Cēsu novadā ir uzņēmumi, kuri strādā atbilstoši aprites ekonomikas principiem un var kalpot par piemēru aprites ekonomikas plašākai iedzīvināšanai gan novada, gan Latvijas mērogā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem secinājumiem LIFE integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem” ietvaros veiktajā Cēsu novada resursu un atkritumu plūsmas analīzē.
Cēsu novada raksturojums
Cēsu novads ir 2668 km2 liels, tajā ir 2 pilsētas, 21 pagasts un tur dzīvo 44 834 iedzīvotāji (01.01.2023.), no kuriem 39% dzīvo Cēsu un Līgatnes pilsētās. Galvenais no Cēsu novada resursiem ir Vidzemei raksturīgā ainava un dabas vērtības – 70% no Gaujas Nacionālā parka (GNP) atrodas Cēsu novadā. Tātad novada teritorijā plānotajai attīstībai ir būtiska loma GNP vērtību uzturēšanā. Cēsu novadā 2022. gadā bija reģistrēti 5137 uzņēmumi, no tiem 1613 uzņēmumi ar apgrozījumu. Neskaitot valsts un pašvaldību sektoru, visvairāk nodarbināto 2022. gadā bija lauksaimniecībā, mazumtirdzniecībā, sauszemes un ūdens transportā un tā palīgdarbībās (lielākais darba devējs – AS CATA), būvniecības sektorā, kokapstrādes un namdaru izstrādājumu, mēbeļu un koka priekšmetu ražošanā, kā arī veselības aizsardzības sektorā. Visvairāk uzņēmumu ar apgrozījumu Cēsu novadā bija lauksaimniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, kā arī mežkopībā un mežizstrādē.
Tā kā viens no aprites ekonomikas pamatresursiem ir cilvēks, kas nodarbojas ar ekonomiku, tika analizēti arī faktori, kas piesaista novadam esošos un arī potenciāli jaunus iedzīvotājus.
Analizētās uzņēmējdarbības jomas
Cēsu novada resursu un atkritumu plūsmas analīzei aprites ekonomikas kontekstā (turpmāk – analīze) vajadzībām tika izvēlēts 41 uzņēmums no 13 dažādām jomām – lauksaimniecība, akvakultūra, mežsaimniecība, būvniecība, kokapstrāde, dažāda veida ražošana, mazumtirdzniecība, viesmīlība un tūrisms, ēdināšana, ūdensapgāde un kanalizācija, lietu labošana, veselības aizsardzība un izglītība. Minēto jomu uzņēmumi analīzei izvēlēti, jo tās ir nozīmīgas uzņēmumu skaita ziņā novadā, kā prioritāras LIFE projekta “No atkritumiem uz resursiem” īstenošanas ietvaros, jo tajās ir lielākais saražoto atkritumu daudzums novadā vai izvēlētas jomu daudzveidībai. Intervijās ar 51 pārstāvi no izvēlētajiem uzņēmumiem tika pārrunātas pārstāvētās uzņēmējdarbības jomas attīstības tendences, aprites ekonomikas piemēri, šķēršļi un iespējamie risinājumi. Īpaša uzmanība tika pievērsta resursu plūsmas apritīgumam.
Augstākais apgrozījums bija alus ražošanā, mežizstrādē, mazumtirdzniecībā un kravu pārvadājumos. Uzņēmumu kopējā peļņa bija lielāka kā Cēsu novada pašvaldības budžeta ieņēmumi.
Apritīgākie – kokapstrādes un lauksaimniecības uzņēmumi
Vispilnīgākās resursu izmantošanas iespējas, lai uzņēmumi varētu strādāt bez atkritumiem, ir kokapstrādes un bioloģiskās lauksaimniecības jomā. Tas ir skaidrojams ar to, ka galvenais resurss ir dabisks un videi nekaitīgs – ja tam nepievieno cilvēka radītas un videi kaitīgas vielas. Kā minēja kokapstrādes uzņēmuma SIA “Apsītes AG” valdes priekšsēdētāja Gunta Apsīte, pat pelni no kurtuvē apkurei sadedzinātajiem koksnes atgriezumiem tiek izmantoti kā vērtīgs resurss celiņu kaisīšanai ziemā pret slīdēšanu. Savukārt dārza mēbeļu ražotāji – SIA “EKJU” speciālisti minēja, ka par katras produkta detaļas, pat etiķetes nekaitīgumu videi mudina domāt Skandināvijas klienti. Bezatkritumu darbības princips ir finansiāli izdevīgāks arī uzņēmumam vai sadarbībā ar citiem saimnieciskās darbības veicējiem, atrodot pielietojumu līdz šim neizmantotiem blakusproduktiem un atlikumiem, tādā veidā papildinot produktu klāstu un samazinot atkritumu daudzumu.
Būvniecībā apritīgumu nosaka ekonomiskie apsvērumi
Reizēm uzņēmumu saimnieciskais skats uz resursiem, kas varētu tikt atkārtoti izmantoti, ir progresīvāks, nekā pašlaik to pieprasa normatīvie akti, kas pamazām tiek pielāgoti resursu labākai apritei. Cēsu novada resursu plūsmas analīzē tas īpaši izskanēja no būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem. Uzņēmumi gaida nozares normatīvu izstrādi otrreizēju izejmateriālu, piemēram, drupināta betona, izmantošanai būvniecības procesos piemērotās vietās. Aprites ekonomikas iedzīvināšanai būtiskāko minēja SIA “Tolmets Vidzeme” valdes priekšsēdētājs Artis Jurciņš – aprites ekonomikā ir jābūt trīspusējai sadarbībai – pasūtītājs, būvvalde un būvnieks. Ir būvniecības uzņēmumi, piemēram, SIA “Wolf Systems”, kas praksē piekopj bezatkritumu filozofiju jau gadiem ilgi ne tikai uzņēmuma ētiskās nostājas dēļ, bet arī tāpēc, ka šāda saimnieciska rīcība ir finansiāli izdevīgāka.
Lauksaimniecībā vēl plašas iespējas attīstīties
Savukārt nesenās izmaiņas Latvijas lauksaimniecības platību maksājumu politikā ir pasliktinājušas priekšnosacījumus apritīgākai ekonomikai lauksaimniecībā – nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību ir finansiāli neizdevīgāk, nekā pielietot industriālās lauksaimniecības metodes. Cēsu novadā šī un citu iemeslu rezultātā 2021. – 2023. gadā bioloģiski apsaimniekotās platības ir samazinājušās par 10%. Pozitīvie aprites ekonomikas piemēri ir uzņēmēju sadarbība lauksaimniecības tehnikas izmantošanā, daudznozaru saimniekošana efektīvākai cilvēku un tehnikas resursu izmantošanai, tiešo klientu tīkls produkcijas realizācijai, kooperatīvu izmantošana, kā arī izglītošanās dažādos semināros. Resursu ziņā perspektīvākais risināmais jautājums lauksaimniecības sektorā un akvakultūrā ir bioloģiski noārdāmā materiāla kompostēšana, lai iegūtu no nezāļu sēklām sterilu materiālu augkopībā kūdras izmantošanas samazināšanai, kā arī aprites ekonomikai atbilstoša iesaiņojums/tara un tās vairākkārtējas lietošanas organizācija. Kūtsmēslu izmantošanu varētu paplašināt, ja to apsaimniekošanā nodrošinātu garantētu kvalitāti un padarītu tos ērtāk lietojamus. Savukārt, skatoties plašākā kontekstā, kā intervijā minēja gados jauna uzņēmēja, lauku ceļu zemā kvalitāte un vispārizglītojošo skolu retais tīkls ir šķērslis, lai jaunas ģimenes dzīvotu un strādātu laukos. Līdz ar to ir apdraudēts ne tikai aprites, bet ekonomikas kā tādas galvenais pamata resurss – cilvēki jeb darbaspēka un inovācijas pieejamība.
Mežsaimniecībā tendences nav ilgtspējīgas
Mežsaimniecībā novada teritorijā dominē kailciršu mežsaimniecība, kas ir izdevīgāka jaudīgās mežistrādes tehnikas efektīvai noslodzei un vienkāršākai darbu organizācijai. Slodzi uz mežaudzēm kā atjaunojamo resursu veido arī mežizstrādes tehnikas skaits, kuru iegāde netiek ierobežota. Jaudīgās tehnikas iespējama dīkstāve ir: nozares lobija spiediens straujāk izstrādāt mežaudzes, kā arī nelietderīga jaudīgas tehnikas izmantošana, kas var novest pie daļas no uzņēmēju bankrotiem (ar ievērojamām summām) mežistrādes uzņēmumu konkurences rezultātā. Lai gan trūkst datu par Cēsu novadā pieejamo meža tehniskas skaitu, tomēr izcirsto platību dati Cēsu novadā rāda, ka ilgtermiņā pašreizējās tendences nav ilgtspējīgas. Privāto mežu egļu audzēs 2021. un 2022. gadā kailcirtēs tika izcirsts par 45% vairāk, nekā būtu pie ilglaicīgi ilgtspējīgas saimniekošanas. Cēsu novadā 70-gadīgas priežu audzes ir tikai 5% no visām priežu audzēm, savukārt 60 un 50-gadīgas audzes – attiecīgi tikai 1% no visām priežu audzēm. Tas nozīmē, ka pēc 30 gadiem zāģēšanai būs pieejama tikai puse no pašreizējā apjoma, bet pēc 40-50 gadiem – desmit reižu mazāk priežu audžu nekā pašlaik. Aprites ekonomikā būtu jāņem vērā visas iespējamās meža pievienotās vērtības – sēnes, ogas, tūrisma, rekreācijas un ainaviskais resurss, dzīves vide augiem un dzīvniekiem, kā arī dažādie meža ekosistēmas regulējošie pakalpojumi, tai skaitā vietējā un pasaules klimata regulācija. Līdz ar to aprites ekonomikas kontekstā mežsaimniecība bez kailcirtēm ir vērtīgāka nekā kailcirtes.
Industriālie procesi ietekmē tūrisma un viesmīlības sektoru
Derīgo izrakteņu ieguve un kailciršu mežsaimniecības procesi lauku ainavā rada degradējošas izmaiņas, kas rosina jautājumus par minēto un citu industriālu procesu ietekmi uz lauku ainavu ilgtermiņā, kas varētu būt izšķiroša tūrisma un viesmīlības jomas attīstībai nākotnē. Šī nozare Cēsu novada plānošanas dokumentos minēta kā viena no galvenajām nozarēm.
Mazumtirdzniecības uzņēmumos lielākā problēma - iepakojums
Mazumtirdzniecības uzņēmumos rodas 12% no Cēsu novadā saražotajiem atkritumiem. Atkritumu jomā veids, kā tirgotājs iesaiņo preci, ietekmē produkta gala lietotāja sadzīves atkritumu daudzumu. Īpaši tas attiecas uz dažāda daudzuma iepakojumu, pie tam lielākā daļa arī no iedzīvotāju sadzīves atkritumiem ir preču iepakojums. Galvenais risināmais jautājums aprites ekonomikas kontekstā ir gan veikalos piegādātās, gan uz vietas fasētās produkcijas iesaiņojamā materiāla daudzums un pārstrādājamība. Kā labo praksi var minēt daudzos Cēsu novada veikalos pie izejas un kasēm pieejamās dažāda izmēra kartona un dažreiz arī cita materiāla kastes, ko klienti izmanto pirkuma līdzņemšanai. Novērots, ka kastes neiestāvas un šis resurss iegūst īsāku vai garāku tālāko izmantošanu.
Ēdināšanas sektors kā viens no izaicinošākajiem
Ēdināšanas jomā, kura kā niša ieņem savu vietu arī pārtikas lielveikalu darbībā, apjomīgākais atkritumu jautājums ir vienreizlietojamie un termoizturīgie trauki, kā arī produktu un pārtikas iesaiņojums un tā aprite, kuros pircēji līdzņemšanai var nokomplektēt gan aukstus, gan karstus gatavos ēdienus un pusfabrikātus. Aprites ekonomikas kontekstā dažādu ēdienu uzglabāšanas īpatnības, kā arī derīguma termiņš, kas gatavam ēdienam parasti ir daudz īsāks nekā ēdienu izejvielām, ietekmē ne tikai prasības pret jauniem iepakojumiem, bet arī pārtikas atkritumu daudzumu.
Arī medicīnas sektorā ir iespējas aprites ekonomikas principu izmantošanai
Intervijā ar medicīnas sektora pārstāvjiem kā perspektīvākais resursu un atkritumu plūsmas risināmais jautājums iezīmējās izšķiršanās starp vienreizlietojamiem vai vairākkārt izmantojamiem instrumentiem un palīglīdzekļiem, apsverot katra gadījuma atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pret uzturēšanas un/vai sterilizācijas izmaksām. Šis ir izpētes un stratēģijas jautājums.
Izglītības sektors – viens no nozīmīgākajiem atkritumu radītājiem novadā
Savukārt izglītības jomā, kura arī ir nozīmīgs atkritumu daudzuma radītājs, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā ir būtiski ne tikai mācību stundā apgūstamais, bet arī pašas skolas ēkas uzturēšana un pārvaldība atbilstoši ilgtspējas filozofijai. Tas ietver arī visus saimnieciskos jautājumus, sākot no apkures un ēkas energoefektivitātes un beidzot ar pusdienu piedāvājuma ietekmi uz vidi. Skolās izaicinājumu rada mācību grāmatu trūkums, kas noved pie lielākas papīra aprites, kopējot gan lasāmvielu, gan darba lapas, bet dzeramo ūdens krānu ierīkošana gaitenī, ārpus tualetes, kalpotu efektīvākai ūdens resursa izmantošanai.
Jāmaina patērētāju attieksme pret lietu labošanu
Amatniekiem un meistariem ir būtiska loma lietu ilgākai kalpošanai, tomēr lietu labošana kā roku darbs nav tik rentabla kā lietu ražošanas uzņēmējdarbība. Patērētāju attieksmē pret labošanas pakalpojuma cenu ir jāintegrē izpratne par lietu labošanas nozīmi aprites ekonomikas dzīvotspējā. Amatniekiem ne vienmēr ir prasmes, vēlmes un iespējas, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi organizētu un vadītu mazo uzņēmumu. Valsts noteiktā pašreizējā nodokļu politika un prasības uzņēmējdarbības atskaitēm ir sarežģītas un resursu ietilpīgas, kas ir vēl viens iemesls pārtraukt lietu legālu labošanu. Tā kā lietu salabošana un aprites ekonomikas veicināšana atbilst normatīvos aktos noteiktai sociālās uzņēmējdarbības specifikai, tas paver konstruktīvas iespējas lietu labošanas darbnīcu un tajā nodarbināto amatnieku atbalstīšanai.
Kopumā novadā perspektīvākie resursi labākai apritei ir būvniecībā demontāžā radušies produkti, bioloģiski noārdāmais materiāls kā kvalitatīva komposta resurss, kā arī vietējo uzņēmēju radošums, atrodot risinājumus un pielietojumus daudzveidīgiem resursiem, kas līdz šim uzskatīti par atkritumiem.
Plašāk ar Cēsu novada resursu un atkritumu plūsmas analīzes rezultātiem var iepazīties šeit.
Kristīne Āboliņa, LIFE projekta “No atkritumiem uz resursiem” aprites ekonomikas un ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas eksperte Cēsu novadā
