Jaunumi

Šā gada 4. un 5. novembrī Latvijā norisinājās tīklošanās pasākums, ko organizēja LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā” (LIFE Waste to Resources IP), kas pulcēja vadošos Eiropas LIFE programmas projektus un atkritumu nozares profesionāļus no Grieķijas, Somijas, Beļģijas un Polijas. Dalībniekiem bija iespēja apspriest aktuālas tēmas par plastmasas atkritumu samazināšanu, ilgtspējīgu pārstrādi un pasākumiem pārejai uz aprites ekonomiku.

Pasākuma pirmajā dienā pasākuma dalībnieki iepazīstināja ar īstenotajiem LIFE projektu pasākumiem, šī brīža izaicinājumiem ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai un pārejai uz aprites ekonomiku. Latvijā īstenotā LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” pārstāvji uzsvēra nepieciešamību ar dažādiem pasākumiem samazināt radīto atkritumu apjomu, uzlabot atkritumu dalītās vākšanas efektivitāti, kā arī nepieciešamību regulāri izglītot sabiedrību par atkritumu šķirošanu un resursu atkārtotas izmantošanas iespējām.

Somijas PlastLIFE, Polijas PlasticLIFEcycle, Beļģijas Life-IP C-MARTLife, un Grieķijas LIFE IP CEI Greece projektu vadītāji dalījās ar savu pieredzi, sasniegumiem un izaicinājumiem, kas saistīti gan ar plastmasas pārstrādi, gan ar atkritumu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanas un aprites ekonomikas ieviešanu dažādās valstīs. Katra valsts ir ar atšķirīgiem izaicinājumiem un ar atšķirīgu izejas punktu, bet mērķis visām ir viens – ilgtspējīga attīstība un tīra vide nākamajām paaudzēm. Viesi pauda svarīgu atziņu: mums būtu jāaizliedz pārstrādāt lietas, kuras mēs varam izmantot atkārtoti, un jāaizliedz reģenerēt atkritumus, kurus varam pārstrādāt. Tikai ar šādu pieeju resursus varēsim maksimāli ilgi paturēt apritē un taupīt ierobežotos resursus.

Pasākumā uzstājās Latvijā vadošā iepakojuma nozares eksperte prof. Dr.sc.ing. Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja. Viņa dalījās ar pētījumu par ilgtspējīgu un efektīvu plastmasas iepakojuma ražošanu, uzsverot nozīmīgākās inovācijas, kas sekmē gan materiālu ilgtspēju, gan efektīvu atkritumu samazināšanu. Profesore dalībniekiem sniedza plašāku skatījumu un ieskicēja nākotnes iespējas plastmasas iepakojuma attīstībā, kas ir svarīgas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Pasākuma otrā diena bija veltīta specifiskāku aktivitāšu un pasākumu prezentācijām, ko īsteno dažādie projekti. LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” partneris SIA HyroGas vadītājs Valdis Bisters prezentēja inovatīvu atkritumu gazifikācijas iekārtas prototipu, kas projekta aktivitātes ietvaros jau veiksmīgi īstenojis gazifikācijas procesu un šobrīd to testē dažādu jauktu atkritumu plūsmu apstrādei. Prototips izmanto patentētu tehnoloģiju, lai no atkritumiem iegūtu kurināmo un pārstrādātu to sintētiskajā gāzē, kas varētu aizstāt dabasgāzi. Šī tehnoloģija ir nozīmīgs solis uz ES līmeņa inovācijām oglekli saturošu atkritumu pārstrādē un jauna produkta ražošanā, veicinot resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu pārstrādi.

Savukārt Somijas PlastLIFE projekta pārstāvis Waltteri Heikkilä dalījās ar pieredzi  dažāda veida informatīvu kampaņu īstenošanā sabiedrības izglītošanai par atkritumu ietekmi uz ūdens resursiem un vidi. Tika prezentētas arī jaunas alternatīvas plastmasai, piemēram, bioloģiski noārdāmi materiāli, kas palīdzētu samazināt plastmasas patēriņu. Ar savu prezentāciju turpināja Polijas projekta PlasticLifeCycle vadītājs Besim Hoxha, kas dalījās ar plastmasas atkritumu morfoloģijas analīzi un jauniem standartiem, kas palīdzēs uzlabot atkritumu pārstrādi, ieviešot efektīvas metodes, kas veicina materiālu pārstrādi un enerģijas patēriņa samazināšanu.

Pasākuma laikā dalībniekus ar Beļģijas LIFE-IP C-MARTLife projekta aktivitātēm iepazīstināja projekta vadītāja Els Herremans. Arī šajā projektā aktivitātes ir vērstas uz plastmasas iepakojuma samazināšanu un atkārtotu izmantošanu. Tika stāstīts par mēģinājumiem veicināt sabiedrības un arī uzņēmēju izpratni par ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu un palīdzēt uzņēmumiem pielāgoties aprites ekonomikas principiem.

Interesi izraisīja Grieķijas LIFE IP CEI Greece projekta pārstāvja Periklis Kafasis prezentācija par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, piemēram,  “maksā par izmesto” pieejas ieviešanu atkritumu apsaimniekošanā, kā arī īpašu tvertņu ieviešanu mājsaimniecības bīstamo atkritumu dalītai vākšanai. Šis projekts veicina sabiedrības aktīvu līdzdalību un rosina izpratni par ilgtspējīgu un atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu.

Pasākuma ietvaros tika apmeklēti vairāki Latvijas pārstrādes uzņēmumi. Dalībnieki apmeklēja SIA Iterum, kas ir viens no lielākajiem polimēru pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā, un SIA Nordic Plast, kas ir izveidojusi akreditētu laboratoriju plastmasas iepakojuma un plastmasas produktu sastāva noteikšanai. Apmeklējot šos uzņēmumus, dalībnieki uzzināja vairāk par plastmasas pārstrādes procesiem un izaicinājumiem.

Pasākuma viesi apmeklēja arī SIA Eco Baltia VIDE nesen atklāto Resursu un pārvaldības centru, kurā tiek izmantoti modernākie atkritumu šķirošanas tehnoloģiskie risinājumi, un elektrotehnikas remontdarbnīcu Lab!, kurā tiek labota elektrotehnika, kas uzņēmumā nonākusi kā atkritumi. Un viena no apskates vietām bija arī pagājušajā gadā SIA Clean R izveidotais būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes punkts Nomales, kas sniedz iespēju fiziskām personām bez maksas nodot būvniecības atkritumus un bez maksas apmaiņā saņemt arī pārstrādātus materiālus. Šajā centrā iedzīvotājiem ir arī iespēja atstāt bez maksas sev nevajadzīgos sadzīves priekšmetus, remonta materiālus un strādājošu elektrotehniku un kādam citam dodot iespēju to paņemt lietošanā bez maksas.

Šī starptautiskā pieredzes apmaiņa, kā arī praktisko piemēru iepazīšana un demonstrēšana ir būtiska, lai sekmīgi turpinātu attīstīt jaunus risinājumus un prakses pārejā uz aprites ekonomiku, lai materiālu atkārtota izmantošana, apmaiņa un lietu remonts būtu ikdiena, kā arī plastmasas un citu materiālu atkritumu pārstrāde kļūst arvien efektīvāka. Dalībnieki ieguldījuši savas zināšanas un resursus, lai kopīgi veicinātu Eiropas virzību uz ilgtspējīgāku nākotni.