Jaunumi

Sākot darbu pie apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveides EK Life programmas integrētajā projekta ““Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste to Resources), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) veica izpēti par citviet Eiropā būvniecības nozarē realizētajiem aprites ekonomikas principiem.

Ņemot vērā ekspertu ieteikumus un priekšizpētē konstatēto, secinājām, ka Veiksmīgi un potenciāli pārmantojami labās prakses piemēri rodami gan Somijā, gan Austrijā, kur darbojas sistēma minerālo būvgružu pilnvērtīgai atgriešanai komerciālā apritē, kā arī ieviesta datu sistēma resursu, tostarp būvgružu, ražošanas blakusproduktu un materiālu pārpalikumu, prognozēšanai un ievietošanai atkārtotā tirgū.

Šķēršļi un iespējas apritīgai būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmai

Vispārīgie vērtību saglabāšanas procesi, kas raksturīgi aprites ekonomikai, ir:

♻   atkārtota izmantošana

♻   remonts

♻   atjaunošana

♻   atkārtota ražošana jeb pārstrāde

Projektēšanas, jaunas būvniecības un pārbūves gaita ir iespējams veikt būtiskas izvēles, kas nodrošina šos procesus. Savukārt tipiskie šķēršļi vērtību saglabāšanai ir:

♻   normatīvie ierobežojumi

♻   juridiskā nenoteiktība

♻   nepietiekama industrializācija un kapitalizācija

♻   informācijas nepietiekamība par atkārtotā apritē pieejamām vērtībām

♻   izpratnes trūkums par atbildīgu resursu izmantošanu un bezatbildīgas to izmantošanas sekām

Austrijā būvniecības atkritumi atgriežas apritē kā pilnvērtīgs produkts

Austrijā būvniecības atkritumu atlikušās vērtības komercializēšana ir aktuāla jau kopš 2015. gada, kad izdots Rīkojums par būvmateriālu pārstrādi. Uzdevums ir risināts sistēmiski, nosakot nacionāla līmeņa būvniecības atkritumu klasifikāciju, atkarībā no būvgružu tehniskajās specifikācijas, pārbaužu kārtību un atbildīgos, iegūtā materiāla marķējumu, kā arī atļautu un neatļauto iegūtā materiāla pielietojumu. Šie procesi noslēdzas ar atkritumu beigu statusa iegūšanu, kas izslēdz juridisko nenoteiktību. Savukārt praktiskas pārstrādes rezultātā iegūtā materiāla tiesiskai izmantošanai būvniecībā ir  izstrādāti tehniskie standarti darbam ar pārstrādātiem būvniecības atkritumiem. Ņemot vērā augstās izmaksas par atkritumu nodošanu poligonos, būvniecības nozare ir spējusi rast komerciāli izdevīgus pārstrādes risinājumus un nodrošina minerālo būvgružu sastāvā esošo izejvielu atgriešanos industrijā, kas samazina primāro resursu pieprasījumu.

Sistēmu papildina IT platforma, kas nodrošina elektronisku informācijas apriti, datu pieejamību un ticamību.
Shēma 1: Pārskats par pieejām būvju demontāžai, “Vadlīnijas pareizai būvniecības projektu apstrādei,” Demontāžas pasākumi, Štīrijas pašvaldības būvgružu ceļvedis, atjaunots un papildināts 2020.gadā

Uzņēmējiem Somijā ir pieejami dati par būvmateriālu un būvgružu atkārtoto tirgu

Somi vīzijā par savu valsti 2023. gadā redz “būvniecības un nekustamā īpašuma nozares, kas balstītas aprites ekonomikā". Vērtības saglabāšana un pēc iespējas ilgstošāka un pilnvērtīgāka izmantošana ir aprites centrālais princips.

Pērn pieņemtajā Atkritumu likumā noteikts, ka Somijā tiek uzturēts atkritumu un blakusproduktu reģistrs, kā arī noteikts tā uzturētājs – uzņēmums Motiva Oy, (143 a §). Šāds ‘tirgus laukums’ izvietots tīmeklī https://www.materiaalitori.fi/. Materiaalitori  ir vieta, kur ražotāji un būvuzņēmēji ‘satiek’ atkritumu pārstrādātājus, kuri atgūst izejvielas  produktus no atkritumiem vai iegūst blakusproduktus.

Līdztekus jaunā regulējuma ieviešanai un rezultātu mērījumiem Somija izvirzījusi mērķus apritīgai būvniecībai.  

Shēma 2: Somijas 2035. gada mērķi apritīgai būvniecībai:

Somijas rīcības programma apritīgas būvniecības ieviešanai cita starpā paredz:

♻   mērīt būvētās vides digitālo ekopēdu un veidot informācijas pārvaldīšanas sistēmas.♻   Pārmaiņas industrijā stiprināt ar būtisku valsts ieguldījumu zinātnē un pētniecībā.

♻   Sniegt atbalstu digitālu un modulāru risinājumu tapšanai, šo risinājumu eksporta veicināšanai.

♻   Veidot digitālās platformas plūsmu monitoringam un kontrolei (Motiva Oy ir norādīts kā plānotais partneris) .

♻   regulēt būvniecības un projektēšanas vadību tādā veidā, lai tā atbalstītu aprites ekonomiku (izmaiņas regulējumā, kas maina pārvaldības noteikumus).

♻   Pašvaldībām atjaunot teritorijas plānojuma pamatprincipus tā, lai tiktu nodrošināta elastība plānošanā un lietojuma mērķu maiņā.

♻   Veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas iespējos būvju lietojuma mērķa maiņu un materiālu apritīgumu, piemēram, pagarinot būvju pagaidu lietošanas termiņu ārkārtas situācijās.

♻   Veikt izmaiņas materiālu atbilstības apliecināšanā un saskaņošanā.

Ņemot vērā labo praksi un pieredzi, LBP turpinās darbu pie būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes un aicina nozares pārstāvjus iesaistīties!

LBP aicina pieteikties nekustamā īpašuma attīstītājus kopīgai apritīgas būvniecības pilotprojektu īstenošanai!