Jaunumi

2024.gada 21.novembrī Klimata un enerģētikas ministrijā notika seminārs par atkritumu sastāva mērījumiem Latvijā, kas atspoguļo aktuālos datus par atkritumu sastāvu nešķirotos sadzīves atkritumos un dalīti vāktos atkritumos. Seminārā arī tika sniegta informācija par sākotnējiem datiem par radītajiem pārtikas atkritumiem 2024.gadā, kā arī par 2023.gadā veikto pilotprojektu par pārtikas un bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu mājsaimiecībās. Seminārā piedalījās vairāk kā 100 vides, atkritumu apsaimniekošanas, pašvaldību un nozares organizāciju pārstāvji, lai iepazītos ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Seminārā  prezentēti trīs pētījumu – SIA Geo Consultans pētījuma “Sadzīves atkritumu sastāva noteikšana”, Rīgas Stradiņa universitātes sadarbībā ar SIA Jaunrades laboratorija pētījuma “Pārtikas atkritumu radītā daudzuma noteikšana” un biedrības Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija pētījuma “Pārtikas atkritumu dalītās vākšanas pilotprojekta 2023.gadā” rezultāti.

Semināru atklāja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jomā PhD. Rudīte Vesere, norādot, ka “dabā tiek radīti atkritumi un daba pati ar tiem veiksmīgi tiek galā, bet cilvēkiem vēl ir jāmācās, kā atbildīgi un efektīvi apsaimniekot savus atkritumus”.

SIA Geo Consultants pārstāvis Kaspars Kļavenieks iepazīstināja ar pētījumu par sadzīves atkritumu sastāvu Latvijā 2024.gadā.Pētījuma mērķis bija novērtēt sadzīves atkritumu plūsmu morfoloģisko sastāvu – nešķiroti sadzīves atkritumi to rašanās vietā, šķiroti sadzīves atkritumi to rašanās vietā, atkritumu plūsmas pēc apstrādes šķirošanas līnijās, bateriju un akumulatoru atkritumu sastāvs – un pētījuma rezultātus salīdzināt ar 2016.gadā veiktā pētījuma rezultātiem, kas ir iepriekšējais veiktais šāda veida pētījums Latvijā. Pētījums ietvēra analīzi par atkritumu sastāvu visos Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionos, kā arī atsevišķās pilsētās - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Tukumā. Tika veikta gan nešķiroto, gan šķiroto atkritumu sastāva analīze, pētot astoņpadsmit atšķirojamās frakcijas, tai skaitā bioloģiskos atkritumus. 2024.gada pētījuma rezultāti salīdzināti ar 2016.gada datiem un secināts, ka nešķiroto sadzīves atkritumu sastāvs pa frakcijām nav būtiski mainījies. Lielākās izmaiņas ir vērojamas papīra un kartona iepakojuma atkritumiem, kuru pieaugums sadzīves atkritumu sastāvā ir par 6%, savukārt citu atkritumu frakciju apjoms ir mainījies vidēji 2% robežās, kas uzskatāms par nebūtiskām izmaiņām, lai gan kopumā valstī kopš iepriekšējā pētījuma veikšanas pieaudzis gan kopējais atkritumu daudzums, gan dalīti vākto atkritumu apjoms, tai skaitā ieviesta depozīta sistēma. Šādi pētījuma rezultāti ir ļoti svarīgi, jo sniedz iespēju salīdzināt izmaiņas pa gadiem, prognozēt dažādu atkritumu frakciju apjoma izmaiņas, kā arī strādāt pie atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas efektivitātes pilnveidošanas.

Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Elīna Dāce prezentēja pārtikas atkritumu radītā daudzuma noteikšanas metodoloģiju un 2024.gada datu vākšanas sākotnējos rezultātus. Datu iegūšanas, uzskaites un ziņošanas mērķis ir gūt kvantitatīvus datus par Latvijā 2024. gadā radīto pārtikas atkritumu daudzumu katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, lai novērtētu progresu virzībā uz pārtikas atkritumu novēršanas mērķu sasniegšanu. Vēl joprojām pētījuma ietvaros katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā tiek veikta datu vākšana, uzrunājot graudu audzētājus, piena lopkopjus, olu ražotājus, augļu un ogu audzētājus, dārzeņu audzētājus, akvakultūras uzņēmumus, pārtikas un dzērienu ražotājus, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības veikalus un bāzes, izmitināšanas iestādes (viesnīcas, viesu namus u.tml.), ēdināšanas iestādes un uzņēmumus (ēdnīcas, restorānus, kafejnīcas u.tml.), dažāda lieluma un ienākumu līmeņa mājsaimniecības visos Latvijas reģionos, kā arī ziedošanas organizācijas un citas pārtikas izdales vietas. Pētniece norādīja, ka uzrunāto respondentu atsaucība vērtējama kā zema, taču respondentu uzrunāšana un datu vākšana vēl turpināsies līdz šī gada beigām. Nepieciešamais respondentu skaits ir sasniegts primārās ražošanas un mājsaimniecību sektorā. Pirmie apkopotie dati liecina, ka mājsaimniecībās pārtikas atkritumi veido 3,6 kg nedēļā uz vienu mājsaimniecību. 70,2% gadījumu tie ir pārtikas atlikumi jeb neēdamā pārtikas daļa, 20,7% gadījumu ir uzglabāšanas laikā sabojājušies produkti, 5,6% gadījumu – par daudz nopirktā un neapēstā pārtika, kas nonākusi atkritumos. Savukārt 0,6 kg no kopējā mājsaimniecībā radītā atkritumu apjoma nedēļā tiek novadīti kanalizācijā un 3,0 kg tiek apsaimniekoti citos veidos.

LIFE programmas "Atkritumi kā resursi Latvijā" projekts ir viens no instrumentiem, kā ar praktiskiem pasākumiem samazināt atkritumu rašanos, veicināt resursu otrreizēju izmantošanu, pilnveidot atkritumu plūsmas kontroli, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un oglekļa emisijas ekonomikas pēdas nospiedumu. Tāpēc LIFE projekta partneris - biedrība “Latvijas atkritumu saimniecības asociācija”, ko pārstāvēja Rūta Bendere, prezentēja īstenoto pilotprojektu, kas paredz risinājumu demonstrēšanu bioloģisko un pārtikas atkritumu samazināšanai un pārtikas atkritumu mērījumu uzlabošanai. Lai īstenotu šo mērķi, 2022.gadā divās pilotvietās Liepājā un Preiļos uzsākta kompostēšanas prakse, kur piedalījās attiecīgi 68 un 32 mājsaimniecības, saņemot projekta ietvaros iegādātus kompostēšanas konteinerus. Tas ļāva mājsaimniecībām vieglāk šķirot pārtikas atkritumus, samazināt to daudzumu un veicināt atkritumu pārstrādi, paralēli veicot mērījumus un izdarot secinājumus par procesa efektīvu norisi un šķēršļiem vai grūtībām kompostēšanas īstenošanai mājsaimniecībās. Kompostēšana ir efektīvs risinājums bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai to rašanās vietā, mazinot atkritumu apjomu. Vienlaikus komposts ir izmantojams kā augsnes ielabošanas līdzeklis.

Arī Rīgā īstenots pilotprojekts, kurā vākti bioloģiskie atkritumi no mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās, veicot atkritumu apjoma uzskaiti un izvērtējot bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas procesa efektivitāti. Pilotprojekta laikā veiktie mērījumi rāda, ka vidēji Rīgā uz vienu iedzīvotāju gadā radīti 52 kg pārtikas atkritumu, bet Liepājā un Preiļos radīti attiecīgi 42 kg un 41 kg.

Pilotprojekta autoru ieskatā, atkritumu apjoma samazināšanai un bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai nepieciešams stiprināt iedzīvotāju zināšanas un prasmes, ar sabiedrības izglītošanu, valsts un pašvaldību atbalstu un jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem iespējams veicināt pozitīvas pārmaiņas un paradumu maiņu. Lai samazinātu radīto atkritumu apjomu un pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas efektivitāti, ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts, pašvaldībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Ar pilnveidotiem datu vākšanas mehānismiem, efektīvāk īstenotiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem un atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstību būs iespējams ievērojami samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu un veicināt to efektīvu pārstrādi.

Semināra prezentācijas:

Pētījuma “Sadzīves atkritumu sastāva noteikšana” rezultāti

Pārtikas atkritumu radītā daudzuma noteikšanas metodoloģija un datu vākšanas sākotnējie rezultāti par 2024.gadu

Pārtikas atkritumu dalītās vākšanas 2023.gada pilotprojekta rezultāti LIFE projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros

Semināra ieraksts pieejams šeit.