Jaunumi

Šā gada 17. septembrī “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrā notika īpaša modes skate “Dzīve pēc skapja”, kurā “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” darbinieki – ilgtspējas vēstneši – interesentiem demonstrēja 25 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un Latvijas tekstilmākslinieku radītus tērpus, kas radīti no jau lietota tekstila. Ar šo pasākumu “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību tekstila šķirošanas nozīmei, jo pētījums, kas veikts ar LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” atbalstu, rāda – joprojām teju katrs piektais iedzīvotājs nevajadzīgo tekstilu izmet sadzīves atkritumos*.

“Mūsu darbinieki ikdienā ar lielu atbildību strādā, lai nodrošinātu videi draudzīgākus risinājumus, un modes skate ir iespēja to parādīt arī radošā formā. Tajā pat laikā pētījumi rāda, ka joprojām 18% iedzīvotāju tekstilu izmet sadzīves atkritumos, tāpēc mūsu uzdevums ir sabiedrību iedvesmot un parādīt, ka šie materiāli var iegūt otro dzīvi. Priecē, ka jaunā dizaineru paaudze nebaidās savos darbos izmantot jau lietotus tekstilizstrādājumus, un ar gana praktiskiem, bet tajā pat laikā drosmīgiem risinājumiem rāda, ka atkritumi ir resurss,” pauž Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Modes skatē “Dzīve pēc skapja” kopā eksponēti 25 tērpi, kurus veidojuši septiņi Latvijas dizaineri un tekstilmākslinieki – Uģis Zauerhagens, Evika Muizniece, Inguna Sīmansone, Karīna Plotņikova, Kristīne Kligina, Santa Pētersone un Aija Bley. Tērpu tapšanā izmantoti lietoti apģērbi, mājas tekstils un apavi, kā arī dažādi pārstrādāti materiāli, kas piešķir katram darinājumam unikālu stāstu. Kolekcijas atklāj pārsteidzošu daudzveidību – no pirts rituālu apmetņiem un totēmiskiem siluetiem līdz dramatiskām formām, rotaļīgām faktūrām un konceptuālām dekonstrukcijām. Katrs darbs ir piemērs tam, kā šķietami nevajadzīgs tekstils iegūst otru dzīvi, kļūstot par gan praktisku, gan estētisku vērtību.

“Priecē, ka tekstila šķirošanu Latvijā jau praktizē vairāk nekā puse iedzīvotāju – 53%. Tomēr liela nozīme ir tam, lai sistēma būtu vienkārša un caurspīdīga, jo tikai tad cilvēku ieguldījums pārtop reālā ieguvumā – gan tīrākā vidē, gan resursos, kas var atgriezties atpakaļ apritē,” stāsta Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.

Skates vizuālo tēlu papildina grima mākslinieces – Silva Bērziņa, Liene Lagutkina, Baiba Vasile, Liene Šulca, Agita Boldireva un Līga Mačevska, kuru radītās grima interpretācijas vēl vairāk akcentē tērpu noskaņas un dizaineru ieceres. Tā kopā veidojot spēcīgu vēstījumu par ilgtspējīgu modi, kas nav tikai par atkritumu samazināšanu, bet arī par radošu pieeju nākotnes garderobei.

Lai aktualizētu tekstila šķirošanas nozīmi, “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” īsteno kampaņu “Dzīve pēc skapja”, kas tapusi ar LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” atbalstu. Kampaņas mērķis ir parādīt, ka tekstils nav tikai atkritumi, bet gan resurss, kam iespējams dot otro dzīvi – šķirojot, atkārtoti izmantojot vai radot radošus risinājumus. Latvijā jau izvietoti vairāk nekā 340 tekstila šķirošanas konteineri, un iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu sev tuvākajā punktā, ko ērti var atrast vietnē www.tekstils.lv.

Foto no modes skates “Dzīve pēc skapja” šeit - https://failiem.lv/u/jz78as5gy8 . Fotogrāfe ­– Ieva Makare.

*Aptauju “Iedzīvotāju tekstila šķirošanas paradumu novērtējums” pēc “Eco Baltia vide” pasūtījuma veicis pētījumu centrs “Norstat”, 2025. gada augustā, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā Pētījums veikts pateicoties LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” atbalstam.