Teiciens “kas vienam atkritumi, citam – resursi” raksturo aprites ekonomikas pamatideju, kur neizmantotie resursi, tai skaitā pārtika, tiek atdota tālākai izmantošanai vai pārstrādei, nevis izmesta atkritumos.
Aprites ekonomika ir pieeja jebkuru preču vai produktu ražošanai un patēriņam. Tās mērķis pārtikas jomā ir pagarināt pārtikas produktu aprites ciklu, nodrošinot to atdošanu citu patēriņam, dzīvnieku barošanai, jaunu produktu vai otrreizējo izejvielu ražošanā, lai saglabātu pārtikas resursa vērtību pēc iespējas ilgāk.
Gan pārtikas ražošana, gan pārtikas patēriņš diemžēl nevar būt pilnīgi bez atkritumiem. Tikai daļa no pārtikas atkritumiem var būt novēršamie pārtikas atkritumi (avoidable food waste). Tās ir pārtikas ēdamās daļas, ko neizmantojam pārtikas ražošanā vai nepatērējam uzturā. Daļēji novēršamie pārtikas atkritumi(possibly avoidable food waste) ir pārtikas ēdamās daļas, ko var izmantot dažu ēdienu ražošanā vai gatavošanā: mizas, sakņaugu kāti un lapas, siera mizas. Taču ir arī nenovēršamie pārtikas atkritumi(unavoidable food waste) – pārtikas neēdamās daļas: kauli, asakas un zvīņas, čaulas un čaumalas, gliemežvāki, serdes, mizas, kāti un sēklas, kafijas biezumi, no kuriem izvairīties ir sarežģītāk.
Pārtikas ražošanā gadā tiek radīti apmēram 27,5 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Ja šo daudzumu sadalītu uz iedzīvotāju skaitu, tas būtu apmēram 15 kg uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Šis daudzums ir apmēram 15 % no pārtikas atkritumiem, kas rodas visos pārtikas piegādes ķēdes posmos kopā: audzēšanā jeb primārajā ražošanā, pārstrādē jeb pārtikas ražošanā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā un patēriņā mājsaimniecībās.
Vislielākais daudzums pārtikas atkritumu – 58 % rodas piena produktu ražošanā. Samērā liels daudzums – 25 % rodas gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā. 9 % rodas pārstrādājot un konservējot zivis, vēžveidīgos un mīkstmiešus. Dzērienu ražošana rada tikai 2 % pārtikas atkritumu, un augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana – 1 % pārtikas atkritumu.
Iemesli, kāpēc pārtikas ražošanas uzņēmumos rodas pārtikas atkritumi ir dažādi, biežāk sastopamie:
Sabojāta izejviela, produkts vai produkta iepakojums,
Izejvielu kvalitātes pasliktināšanās,
Blakusproduktu pārstrādes risinājumu trūkums,
Neprecīza pieprasījuma prognoze,
Atcelti pasūtījumi,
Nenovēršams process.
Aprites ekonomikai atbilstošāks jēdziens ir nevis pārtikas atkritumi (food waste), bet gan pārtikas pārpalikumi (food leftovers). Tas ir tāpēc, ka apritē balstīta pārtikas ražošana palīdz pārtikas pārpalikumus nevis izmest atkritumos, bet gan pārstrādāt, pārvēršot tos jaunos, nereti augstvērtīgos pārtikas produktos, izejvielās vai citos resursos.
Apritīgi var pārstrādāt gan pārtikas ražošanā radušās pārtikas ēdamās, neēdamās daļas un pārtikas ražošanas blakusproduktus (piem., piena sūkalas, zivju galvas, ādu, kaulus), gan citos piegādes posmos radušos pārtikas pārpalikumus, kas nav pārdoti vai patērēti uzturā. Apritīgā pārtikas ražošanā tiek izmantoti pārtikas atlikumi vai pārtikas ražošanas blakusprodukti, lai saglabātu to vērtīgās izejvielas, tās pārvēršot jaunos pārtikas produktos vai patēriņa precēs.
Latvijā ir daži uz aprites ekonomiku orientēti uzņēmumi, kas ražo pārtikas produktus, izmantojot pārtikas pārpalikumus un blakusproduktus. Zināmākie apritīgas pārtikas ražošanas piemēri:
Skābpiena produktu ražošanas pārpalikumi – sūkalas, kas veido ap 50 % no visiem piena produktu ražošanas atlikumiem, tās akciju sabiedrība “Smiltenes piens” izmanto cita produkta – sūkalu olbaltumvielu dzēriena “Piena spēks” ražošanā;
Alus ražošanas pārpalikums – iesala atliekas jeb drabiņas, to SIA “Valmiermuižas alus” izmantoja drabiņu cepumu ražošanā.
Šīs apritīgas iniciatīvas ir īpašas ar to, ka jauno ražošanā tiek izmantoti pārtikas pārpalikumi un blakusprodukti, kas radušies tai pašā uzņēmumā no citu produktu ražošanas.
Latvijā ir arī apritīgas ražošanas piemēri, kur ražošanā tiek izmantoti citos uzņēmumos radušies pārtikas pārpalikumi un blakusprodukti:
Zivju pārstrādes pārpalikumi – galvas, spuras, zvīņas, asakas un svaigas nepārtikas zivis, ko uzņēmums “Venta FM” izmanto dzīvnieku barībai paredzētas zivju eļļas un zivju miltu ražošanai;
Augu izcelsmes atkritumu izmantošana dzīvnieku (īpaši vistu) barībai paredzētu insektu audzēšanā, ko ir iesācis uzņēmums “Biomund”.
Šādu sadarbībā balstītu ražošanu sauc par industriālo jeb rūpniecisko simbiozi. Tā ir nevis atkritumu apsaimniekošanas sistēma, bet gan apritē balstīta sistēmiska pieeja ražošanai, kur viena dalībnieka ražošanas blakusprodukts vai pat atkritumi kļūst par vērtīgu resursu citam netālu esoša uzņēmuma ražošanas procesam. Šī ir pieeja tuvākai pārtikas ražošanas nākotnei ar būtisku un līdz šim Latvijā maz izmantotu peļņas un inovāciju potenciālu.
Simbiozi, kurā tiek izmantoti ārpus uzņēmuma radušies pārtikas blakusprodukti un pārpalikumi, dēvē par bioloģisko industriālo simbiozi. Lai gan industriālās simbiozes ietvaros Latvijā pārtikas atkritumus pārsvarā izmanto enerģijas, visvairāk biogāzes ražošanā, tai ir neizmantots potenciāls radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram,
Alus drabiņas var izmantot arī kā substrātu šitake vai austersēņu audzēšanai, kā pamatu lopbarības ražošanai;
Olu čaumalas var izmantot pārtikas, tai skaitā uztura bagātinātāju, veselības un ādas kopšanas produktu, kā arī un dzīvnieku barības ražošanā, augsnes uzlabošanā un ūdens attīrīšanā;
Šķidro raugu – alus ražošanas un maizes cepšanas blakusproduktu var izmantot pārtikas, tai skaitā uztura bagātinātāju, veselības un ādas kopšanas produktu, kā arī un dzīvnieku barības, mākslīgās ādas un biomateriālu ražošanā.
Citās valstīs ir plašs apritīgas ražošanas iniciatīvu klāsts, kur jaunu produktu ražošanā tiek izmantoti pārtikas atlikumi vai blakusprodukti. Daži piemēri:
No biomasas iegūtā ciete, saharoze, fruktoze, celuloze tiek izmantota plastmasa pudeļu ražošanā,
No zivju pārstrādē pāri palikušajām zivju ādām, tās apstrādājot, tiek ražoti materiāli, ko izmanto apģērbu un aksesuāru ražošanā,
No zivju pārstrādes pārpalikumiem tiem ražots kolagēns, zivju eļļa un minerālvielu piedevas,
No dārzeņu atlikumiem – banānu mizām, tomātu augiem, u.c., tās sajaucot ar lauksaimniecības atkritumiem, tiek ražoti produktu iepakojumi, īpaši vienreizlietojamie trauki,
No ananasu lapām tiek ražots ādai līdzīgs materiāls, ko izmanto apavu ražošanā,
No sēnēm, tās sajaucot ar lauksaimniecības atkritumiem, tiek ražotas putas ēku siltināšanai, paneļi un dēļi.
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Latvijā pārtikas apritē balstītu ražošanas iniciatīvu vēl nav daudz, ir tas, ka aprites ekonomikā balstīta pārtikas ražošana būtiski atšķiras no ierastās lineārās ekonomikas, kuras ražošanas un patēriņa plūsmas pamatprincips ir “saražo – patērē – izmet”, kas ir vērsta tikai uz ekonomisko izaugsmi un ir atkarīga no lētākām izejvielām un pieejamā finansējuma. Aprites ekonomikā balstītas ražošanas un patēriņa plūsmas pamatprincips ir “samazini – lieto atkārtoti – pārstrādā”. Tātad, tā nodrošina pārtikas pārpatēriņa, atkritumos izmestās pārtikas apjoma un vides ietekmes samazināšanu, kā arī pārtikas produktu aprites cikla pagarināšanu un pārtikas resursa vērtības saglabāšanu. Turklāt, rūpnieciskā simbioze nav iedomājama bez uzņēmumu savstarpējas uzticēšanās un sadarbības savu un kopīgo mērķu sasniegšanai.
Uzņēmumiem apritīga ražošanas pieeja var būt ievērojams izaicinājums, kas saistīts ar atšķirīgiem efektivitātes kritērijiem, izejvielu nodrošinājumu, infrastruktūru, apritīgu produktu popularitāti sabiedrībā un pieprasījumu. Arī labās prakses piemēru un pieredzes trūkums, kā arī lineārās ekonomikas vērtības un popularitāte ir vērā ņemami šķēršļi, kas attur no tā, lai visa pārtika ir apritīga, tas ir, tiek ražota, piegādāta, sagatavota un patērēta atbildīgi, un tās pārpalikumi atgriezti aprites ciklā to iespējami augstākajā vērtībā.
Latvijā lielākai daļai uzņēmumu izpratne un pieredze par pārtikas resursu otrreizējo izmantošanu un arī par industriālo simbiozi ir tikai uzsākta veidot. Apjomīga uzņēmumu un arī sabiedrības izpratnes veidošana Latvijā notiek LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” ietvaros.
Mūsu valstī ir bijušas ieviestas arī dažādas citas apritīgas iniciatīvas pārtikas pārpalikumu izmantošanai, kas ar pārtikas ražošanu ir saistītas netieši:
Pārtikas banka “Paēduši Latvijai”,
Kopienas pārtikas skapis, plaukts vai ledusskapis,
Pēdējā brīža pārtikas tirgus,
Pārtikas pārpalikumu izbarošana dzīvniekiem,
Kopienas komposts,
Bioproduktu ražošana,
Kopīgas gatavošanas meistarklase “Disko zupa”, kur tiek izmantota pārtika, ko vēl var izglābt no izmešanas atkritumos,
Digitālās lietotnes pārtikas izglābšanai no izmešanas atkritumos, savienojot vietējos ēdināšanas uzņēmumus ar patērētājiem, kuri vēlas iegādāties ēdienus par zemāku cenu., piem., Portsia, Too Good To Go, Foodhero, Olio,
Ēdienu gatavošana no pārpalikumiem,
Pārtikas pārpalikumu fermentēšana, marinēšana, sālīšana, skābēšana, u.c., to ilgākai uzglabāšanai.
Pārtikas atkritumu novēršana sākas ar izpratni un atbildīgu attieksmi par pārtikas audzēšanu, ražošanu un piegādi, produktu iegādi, ēdiena gatavošanu un pārtikas atkritumu apsaimniekošanu.
Pārtikas apritē balstīta ražošana ir pārtikas pārpalikumu un pārtikas ražošanas blakusproduktu rūpnieciska pārveidošana par pievienotas vērtības produktiem. Tiem būtu jāieņem paliekoša vieta mūsu patēriņā.
Avoti:
-1777451561.png)
