Pagājušā gada 9.decembrī norisinājās seminārs par vienpadsmit atkritumu poligonu finansiālās ilgtspējas izvērtējuma rezultātiem. Seminārā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki no pašvaldībām, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un reģioniem un citām organizācijām.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021.-2028.gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu pārejai uz 5 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu izveides mērķis ir nodrošināt ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanu, kas ietver samērīgu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanas balansu, ekonomiski pamatotus atkritumu pārvadājumu attālumus no atkritumu rašanās vietas līdz sadzīves atkritumu poligoniem. Izvērtējumā ir identificēti attīstības scenāriji 10 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligoniem un vienīgajam Latvijas teritorijā esošajam bīstamo atkritumu poligonam „Zebrene”.
Izvērtējuma priekšlikumi balstās uz atkritumu poligonu apsaimniekotāju (turpmāk – APS) esošās saimnieciskās darbības raksturojumu, t.sk. ieņēmumu un izmaksu dinamiku, veikto investīciju apjomu un kredītsaistību izmaiņām, APS pelnītspēju un citu finanšu efektivitātes rādītāju analīzi laika periodā no 2017. līdz 2021.gadam, lai novērtētu komercsabiedrības darbību kopumā, gan arī, kur attiecināms, atsevišķi arī atkritumu poligonus (turpmāk – AP).
Izvērtējumā veiktā analīze ļauj izdarīt secinājumus par APS finansiālo ilgtspēju. Piemēram, vairāki APS ir finansiāli stabili un ilgtspējīgi uzņēmumi (AP “Brakšķi”, AP “Cinīši”, AP “Daibe”, AP “Getliņi”, AP “Križevņiki”, AP “Ķīvītes”, AP “Pentuļi”), atsevišķu APS (AP “Janvāri” un AP “Kaudzītes”) finansiālā situācija pēdējos gados ir nedaudz uzlabojusies, APS “Dziļā vāda” ir grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, bet AP “Zebrene” apsaimniekotāja finansiālā ilgtspēja, ņemot vērā tā darbības un finansēšanas raksturu, nav viennozīmīgi nosakāma.
AP attīstības scenāriju identifikācija balstās uz paredzamo investīciju apjomu, lai sasniegtu izvirzītos vides mērķus, kā arī restrukturizējot (pilnveidojot, optimizējot, pārprofilējot, specializējot, slēdzot vai kombinējot jebkuras no minētajām aktivitātēm) AP saimniecisko darbību, ja AP līdzšinējā finanšu saimnieciskā darbība neliecina par spēju ierastā veidā turpināt darbību līdz 2035. gadam un, ja tas nenodrošina nozares attīstību kopumā.
Izvērtējumā katram AP tiek izvirzīti trīs attīstības scenāriji – minimālais scenārijs (paredzot minimālas investīcijas), maksimālais scenārijs (ar minimālā scenārija investīcijām un papildus nozīmīgām investīcijām atkritumu apsaimniekošanai) un optimālais scenārijs (daļējas investīcijas no maksimālā scenārija).
Izvērtējumā tiek secināts, ka daži no APS (SIA “ZAAO”, SIA “Getliņi EKO” un SIA “ALAAS”) spētu finansēt minimālā scenārija projektus, nepalielinot tarifus. Savukārt, pārējie APS nespētu nofinansēt minimālā scenārija investīcijas, nepalielinot atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifus tieši investīciju finansēšanas vajadzībām. Palielinot tarifus saskaņā ar sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku, pamatā visi APS spētu finansēt nepieciešamās minimālā scenārija investīcijas. Ja tiek veidota ekonomiski pamatotu tarifu politika un tarifi tiek savlaicīgi pārskatīti, tad optimālo scenāriju ietvaros visiem APS būtu jābūt spējīgiem nodrošināt AP finanšu ilgtspēju.
Ar plašāku informāciju par secinājumiem iespējams iepazīties izvērtējumā: 1.daļa un 2.daļa.
Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. – 2020. gada integrētais projekts „Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE20 IPE/LV/000014, LIFE Waste To Resources IP) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Projekts atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
.png)
