Decembra sākumā noslēdzās pēdējā šī gada sarunu cikla “Dialogs ar zinātni” tikšanās, kurā piedalījās vairāk nekā 30 interesenti. Tā kā no nākamā gada visā Latvijā sāks darboties dalītā bioloģisko atkritumu vākšanas sistēma, sarunu tēma bija par pārtikas un bioloģiskiem atkritumiem. Šādas regulāras tikšanās palīdz veidot komunikāciju ar augstskolām un stiprina iesaistīto pušu savstarpēju informētību par aktuāliem jautājumiem.
Tikšanās sākumā dalībnieki tika informēti par aktualitātēm projektā LIFE Waste To Recources IP un aktivitātes “Kapacitātes stiprināšana dialogam ar zinātni” ietvaros. Viens no svarīgākajiem jaunumiem ir - izstrādāts stratēģijas projekts dialogam ar zinātni, otra aktualitāte ir uzsākts darbs pie studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa nolikuma izstrādes. Konkursu plānots izsludināt 2024.gada sākumā un studentu zinātniski pētnieciskos darbus saņemt un izvērtēt līdz maija beigām. Zinātniski pētniecisko darbu konkursa tēma – pārtikas un bioloģiskie atkritumi.
Tikšanās ar prezentāciju piedalījās Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes lektors Imants Plūme, kas dalījās ar pētījumiem par to, kā norit pārtikas un lauksaimniecības atlikumu izmantošana biogāzes un mēslojuma ražošanai. Prezentācijas mērķis bija sniegt ieskatu par problēmām, kas saistītas ar tradicionālo pārtikas un lauksaimniecības atlikumu pārstrādi un sniegt iespējamos risinājumus rīcībai ar šiem atlikumiem, veicinot to racionālu apsaimniekošanu, vides aizsardzību un klimata neitrālu attīstību.
Saruna no akadēmiskām zināšanām pārgāja pie iegūtiem praktiskiem datiem dažādos pētījumos. Biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" pārstāve Rūta Bendere dalījās ar datiem un sasniegtiem rezultātiem pārtikas un bioloģisko atkritumu šķirošanā LIFE Waste to Resources IP projekta ietvaros. Kā arī apstiprināja, ka jau pavisam drīz tiks uzstādīta jauna iekārta – automātiskais kompostētājs, kas darbosies sadzīves atkritumu poligonā “Kaudzītes”, kas atrodas Gulbenes novadā, un kurā paredzēts kompostēt dalīti vāktos bioloģiskos un pārtikas atkritumus no Gulbenes, Alūksnes un Balvu novada pašvaldībām.
Tā kā pārtikas atkritumi Latvijā šobrīd veido lielu daļu no kopējā atkritumu daudzuma, ir jāapzinās, ka pārtikas atkritumi izglītības iestādēs ir problēma, kas jārisina. Neapēstā pārtika uz šķīvja ne tikai rada atkritumus, bet arī veltīgi tiek patērēti resursi, kas nepieciešami, lai pārtiku izaudzētu un nogādātu līdz patērētājam. Tāpēc ar datiem dalījās Rīgas Domes pārstāve Ingrīda Millere, iepazīstinot par pētījumu “Cik pārtikas izmet Rīgas skolās”, kas veikts šajā gadā projekta “Inovatīvas stratēģijas sabiedriskajā ēdināšanā” ietvaros.
Savukārt Rīgas tehniskās universitātes Agroresursu un ekonomikas institūta doktorante Maryna Zhylina klātesošajiem vienkārši par sarežģīto pastāstīja par augsnes ielabošanas iespējām un bioatkritumu granulāciju – kā to varētu praktiski pielietot.
Sarunu ciklu noslēdza Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Vineta Kleinberga, kas dalījās ar izaicinājumiem par komunikācijas jautājumiem saistībā ar pārtikas un bioloģiskiem atkritumiem Latvijas sabiedrībā, analizējot pārtikas atkritumu rašanās sociālekonomisko kontekstu Latvijas sabiedrībā un pārtikas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumos, uzsverot, ka svarīgi novērtēt pārtikas atkritumu rašanās novēršanas potenciālo nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem komunikācijā - iedzīvotāji vēl aizvien nespēj novērtēt mājsaimniecības radīto atkritumu apjomu, trūkst zināšanu par to, kas ir pārtikas atkritumi un to kā tos precīzi mērīt.
Pateicamies visiem par dalību un uz tikšanos nākamajā gadā! Ar vērtīgajām prezentācijām aicinām iepazīties šeit:
1. LIFE IP projekta «No atkritumiem uz resursiem» aktualitātes;
2. Pārtikas un lauksaimniecības atlikumu izmantošana biogāzes un mēslojuma ražošanai;
3. Pilotprojekti pārtikas un bioloģisko atkritumu šķirošanā LIFE projekta ietvaros;
4. Pētījums “Cik pārtikas izmet Rīgas skolās” projektā “Inovatīvas stratēģijas sabiedriskajā ēdināšanā”;
5. Augsnes ielabošana un bioatkritumu granulācija;
6. Pārtikas un bioloģiskie atkritumi – komunikācijas izaicinājumi.
.png)