Jaunumi

Šīferis un citi azbestu saturošie atkritumi ir klasificējami kā bīstami. Par tā kaitīgo ietekmi sāka runāt jau 20. gs. sākumā. Kāda situācija ir Latvijā? Vai tas obligāti jāmaina?

Rudīte Vesere – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības departamenta direktore Vides fakti raidījumā skaidro, ka pagaidām precīzas aplēses nav par to, cik daudz Latvijā ir šīfera jumti. Tāpēc LIFE Waste To Resources IP projekta ietvaros līdz nākamā gada martam tiks sagatavots izvērtējums, lai saprastu, kāds ir azbestu saturošā šīfera apjoms uz jumtiem un kādā periodā potenciāli būtu iespējama šīfera plākšņu noņemšana un šo atkritumu apsaimniekošana. Tāpat arī tiks izstrādāti kritēriji potenciālā atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām, ievērojot “piesārņotājs maksā” principu.

Pēc oficiālās statistikas datiem Latvijā pēdējos gados savākto atkritumu daudzums ir pieaudzis – 2020. gadā savāktais daudzums sastādīja 3200,392 tonnas, un 2021. gadā savāktas 3489,313 tonnas azbestu saturošo būvmateriālu. Iepriekš ikgadēji savāktais šīs klases atkritumu daudzums vidēji sastādīja ap 2000 tonnas gadā. Kopumā laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam poligonos tika apsaimniekotas vairāk nekā 17 395 tonnas azbestu saturošu būvmateriālu. Šo daudzumu galvenokārt veido atkritumi no pašvaldībām piederošo ēku renovācijas vai rekonstrukcijas.

Kā R. Vesere uzsver, tad ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā šādus jumtus nomainīt. Personālam, kas nav kvalificēts darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem, nebūtu jānonāk saskarē ar tiem, jo azbesta šķiedras var atdalīties un azbesta putekļus var ieelpot, kā arī tie var nokļūt cilvēka organismā caur ādu, kas var radīt nopietnus draudus veselībai. Azbesta šķiedras vājina cilvēka imūnsistēmu, kas var novest pat pie plaušu vēža riska.

Lai novērstu riskus, kurus rada darbs ar azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanu un savākšanu, LIFE  Waste To Resources IP projektā līdz nākamā gada marta beigām tiks īstenotas specializētas apmācības Valsts vides dienesta inspektoriem, pašvaldību darbiniekiem, kuri atbildīgi par vides jautājumiem un atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kuru poligonos paredzēta azbestu saturošu atkritumu apsaimniekošana. Zināšanas un prasmes būs noderīgas arī tad, kad tiks uzsākta atbalsta sniegšana mājsaimniecībām, ievērojot “piesārņotājs maksā” principu. Darbības ar azbestu saturošajiem atkritumiem drīkst veikt uzņēmumi, kuriem ir izdotas atļaujas rīkoties ar bīstamajiem atkritumiem. Pieredzējuši un zinoši speciālisti varēs demontēt jumta plāksnes, savākt un iepakot tās cilvēku veselībai drošā veidā, transportēt un vest no mājsaimniecībām azbestu saturošus atkritumus.

Jāuzsver, ka primāri tiek plānots atbalstīt sociāli mazaizsargātās personu grupas, kuras savās mājsaimniecībās ir veikušas, veic vai ir nolēmušas veikt ēku jumtu seguma nomaiņu, t.i., kurām nepieciešams atbalsts azbestu saturoša jumta seguma demontāžai, savākšanai, aizvešanai un apglabāšanai atkritumu poligonos, kur tas ir atļauts. Tas attiecināms uz dažādiem apbūves tipiem: dzīvojamām mājām, dārza mājām, saimniecības ēkām, vasarnīcām. Atbalsta kritēriji tiks izstrādāti līdz 2023.gada beigām.

Vairāk par azbestu saturošo materiālu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un drošu darba organizēšanu uzzini, noskatoties sižetu raidījumā: Vides fakti