēbeļu iepirkšanai pašvaldības telpām un sociāla pakalpojuma nodrošināšanai.
Situācijas modelēšanā bija jāņem vērā dažādi ilgtspējas kritēriji (R-kritēriji), piemēram,
- rethink – pārvērtēt iespējas mainīt iepirkuma pieeju no precēm uz pakalpojumiem;
- reduce – samazināt resursu patēriņu;
- reuse – izmantot atkārtoti;
- repair – salabot, pagarinot produkta kalpošanas laiku;
- refurbish – atjaunot, atgriežot lietai sākotnējo kvalitāti vai funkcionalitāti;
- recycle – pārstrādāt, pārvēršot materiālus jaunos produktos;
- redesign – pārveidot (izstrādāt produktus un sistēmas, ņemot vērā aprites principus).
Situāciju modelēšana ļauj paskatīties uz plānoto iepirkumu no malas, diskutēt par iespējamiem risinājumiem no dažādu iesaistīto pušu skatu punkta un dalīties ar pieredzi. Tas ļauj ne tikai iegūt zināšanas par apritīga iepirkuma īstenošanas principiem, bet arī mainīt ierasto domāšanas veidu - formulēt vajadzību, nevis koncentrēties uz konkrēta produkta iegādi. Piemēram, vai nepieciešama krēslu iegāde vai sēdvietu nodrošināšana, vai nepieciešamas laternas vai apgaismojuma nodrošināšana, vai vajadzīgs iegādāties jaunas datoriekārtas, vai arī tās iespējams nomāt kopā ar nākotnē nepieciešamiem remonta pakalpojumiem un tās atgriežamas piegādātājam pēc lietošanas beigām u.tml.
Spēles izstrādātāja un semināra moderatore, Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētaja Inese Pelša uzsvēra, ka “aprites iepirkums var sniegt būtiskus ieguvumus, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi un veicinot ilgtspējību. Ieviešot šo pieeju, var gūt ekonomiskus, sociālus un vides ieguvumus”.
Seminārā Rīgas enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits iepazīstināja ar Sadarbnīcas izveidošanas procesu. Sadarbnīca ir darbnīca, kurā ikviens Rīgas iedzīvotājs pats var salabot, pārveidot vai izveidot sev nepieciešamās mēbeles arī tad, ja to pats neprot. Sadarbnīcas izveidei tika veikts apritīgs iepirkums, lai nodrošinātu tās ierīkošanu no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Iepirkuma galvenais izaicinājums bija iepirkt telpu iekārtošanas un aprīkošanas pakalpojumu. Iepirkuma veiksmes atslēga bija izvēlētais pakalpojumu sniedzējs, kas ātri saprata uzdevuma būtību un sniedza idejas gan telpas iekārtojuma risinājumiem, gan otrreizējo materiālu iegūšanas iespējām.
Siguldas novada pašvaldības pārstāvis A. Ezeriņš iepazīstināja ar pašvaldības pieredzi zaļā iepirkuma īstenošanā skolēnu ēdināšanas nodrošināšanai. A. Ezeriņš norādīja, ka svarīga ir ne tikai rūpīga iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde un līguma noslēgšana ar piegādātāju, bet arī pakalpojuma uzraudzība un kontrole visā tā izpildes gaitā.
Pirmā semināra prezentācijas:
LIFE projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” pieredzes izmantošana pašvaldībās
Gudri, atbildīgi, apritīgi: kā veidot apritīgu iepirkumu?
Apritīgs publiskais iepirkums: nākotnes izaicinājumi un iespējas
Sadarbnīcas izveidošanas stāsts apritīgu iepirkumu kontekstā
Zaļais publiskais iepirkums praksē
Kur jūsu novadā atradīsies lietu apmaiņas centrs?
Seminārs “Aprites ekonomikas centrs kā resursu saglabāšanas iespēja” norisinājās Valmierā koprades darbnīcā DARE un pulcēja dalībniekus no pašvaldībām, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm. Semināra dalībnieki savās pašvaldībās ne tikai domā par aprites centra izveidošanu, bet arī sper pirmos soļus tā īstenošanā.
Dalībnieki diskutēja, kas nepieciešams lietu aprites centra izveidei. Par būtiskāko tika atzīta piemērotas, viegli pieejamas vietas izvēle, kā, piemēram, tirgus teritorijā, bibliotēkā vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumā. Dalībnieki piedāvāja arī ideju par mobilā aprites centra ierīkošanu, kas varētu sniegt lietu apmaiņas pakalpojumu visā novada teritorijā.
Domājot par to, kas nepieciešams, lai aprites centru izveidotu, ir nepieciešama piekrišana no teritorijas īpašnieka vai operatora. Būtiski, ka aprites centrā ir persona, kas pieskata ne tikai pašu centru, bet arī lietas, ko iedzīvotāji plāno tajā atstāt. Galvenais mērķis ir aprites centrā piedāvāt lietas, kas ir labā tehniskā stāvoklī un tīras.
Nelielus aprites centrus plaukta vai skapja veidā var izvietot dažādās sabiedriskās vietās, piemēram, skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu lietu, spēļu un citu piederumu apmaiņai. Uz skapja ir jāizvieto norādes, kādu lietu ievietošana tiek sagaidīta un kādi ir skapja izmantošanas noteikumi.
Lietu apmaiņas skapjus var izveidot arī bibliotēkās, kas jau pilda grāmatu apmaiņas funkciju, piedāvājot iznomāt arī mūzikas instrumentus, inventāru rokdarbiem un hobijiem, pat sēklas un citas lietas.
Aprites skapjus var ierīkot jauniešu centros, sociālajos centros, novadu kultūras namos, tūrisma informācijas centros un citur, piedāvājot lietu apmaiņu, kas piemērotas izvēlētās mērķa grupas vajadzībām. Lietu apmaiņai var nodot gan dekorācijas, gan sporta ekipējumu, lietas radošajām aktivitātēm, rokdarbiem, instrumentus un darba rīkus, labošanas un šūšanas piederumus un citas lietas.
Būvmateriālu un būvniecības instrumentu apmaiņas punktus var izveidot atkritumu šķirošanas laukumos vai punktos, kuri ir pieejami visiem novada iedzīvotājiem.
Ar Aprites ekonomikas centra izveides plānu Valmierā dalījās SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Aprites ekonomikas centru plānots veidot ērti pieejamu iedzīvotājiem visu diennakti. Šeit būs iespēja nodot lietas otrreizējai izmantošanai, vai arī centrs nodrošinās to remontu un atgriešanu apritē.
Ar remontdarbnīcas un veikala LAB! izveidošanas pieredzi dalījās SIA “Eco Baltia Vide” LAB! Materiālu aprites nodaļas vadītāja Diāna Baranovska, uzsverot, ka svarīga ir meistaru prasmju saglabāšana un pārmantošana, jo labu meistaru Latvijā kritiski trūkst.
Cēsu novada pašvaldības eksperte Kristīne Āboliņa prezentēja platformā lietovelreiz.lv pieejamo aprites ekonomikas ceļa karti pašvaldībām, kurā iekļauti vairāk kā 140 praktiski risinājumi, kā pašvaldības var kļūt apritīgākas. Ceļa kartē iekļautie piemēri piedāvā pašvaldībām pārskatīt savā teritorijā pieejamos resursus un pārdomāt to racionālākas izmantošanas iespējas.
Otrā semināra prezentācijas:
DARE-vieta tavam radošumam un uzņēmēja garam
LIFE projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” pieredzes izmantošana pašvaldībās
Kas nepieciešams, lai izveidotu lietu aprites centru pašvaldībā?
Aprites centra izveide Valmierā
Aprites ekonomikas ceļa karte pašvaldībām
Remontdarbnīca un veikals LAB!
Semināru cikls īstenots LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros. Tā mērķis ir radīt iespēju satikties, diskutēt, dalīties pieredzē un kopīgi meklēt praktiskus risinājumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai un pārejai uz aprites ekonomiku vietējā līmenī.
.png)
