Jaunumi

16. septembrī Klimata un enerģētikas ministrijā norisinājās SIA “Zaļā josta” organizētā konference “Cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšana Latvijā: pieredze, rezultāti un risinājumi”. Tajā pulcējās valsts institūciju, pašvaldību, vides organizāciju un atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvji, lai pārrunātu cigarešu izsmēķu radīto piesārņojumu, līdzšinējo pieredzi un turpmāk nepieciešamos risinājumus.

Konferences uzmanības centrā bija SIA “Zaļā josta” LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros īstenotās aktivitātes, sasniegtie rezultāti un iespējas efektīvāk mazināt cigarešu izsmēķu nonākšanu vidē. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai, pašvaldību iesaistei, piekrastes piesārņojuma tendencēm un sabiedrības paradumu maiņai.

Konferenci atklāja SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa un Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, iepazīstinot dalībniekus ar LIFE integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā” un tā plašāko mērķi – veicināt ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu un resursu efektīvāku izmantošanu Latvijā.

Turpinājumā Laima Kubliņa stāstīja par SIA “Zaļā josta” īstenotajām LIFE projekta aktivitātēm cigarešu izsmēķu radītās ietekmes uz vidi mazināšanai. Tika aplūkoti projekta ietvaros īstenotie sabiedrības izglītošanas pasākumi, izsmēķu savākšanas infrastruktūras un vides objektu izveide, kā arī veiktie monitoringa un izpētes pasākumi Rīgā un Liepājā.

Uzstāšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī smēķētāju paradumu izpētei un izmaiņām laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam. Pētījumu salīdzinājums ļauj novērtēt, kā mainījusies sabiedrības attieksme un rīcība saistībā ar cigarešu izsmēķu apsaimniekošanu. Viens no pozitīvajiem rezultātiem – to smēķētāju īpatsvars, kuri pirms smēķēšanas pārbauda, vai tuvumā ir atkritumu urna, ir palielinājies par 33 procentpunktiem, sasniedzot 77 %.

Par ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu tabakas izstrādājumiem un filtriem stāstīja Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs un SIA “Latvijas Zaļais punkts” valdes loceklis Kaspars Zakulis. Runātāji pievērsās sistēmas darbības principiem, iesaistīto pušu atbildībai un praktiskajiem aspektiem, kas saistīti ar tabakas izstrādājumu un to filtru radītā piesārņojuma mazināšanu. Uzstāšanās parādīja, ka ražotāju paplašinātā atbildība ir viens no instrumentiem, kas var palīdzēt risināt cigarešu izsmēķu apsaimniekošanas problēmu, tomēr tās efektivitāte ir cieši saistīta ar sistēmas īstenošanu praksē, infrastruktūras pieejamību un sabiedrības iesaisti.

Par cigarešu izsmēķu piesārņojuma tendencēm Latvijas piekrastē ziņoja Jānis Ulme, Vides izglītības fonda un iniciatīvas “Mana jūra” pārstāvis.

Piekrastes monitoringā cigarešu izsmēķi un filtri veido būtisku daļu no konstatētā atkritumu daudzuma. Šādi dati apliecina, ka izsmēķu piesārņojums nav tikai pilsētvides problēma – tas ietekmē arī piekrastes teritorijas un ar tām saistītās ekosistēmas. Piekrastes uzraudzības rezultāti palīdz identificēt problemātiskās vietas, izprast piesārņojuma tendences un pamatot turpmākos pasākumus tā samazināšanai. Uzstāšanās laikā demonstrētas LIFE projekta ietvaros panāktās vides piegružojuma samazināšanās tendences projekta pilotteritorijās. Rīgas pielotteritorijā izsmēķu piegružojums projekta aktivitāšu rezultātā samazinājies par 41%, savukārt Liepājas pašvaldības pilotteritorijās izsmēķu piegružojums projekta rezultātā samazinājies vidēji par 33%.

Konferencē būtiska uzmanība tika veltīta pašvaldību iesaistei. Par pašvaldību pieredzi un lomu cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšanā stāstīja Liepājas centrālās administrācijas Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas Vecākā vides aizsardzības speciāliste Diāna Žilvinska un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Peldvietu un aktīvās atpūtas zonu nodaļas vadītāja Tatjana Židele. Pašvaldības ir nozīmīgs partneris, jo tieši pilsētvidē nepieciešams nodrošināt piemērotu infrastruktūru, organizēt teritoriju uzturēšanu un veidot iedzīvotājiem saprotamus priekšnoteikumus atbildīgai rīcībai. Pašvaldību pieredze ļauj izvērtēt gan praktiskos risinājumus izsmēķu savākšanai, gan sabiedrības informēšanas un iesaistes iespējas. Rīgas un Liepājas piemēri apliecina, ka cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšanai nepieciešama sadarbība starp pašvaldībām, valsts institūcijām, uzņēmumiem un sabiedrību.

Konferences turpinājumā Laima Kubliņa iepazīstināja ar smēķētāju paradumu maiņas novērtējumu, kas veikts, analizējot LIFE projekta aktivitāšu iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju rīcību. Salīdzinot 2023. un 2026. gada pētījumu rezultātus, konstatētas pozitīvas izmaiņas vairākos ar izsmēķu apsaimniekošanu saistītos paradumos. Piemēram, ir pieaudzis to smēķētāju īpatsvars, kuri norāda, ka izsmēķi saglabā, ja tuvumā nav atkritumu urnas. Šādi rezultāti liecina par iespējamu sabiedrības izpratnes un atbildīgas rīcības uzlabošanos, vienlaikus norādot, ka paradumu maiņa ir ilgtermiņa process, kas prasa nepārtrauktu darbu. Projekta pieredze rāda, ka izglītojoši pasākumi, informācijas pieejamība, piemērota infrastruktūra un dažādu institūciju sadarbība ir savstarpēji papildinoši instrumenti, kas var veicināt atbildīgāku rīcību.

Konferences noslēdzošajā daļā notika diskusija, kurā piedalījās Rudīte Vesere, Atis Treijs, Kaspars Zakulis, Jānis Ulme, Diāna Žilvinska un Tatjana Židele.

Diskusijas dalībnieki pārrunāja jautājumu, kādi risinājumi visefektīvāk palīdzētu mazināt cigarešu izsmēķu piesārņojumu – stingrāki kontroles un atbildības mehānismi jeb tā dēvētā “pātaga”, vai sabiedrības izglītošana, motivēšana un iespēju nodrošināšana rīkoties atbildīgi jeb “burkāns”.

Tika apspriesta arī ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas nozīme un efektivitāte, kā arī nepieciešamība pilnveidot sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām. Atsevišķa uzmanība tika pievērsta jautājumam, kā vēl efektīvāk veicināt sabiedrības paradumu maiņu un panākt, lai cigarešu izsmēķi nenonāktu vidē.

Diskusija apliecināja, ka cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšanai nav viena universāla risinājuma. Ilgtspējīgs rezultāts iespējams, apvienojot regulējumu un atbildības mehānismus ar izglītošanu, pieejamu infrastruktūru, uzraudzību un sabiedrības līdzdalību.

Konference sniedza iespēju vienuviet apkopot līdzšinējo pieredzi, izvērtēt īstenoto pasākumu rezultātus un pārrunāt turpmākās rīcības virzienus. Cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšana ir uzdevums, kas prasa ne tikai atsevišķu projektu vai kampaņu īstenošanu, bet arī ilgtermiņa un koordinētu rīcību. Lai samazinātu izsmēķu nonākšanu vidē, būtiski ir turpināt sabiedrības izglītošanu, attīstīt atbilstošu infrastruktūru, stiprināt iesaistīto pušu sadarbību un regulāri novērtēt īstenoto pasākumu rezultātus.

SIA “Zaļā josta” pateicas konferences dalībniekiem, runātājiem un sadarbības partneriem par iesaisti, dalīšanos pieredzē un ieguldījumu cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšanā Latvijā.

Konference organizēta LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” (LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.