Logo
lv en

Būvniecības nozare demonstrē apritīgas un ilgtspējīgas pieejas piemērus

19.06.2023

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības organizētajā seminārā par otrreizējo izejvielu un pārstrādē atgūto materiālu izmantošanas iespējām jaunu produktu ražošanā, īpaši būvniecības nozarē, eksperti un uzņēmēji secināja, ka apritīgumu veicinātu pasūtītāju izpratne, pieprasījums pēc šādiem materiāliem, noteikumu un procesu skaidrība, izdevīgums un motivācija būvēt ilgtspējīgi.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norādīja: "Būvgružu apjoms Latvijā mērāms simtiem tūkstošu tonnās. Šodienas jautājums ir, ko mēs varam darīt vairāk, kā pilnveidot ne tikai uzskaites sistēmu, bet arī aprtites sistēmu, lai resursus izmantotu ilgtspējīgi. Nepieciešams sakārtot saderību starp būvniecības un vides regulējumu un projektā No atkritumiem uz resursiem mēs būvniecības nozares līmenī to darām ne tikai izpētes, bet arī praktiskajā jomā."

Projekta vadītāja un ēku ilgtspējas DGNB konsultante Brigita Vīksne iepazīstināja ar projekta virzību un norādīja, ka drīzumā plānoti divi pilotprojekti – demontāžas projekts un jaunas būvniecības ieceres projekts – kuri tiks īstenoti, izmantojot apritīguma principus. Lielākais izaicinājums ir motivēt pasūtītājus uzņemties šādu resursu ietilpīgu projektu īstenošanu, lai uzkrātu pieredzi un veidotu labās prakses piemērus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uz izveidoto sadarbības trijstūri starp valsts pārvaldi, pasūtītājiem un būvniecībā iesaistītajiem aicināja raudzīties kā uz apli bez asiem stūriem. "Latvijā ir pietiekami daudz darītāju, arī ilgtspējīgu materiālu ražotāji, tikai nereti esam pārāk pieticīgi un plaši par to nerunājam. Tāpēc uzņēmumu pieredze un praktiskie jautājumi var kalpot kā iedvesma un iedrošinājums citiem, piemēram, pieejas maiņai būvmateriālu izmantošanā un izmantoto resursu izvērtēšanā," uzsvēra Rudīte Vesere.

Ar piemēriem un savu pieredzi dalījās uzņēmums Knauf, demonstrējot ģipša kā minerālmateriāla izmantošanas iespējas ilgtspējīgu un inovatīvu produktu ražošanā. Uzņēmums Clean R iepazīstināja ar jaunatvērto plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras ražoto produkciju, līdztekus jaunu iepakojumu ražošanai, izmanto arī būvizstrādājumos.  Rūpnīcas vadītājs Kapars Fogelmanis uzsvēra atgrieztā materiāla kvalitātes nozīmi – jo mazāk piemaisījumu konkrētais šķirotais materiāls satur, jo lielākas iespējas to pārstrādāt un izmantot citu produktu ražošanā.

Uzņēmuma Schwenk Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs, daloties ar pieredzi transportbetona un betona būvizstrādājumu jomā, akcentēja jautājumu par tirgus pieprasījumu pēc produktiem, kuru kvalitāte, izmantojot otrreizēju materiālu, nemainās, bet mainās vizuālais  izskats, piemēram, krāsa. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par tālākām darbībām ar demontēto materiālu –  kādas ir iespējas to iestrādāt jaunā produktā.

Uzņēmums Balticfloc dalījās ar savu pieredzi siltumizolācijas materiāla ražošanā, izmantojot kaņepes škiedru un makulatūru. Eksperimentālās izstrādes projekts, kura īstenošanā izmantots Eiropas Komisijas LIFE programmas finansējums, šobrīd ir nobeiguma posmā. Jaunajam, apritīgajam siltumizolācijas materiālam veikti nepieciešamie aprēķini un testi, lai marķētu to ar CE marķējumu un procesā ir arī produkta vides deklarācijas sagatavošanai nepieciešamās pārbaudes.

Uzņēmums Druplat darbojas koksnes pārstrādes jomā un šobrīd pārstrādā koka iepakojumu, kastes, zarus, stumbrus, mizas, mēbeles, arī kokmateriālus no nojaukšanas un celtniecības darbiem. Izejvielas var saturēt nelielas metāla daļas, no kurām pārstrādes un smalcināšanas laikā ir iespējams atbrīvoties, tomēr svarīgi, lai tam nebūtu vēl citu piejaukumu. Nākotnē uzņēmums no atgrieztiem materiāliem, pamatā koksnes un tekstila, plāno izstrādāt jaunu produktu – palešu klučus.

Seminārā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts vides dienesta pārstāvji, kā arī būvniecības pasūtītāju pārstāvji. Dalībnieki piekrita paustajai domai, ka apritīgumu veicinātu otrreizēju materiālu izmantošanas nosacījuma iekļaušana jau iepirkuma dokumentācijā, jo nereti tieši iepirkuma prasību dēļ atgūtu materiālu izmantošana nemaz netiek izskatīta un piedāvāta. Piemēram, ceļu būves jomā būtu milzīgs potenciāls, ja jaunās dzelzceļa trases izbūvē daļu no materiāliem, atbilstoši tehniskajiem un drošības apstākļiem, varētu izmantot atgūtos materiālus.

Diskusijā dalībnieki nonāca pie atziņas, ka godprātīgi un atbildīgi realizējot aprites principus būvniecībā, atgūtie resursi pēc pilnvērtīgas šķirošanas, pārbaudes un iestrādes jaunā būvizstrādājumā reizēm var būt dārgāki, nekā primāro resursu izmantošana. Tomēr, veidojot atbildīgu būvniecības nozari ar skatu uz nākamajām paaudzēm, esošie paradumi ir jāmaina un jāizmanto resursu efektīvi risinājumi. Vienlaikus ir jārisina jautājumi, kas saistās ar atgūtā materiāla regulējumu, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir drošs un pārbaudīts, kā arī jāveic izglītojošs darbs, lai veidotos izpratne par atgūtā materiāla atšķirīgajām vizuālajām īpašībām un tehnisko īpašību atbilstību būvniecības prasībām.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība izstrādā vadlīnijas un priekšlikumus Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmai Latvijā, piedaloties Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta "No atkritumiem uz resursiem Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" īstenošanā.

Dalīties:

Atbildīga un videi draudzīga Cēsu pilsētas svētku svinēšana

19.07.2024

Lai nodrošinātu ne vien krāšņu, bet arī atbildīgu un...
Lasīt vairāk
Dabas un tehnoloģiju parks “URDA” attīstās izglītības un vides aizsardzības veicināšanai

17.07.2024

SIA “ZAAO” Dabas un tehnoloģiju parka “URDA” paspārnē...
Lasīt vairāk
Grēta Girvaite: Permakultūras rīks “GALA Dārzs”

15.07.2024

Noslēdzot rakstu sēriju par zinātniski pētnieciskā...
Lasīt vairāk
Latvijā attīstās koprades darbnīcu koncepts

09.07.2024

No 3D printera līdz šujmašīnai – koprades darbnīcās var...
Lasīt vairāk