27.05.2024
-1716801658.png)
Projekta mērķis - ar mērķtiecīgiem pasākumiem samazināt atkritumu rašanos, nodrošinot resursu otrreizēju izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un mazinot oglekļa emisijas ekonomikas pēdas nospiedumu, pilnībā īstenojot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam noteiktos pasākumus. Esiet sveicināti LIFE integrētā projekta ''No Atkritumiem uz Resursiem'' (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) 4. ziņu lapā. Šajā ziņu lapā iepazīstinām ar projekta līdzšinējām aktivitātēm un izvērstāk par aktuālajām ar aprites ekonomiku saistītajām projekta aktivitātēm.
Projekta jaunumi:
Zilais Karogs šogad plīvos trīspadsmit Latvijas peldvietās
Seminārs “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2024”
Aizvadīta projekta vadības grupas sanāksme
Pieci svarīgi noteikumi drošam darbam ar azbestu
Aicina lauksaimniekus iesniegt datus par radītajiem pārtikas atkritumiem!
2024. gadā norisinās datu vākšana par radīto pārtikas atkritumu daudzumu
Izstrādātas vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā
Konference ''Radīt labāk, lietot ilgāk - atkritumi kā resursi Latvijā!''
VVD uzsāk digitālo rīku izstrādi dabas resursu nodokļa objektu datu apstrādei
Būvniecības atkritumu pārstrāde un izmantošana normatīvo aktu slazdā
Animēts stāsts par platformu Lietovelreiz.lv
Saskaņā ar Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam, aprites ekonomika ir ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura mērķis ir pagarināt produkta aprites ciklu, tādejādi samazinot patērēto resursu un atkritumu daudzumu, kā arī ietekmi uz vidi. Saskaņā ar EIROSTAT datiem par 2022. gadu, Latvijā ražošanā materiālus atkārtoti izmanto divreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, un arī resursu produktivitāte (no vienas resursu vienības radītā vērtība) Latvijā ir zemāka par Eiropas Savienības vidējo. Aprites ekonomikas attīstīšana Latvijā veicinās materiālu koplietošanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, preču remontu, nomu un citus inovatīvus risinājumus, uzlabojot mūsu resursu pārvaldību un atkritumu apsaimniekošanas paradumus.
Industriālā simbioze ir sinerģiska sadarbības forma, kas paredz resursu koplietošanu un dalīšanos starp dažādiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu, ražīguma palielināšanu un ietekmes uz vidi samazināšanu ilgtspējīgi apsaimniekojot ražošanas procesā radušos blakusproduktus. LIFE integrētā projekta ‘’No atkritumiem uz resursiem’’ ietvaros izveidota Latvijā pirmā industriālās simbiozes platforma SINERGIA. Platformas īstenotāji ir projekta partneri CLEANTECH LATVIA, Cēsu novada pašvaldība, Rīgas Tehniskā universitāte un SIA “ZAAO”.
SINERGIA galvenais mērķis ir veicināt Latvijas ražotāju spējas efektīvi izmantot ražošanas procesos iegūtos blakusproduktus vai atlikumus.
Platforma uzņēmumiem sniedz iespējas tīkloties, piedalīties darbnīcās un informācijas apmaiņā, kartēt pieejamos resursus un identificēt simbiožu potenciālu.
Industriālās simbiozes platforma:
· Pievieno vērtību Latvijas rūpniecībai
· Samazina rūpniecības ietekmi uz vidi
· Veicina ekonomisko sadarbību
Seminārs sniedza ieskatu par aprites ekonomiku un industriālās simbiozes darbības principiem. Semināra dalībnieki iepazina industriālās simbiozes konceptu un realizācijas soļus un strādāja grupās, lai kartētu ienākošos resursus un procesa atlikumus, kā arī radītu idejas atlikumu tālākai izmantošanai. SINERGIA platformas dalībniekiem turpmāk būs iespēja piedalīties industriālās simbiozes iespēju attīstīšanas darba grupās, dalīties un iegūt pieredzi Eiropā un izmantot platformas akcelerācijas programmu ražošanas procesā radīto blakusproduktu izmantošanai.
“Seminārs sniedza ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī iepazīstināja ar praktiskiem rīkiem, kā efektīvāk izmantot savus resursus, samazinot ietekmi uz vidi. Varēja gūt iedvesmu un konkrētas idejas par to, kā pārstrādāt atlikumus un blakusproduktus, tādējādi radot jaunas vērtības un samazinot izmaksas” Jevgenijs Dmitrijevs, APF holdings Attīstības direktors.
Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju nekad neiegādātos lietotu elektrotehniku, liecina "Norstat Latvija" aptauja*. Tāpēc LIFE integrētā projekta ‘’No atkritumiem uz resursiem’’ ietvaros vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" sadarbībā ar "Latvijas Zaļo punktu", "Maxima Latvija" un "Tet" uzsāk kampaņu "Dod iespēju laboties", lai izglītotu sabiedrību un mainītu priekšstatus par lietotu ierīču iegādi, remontu un atbildīgu elektropreču nodošanu. Aptauja liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju iegādātos dārgākas ierīces, ja tās ir vieglāk labojamas, kas norāda uz pieaugošo gatavību ieguldīt ilgtspējīgākos risinājumos. 32% respondentu atzīmē, ka iegādātos lietotas elektropreces, ja cena būtu izdevīgāka. Latvijā ir izveidota plaša elektroierīču savākšanas sistēma, kas nodrošina, ka bīstamās vielas no ierīcēm tiek izņemtas un pārstrādātas atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Nevajadzīgās elektropreces var nododot atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā. Mazo tehniku un baterijas var nodot speciālajās šķirošanas kastēs, kas atrodas tirdzniecības vietās. Tāpat elektroierīču savākšanas pakalpojumus var pieteikt pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora.
Lai veicinātu nolietotas elektrotehnikas atgriešanos apritē, 7. februārī Rumbulā tika atklāta SIA “Eco Baltia vide” elektrotehnikas remontdarbnīca “Lab!”. Darbnīcā strādā divi pieredzējuši meistari, kuri diagnosticē un remontē iekārtas, bieži vien par pavisam nelielām izmaksām.
Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem, Latvijas tirgū gadā tiek laistas ap 30 00 tonnu elektroierīču, bet savāktas ap 20 000 tonnu nolietotu iekārtu. Lielākā daļa no tām varētu tikt salabotas un izmantotas atkārtoti, taču 10 000 tonnu elektroiekārtu ceļš ir nezināms. Salabotās iekārtas tiks nodotas labdarībai un tirdzniecībai tīmekļvietnē www.lietovelreiz.lv, SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada sākumā plāno atvērt īpašu lietotās un salabotās elektrotehnikas veikalu. Sadarbībā ar labdarības organizācijām, piemēram, “Otrā elpa”, “Tavi Draugi” un “SOS Bērnu ciemats”, salabotās elektroiekārtas jau šobrīd nonāk pie tiem, kam tās visvairāk nepieciešamas.
*“Norstat Latvija” aptauja veikta šī gada februārī, piedaloties 1003 iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrs, biedrība CLEANTECH LATVIA, SIA "ZAAO" un Cēsu novada pašvaldība ir sākuši akcelerācijas programmas "Atkritumi par resursiem" īstenošanu, lai veicinātu aprites ekonomikas inovāciju īstenošanu Latvijā.
Ražošanas procesos bieži rodas liels daudzums atkritumu, kas ir izaicinājums uzņēmumiem. Programma nodrošinās sadarbības iespējas starp dažādām nozarēm, iesaistot gan ražošanas uzņēmumus, gan citus tirgus dalībniekus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, jaunuzņēmumus un privātpersonas, lai no atkritumiem iegūtu jaunus materiālus un resursus, veicinot uzņēmējdarbību un ekoinovācijas. Programma tiks īstenota trīs posmos no 2024. gada jūnija līdz 2026. gada jūnijam, kurā dalībnieki centīsies rast risinājumus izaicinājumiem, ar ko sastopas vietējie ražošanas uzņēmumi.
Katrs akcelerācijas posms ilgs deviņus mēnešus un ietvers nozares ekspertu vadītas apmācības, darbnīcas un turpmāku darbu pie risinājumu attīstības.
Cēsu novadā ir uzņēmumi, kuru darbībā jau šobrīd tiek īsetenoti aprites ekonomikas principi. Šie uzņēmumi uzskatāmi kā labās prakses piemēri, aprites ekonomikas plašākai īstenošanai gan novada, gan Latvijas mērogā. Cēsu novadā kokapstrādes un lauksaimniecības uzņēmumi uzskatāmi par līderiem resursu apritīgā izmantošanā un bezatkritumu darbībā.
Dabiskie resursi, pat mazākie atlikumi, piemēram, pelni no kurtuvē apkurei sadedzinātajiem koksnes atgriezumiem, tiek pilnībā izmantoti, piemēram, celiņu kaisīšanai. Vides problēmu risināšanu mudina arī skandināvu klienti un Skandināvijas ražošanas standarti. Bezatkritumu princips sniedz finansiālu labumu gan uzņēmumiem, gan sadarbības partneriem. Būvniecībā resursu apritīga izmantošana ir pašiem uzņēmumiem finansiāli izdevīgāka, kā rezultātā uzņēmumiem bieži ir progresīvāks skats uz aprites ekonomiku nekā to šobrīd pieprasa normatīvais regulējums. Kā pozitīvs lauksaimniecības nozares piemērs aprites ekonomikas īstenošanā ir uzņēmēju savstarpējā sadarbība tehnikas izmantošanā, resursu efektīva izmantošana saimniekojot dažādās nozarēs un ražojot dažādus produktus, tiešo klientu tīklu, kooperatīvu izmantošana un nepārtraukta izglītošanās.
Mežsaimniecības nozarē visi blakusprodukti un koksnes atlikumi ir noderīgi vai atgriežas dabā, tāpēc uzņēmumiem ir viegli operēt ar aprites ekonomikas principiem. Taču novadā joprojām mežus bieži apsaimnieko kailcirtē, kas nav ilgtspējīgs cirtes veids un ilgtermiņā iznīcina mežu resursus, veicinot nākotnes situāciju, kurā uz laiku var nebūt mežistrādei pieejamu nobriedušu koku.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu darbības rezultātā rodas 12% no novada atkritumiem. No 2022. gadā novadā reģistrētajiem 428 mazumtirdzniecības uzņēmumiem, tikai 18 uzņēmumu darbība pēc pamatbūtības atbilstu aprites ekonomikai, piedāvājot preču nomu, remontu vai pārdodot lietotas preces. Pārdotā produkta iesaiņošanas veids ietekmē gala lietotāju radīto atkritumu daudzumu, tāpēc svarīgi pārdomāt iesaiņojuma materiālu. Viens no veidiem, kā iepakojumu problēmu novadā risina, ir vairākos veikalos izvietojot kartona kastes, ko klienti par brīvu var izmantot pirkuma līdznešanai.
Arī medicīnas jomā ir iespējas izmantot aprites ekonomikas principus. Kā perspektīvu risinājumu Cēsu novada veselības jomas uzņēmēji izvirza pāriešanu no vienreizlietojamiem uz atkārtoti izmantojamiem instrumentiem un palīglīdzekļiem, kā arī veicināt sabiedrības izglītošanu par veselības pratību un ilgtspēju. Izglītības sektorā aprites ekonomikas principi
izmantojami skolu apsaimniekošanā un mācību materiālu resursu ilgtspējīgā izmantošanā. Cēsu novada izglītības jomas pārstāvji atzīst, ka mācību grāmatu trūkuma dēļ, izglītības materiāli tiek atkārtoti printēti, kopēti, bet ne vienmēr tiek pārmantoti no gada uz gadu. No novada skolām Ekoskolu padomē ir 10 vispārizglītojošās skolas un 4 pirmskolas izglītības iestādes, kas veicina šajās mācību iestādēs uz aprites ekonomiku vērstu domāšanu. Amatniekiem un meistariem ir svarīga loma lietu ilgstošā izmantošanā ar savām prasmēm nodrošinot iespēju bojātas lietas labot nevis izmest.
Kopumā novadā labākai resursu apritei perspektīvākie materiāli ir demontāžas rezultātā radušies produkti, kas var būt noderīgi būvniecībā, kā arī bioloģiski noārdāmais materiāls, kas kalpo kā kvalitatīvs komposta avots.
26. martā aizvadīta 5. tikšanās sarunu ciklā "Dialogs ar zinātni", kas ir daļa no LIFE projekta "No atkritumiem uz resursiem". Šajā reizē eksperti no vides, tehnoloģiju, un ilgtspējīgas attīstības jomām, dalījās ar idejām un pētījumu rezultātiem par atkritumu kā resursu izmantošanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākā eksperte un LIFE integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem” pārstāve Sandija Svarupa prezentēja jaunākos pētījumus un projekta aktualitātes iepazīstinot dalībniekus ar projekta ietvaros izveidotajām platformām: lietovelreiz.lv; sinergia.lv un atkritumuaudits.lv, kas veicina pāreju uz aprites ekonomiku. Cēsu novada pašvaldības pārstāve Kristīne Āboliņa akcentēja pētījumu nozīmi resursu pieejamības nodrošināšanai nākotnē, uzsverot nepieciešamību ieviest aprites ekonomikas principus praksē. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta pārstāve Ilze Baltiņa prezentēja studentu pētījumu darbus par tekstila pārstrādi un otrreizēju izmantošanu, uzsverot ekodizaina nozīmi un informējot par e-apmācību kursu piedāvājumu. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta pārstāvis Māris Šinka analizēja būvmateriālu nozares ietekmi uz vidi un piedāvāja risinājumus atkritumu samazināšanai un resursu efektīvākai izmantošanai. Biedrības CLEANTECH LATVIA pārstāvis Zigmārs Brunavs iepazīstināja dalībniekus ar industriālās simbiozes platformu sinergia.lv.
Diskusija apliecināja, ka atkritumu kā resursu izmantošana ir būtiska ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, uzsverot pētījumu, tehnoloģiju izstrādes un sadarbības nozīmi resursu efektīvas izmantošanas un atkritumu samazināšanas veicināšanai.
Latgales plānošanas reģions (LPR) kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un Europe Direct Dienvidlatgales centru LPR pašvaldībām rīkoja tiešsaistes semināru par atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku. Alise Vecozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LIFE integrētā projekta ‘’No atkritumiem uz resursiem’’ vadītāja dalījās par dažādām projekta ietvaros īstenotajām kampaņām, tostarp elektrotehnikas remontdarbnīcu "Lab!", biedrības CLEANTECH LATVIA veidoto industriālās simbiozes platformu sinergia.lv un ražošanas uzņēmumu akcelerācijas programmu. Liepājas pašvaldības Vides aizsardzības speciāliste Diāna Stendzeniece runāja par vides izaicinājumiem pilsētā, uzsverot, ka aptuveni 41% no vides piesārņojuma veido izsmēķi un, ka par to ir vairāk jārunā ar sabiedrību. Oskars Zuģickis, LPR Europe Direct Dienvidlatgales centra vadītājs, atzīmēja vides izglītības iniciatīvas, piemēram, "Zaļā gaisma tikt sadzirdētam", kas fokusējas uz ekoskolām un izglītības iestādēm. Šāda sadarbība liecina par augošo interesi vides problēmu risināšanā un dod cerības panākt ievērojamus uzlabojumus nākotnē.
SIA "ZAAO" sadarbībā ar SIA "Konsorts" izstrādājis Vidzemes reģionālā aprites ekonomikas centra Valmierā, Dzelzceļa ielā 5 operacionālo darbības modeli . Mērķis ir izveidot sistēmu, kas veicina preču atkārtotu izmantošanu, remontu un pārstrādi. Šīs iniciatīvas galvenās priekšrocības ietver inovatīvus risinājumus aprites ekonomikā, sabiedrības izglītošanu un līdzdalību ilgtspējīgā patēriņā un atkritumu pārstrādē, kā arī ekonomiskos un vides labumus, piemēram, jaunu darba vietu radīšanu un atkritumu apjoma samazināšanu.
2023. gada nogalē, biedrības "Zero Waste Latvija" pasūtītā aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi un paradumiem attiecībā uz preču nomu atklāja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē preču nomas iespējas. Tomēr aptuveni piektā daļa respondentu nav pārliecināti par preču nomas pakalpojumu pieejamību, kas norāda uz nepieciešamību uzlabot informētību un pieejamību saistībā ar nomas pakalpojuma sniedzējiem.
.jpg)
Dalīties:
09.10.2024
01.10.2024
27.09.2024
12.09.2024