No 4. līdz 6. septembrim starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala” norisinājās Baltijas lielākā pārtikas industrijas izstāde “Riga Food 2025”, pulcējot 420 uzņēmumus no vairāk nekā 30 valstīm. Izstādē LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros ar stendu, meistarklasi un semināru-diskusiju piedalījās arī biedrība “Zaļā brīvība” . Visu aktivitāšu vienotais mērķis bija aicināt cilvēkiem aizdomāties: ko mēs jau šobrīd darām, lai pārtikas pārpalikumi nekļūtu par atkritumiem? Un ko varam darīt vēl?
Liela interese par biedrības “Zaļā brīvība” stendā aktualizētajām tēmām
Biedrības stendā apmeklētāji varēja gūt ieskatu divās tēmās: par pārtikas atkritumiem un globālo godīgās tirdzniecības zīmolu “Fairtrade”. Viena aptauja bija veltīta mājsaimniecībām, bet otra – sabiedriskās ēdināšanas sektoram. Apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja uz plakāta atzīmēt savas izvēles: “Ko darīt savā mājsaimniecībā, lai pārtiku nevajadzētu izmest atkritumos?”, savukārt, ja apmeklētājs pārstāvēja kādu ēdināšanas uzņēmumu: “Kā sabiedriskajā ēdināšanā novērst un apsaimniekot pārtikas atkritumus?”
Galvenās trīs izvēles saistībā ar mājsaimniecības atkritumiem bija -
“atbildīga iepirkšanās” - pērc tikai to, ko zini, kad un kā izlietosi,
“samērīga gatavošana” -gatavo tik daudz, lai nepaliek pāri un
“gudra uzglabāšana” - produktus uzglabā atbilstošā vietā, ievērojot derīguma termiņu un norādes uz iepakojumu.
Retāk tika atzīmētas iespējas “draudzīga dalīšanās” (padalies ar līdzcilvēkiem vai ziedo dzīvnieku barošanai), “pārdomāta saldēšana” un “pārpalikumu izmantošana” - ko nevari apēst, uzglabā un no pārpalikumiem pagatavo citus ēdienus.
Savukārt trīs visvairāk norādītās izvēles saistībā ar publiskās ēdināšanas sektoru, ko izvēlējās tajā strādājošie, bija “pārdomāts pārtikas iepirkums” - biežāka vietējo un sezonālo produktu iegāde mazākā daudzumā, “izlietotās pārtikas eļļas un tauku nodošana uzņēmumam, kas specializējas to apsaimniekošanā” un “neapēsto gatavo ēdienu izmantošana darbinieku ēdināšanā”.
Nozares pārstāvji diskutē par pārtikas atkritumu mazināšanu
Izstādes otrajā dienā, 5.septembrī “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru rīkoja meistarklasi “Dod ēdienam otru iespēju” ar degustāciju. Notika arī diskusija “No iedvesmas uz pieredzi: HoReCa profesionāļi par pārtikas atkritumu mazināšanu”.
Meistarklasē gatavoja šefpavāre un “Michelin” skolas absolvente Ieva Lācare. Viņa dalījās ar savu pieredzi, kā dārzeņu mizas var pārtapt gardā un pikantā uzkodā. Dalībniekiem bija iespēja uzkodas nogaršot un uzdot jautājumus.
Savukārt diskusijā ar savām domām par pārtikas atkritumu mazināšanu dalījās Ina Poliščenko, Latvijas Pavāru kluba valdes locekle, dabai draudzīga ēšanas izaicinājuma “Neapēd zemeslodi” vēstnese. Ināra Liepiņa pārstāvēja Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Preiļu struktūrvienības Pārtikas ražošanas un ēdināšanas pakalpojumu nodaļu. Pārtikas un veterināro dienestu pārstāvēja Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča, Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte. Diskusijā piedalījās arī Svetlana Riškova, Latvijas pavāru kluba dibinātāja un valdes locekle, Bocuse d'Or Latvia akadēmijas prezidente, SIA Prolux pārdošanas vadītāja, "Remaize" ilgtspējīgas ceptuves īpašniece, gastronomijas tūrisma pedagoģe Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā. Diskusijā Jauno pavāru kustību pārstāvēja Žanis Raivo Behmanis, šefpavārs, , bezatkritumu gatavošanas iniciatīvu atbalstītājs.
Diskusiju vadīja Inga Belousa, biedrības “Zaļā brīvība” pārtikas atkritumu mazināšanas, klimatu saudzējoša dzīvesveida un izglītības ilgtspējīgai attīstībai eksperte.
Diskusijā iezīmējās vairākas tēmas, ko dalībnieki atzina par nozīmīgām. Īpaši tika uzsvērta plānošanas nepieciešamība - lai ēdiens tiktu izmantots “no galvas līdz astei” vai, ja tas ir dārzenis, “no saknes līdz lakstiem”. Tāpat tika akcentēts darbinieku izglītošanas svarīgums un pārtikas iepakojuma ietekme uz atkritumu apjomu nozarē.
Izaicinājumi pārtikas atkritumu samazināšanas jomā
Svetlana Riškova uzsvēra neatlaidības, pacietīguma, plānošanas un darbinieku izglītošanas nozīmi: “Mans lielākais izaicinājums manā darbā saistībā ar pārtikas atkritumiem ir būt neatlaidīgai un katru dienu plānot, neatslābinoties, ieinteresēt arī savus darbiniekus darīt to pašu, ko es.”
Tam piekrita arī Ina Poliščenko: “Ikdienā lielākais izaicinājums ieviest arī pārējiem mīlestību pret piedomāšanu, produktu kvalitatīvu izmantošanu, saimniecisku domāšanu.” Viņa uzsvēra, ka svarīgi šo visu ir ieviest arī savā ikdienā, ne tikai restorānā: “Ejot uz veikalu, iet ar sarakstu, jo tad nebūs impulsīvu pirkumu un mēs nemetīsim ārā produktus.”
Žanis Raivo Behmanis dalījās pieredzē, ka bieži vien tieši klientu izvēles ir tās, kas motivē tirgotājus likt ēdienu līdzi ņemamā iepakojumā, arī tad, ja konkrētajā kontekstā tas ne vienmēr ir labākais risinājums – no atkritumu neradīšanas viedokļa. Viņš dalījās pieredzē: “Esmu pēdējā laikā pamanījis, ka mums ir tāds ļoti liels kastīšu fetišs. Tas noteikti ir no kovidlaika, tas ir bijis salīdzinoši ilgu laiku, un mēs esam pieņēmuši, ka tā jau ir norma. Mēs varētu skatīties citā virzienā un tomēr to fetišu atstāt malā.”
Ināra Liepiņa uzsvēra pacietīgas izglītošanas nozīmi: “Svarīgi ir mācīt, ka ir jāšķiro, ir jāatšķiro atsevišķi pārtikas atkritumi no nepārtikas atkritumiem, jo ļoti daudziem ir tradīcija “metam visu kopā”.” Arī viņa uzsvēra plānošanas nozīmi pārtikas atkritumu mazināšanā: “Mums ir atvērta tipa kafejnīca, pie mums var ienākt arī no ielas. Audzēkņi paši strādā virtuvē, līdz ar to viņi var redzēt, ko ir sagatavojuši un kā viņu ēdiens ir pieprasīts. Tas sniedz jauniešiem iespēju jau mācību laikā izvērtēt, kā reālajā dzīvē gatavot ēdienu pārdomāti, mācoties “kas paliek pāri, kāpēc palika pāri, kā to var izmantot”.
Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte: “Manuprāt, lielākais izaicinājums ēdināšanas uzņēmumiem ir sākt praksē ieviest dažādus pasākumus, lai samazinātu atkritumus – gan virtuvē, gan arī plānot savu ēdienkarti. Padomāt un veikt dažādas nepieciešamās izmaiņas, lai pagatavotais ēdiens tiktu patērēts, būtu izmantotas atbilstošas izejvielas un tādējādi atkritumi tiktu samazināti.”
Viņa norādīja, ka normatīvajos aktos jau ir iestrādātas dažādas iespējas atkritumu mazināšanai – ēdienu, kas nav patērēts sagatavošanas dienā, bet vēl ir derīgs, var pircējiem pārdot par zemāku cenu. Tāpat uzņēmums to var piedāvāt saviem darbiniekiem vai ziedot. “Tā kā ir iespējas, mēs aicinām šīs iespējas izmantot, ievērojot pārtikas drošību,” teica eksperte.
Sandija Svarupa, Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” vecākā eksperte, atzina: “Vērtība šeit ir tā, ka nozarē iesaistītās puses satiekas savā starpā. Bieži vien mēs strādājam katrs savā jomā, savā burbulī, un nezinām, kas notiek blakus partnera uzņēmumā, konkurenta uzņēmumā, vispār nozarē, jo esam ļoti aizņemti.”
Viņa uzsvēra, ka šādi pasākumi sniedz iespēju nozares profesionāļiem satikties, apmainīties ar pieredzi un viedokli, arī dalīties ar kontaktiem, lai nākotnē radītu kādas kopīgas iniciatīvas. Līdzīgas domas pasākuma noslēgumā izteica arī diskusijas dalībnieki. Cerams, ka jau drīzumā varēsim apgalvot - nozares spējīgākie profesionāļi ļoti mērķtiecīgi dodas pa ilgtspējības un sadarbības ceļu.
Projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros tiek īstenoti dažādi pasākumi Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam īstenošanai, tai skaitā pārtikas atkritumu daudzuma noteikšana Latvijā un iniciatīvas pārtikas atkritumu mazināšanai un novēršanai dažādos pārtikas piegādes ķēdes posmos.
.png)
