Bioloģiskie atkritumi

Sākot no 2023. gada 31. decembra visā Latvijas teritorijā dalītā atkritumu vākšana un atkritumu šķirošana ietver arī bioloģiskos atkritumus. Pēc 2024. gadā veiktā pētījuma “Sadzīves atkritumu sastāva noteikšana” datiem, Latvijā  ap 27% no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem veido bioloģiskie atkritumi. Ņemot vērā, ka bioloģiskie atkritumi sastāda tik ievērojamu daļu no nešķirotiem sadzīves atkritumiem, šajā rakstā apkopoti ieteikumi mājkompostēšanas uzsākšanai.

Uzsākot mājkompostēšanu, iespējams atbrīvoties no bioloģiskajiem atkritumiem un vienlaikus samazināt sadzīves atkritumu daudzumu un kopējās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Kā arī, komposts ir vērtīgs augsnes uzlabotājs gan dārza augiem, gan istabas augiem.  

Šajā rakstā minētie ieteikumi attiecas uz privātmāju mājsaimniecībām vai atsevišķos gadījumos - mazdzīvokļu māju mājsaimniecībām. Būtu jānodrošina, ka kompostam nevar piekļūt garāmgājēji un tas nav pieejams publiski, kā arī netraucē apkārtējo māju iedzīvotājiem.

Kur kompostēt?

Pirmais solis ir izvēlēties vietu, kur veikt kompostēšanu. Piemērotas kompostēšanas vietas izvēlei ir nozīmīga loma, jo kvalitatīva komposta veidošanās atkarīga no gaisa cirkulācijas, komposta izsilšanas un pietiekama mitruma. Nevēlama ir grauzēju un citu dzīvnieku piekļūšana kompostēšanas vietai, tāpēc būtiski izvērtēt, vai veidot komposta kaudzi, izgatavot komposta kasti mājas apstākļos, vai iegādāties kādu no gatavām tirgotāju piedāvātām komposta kastēm.

Veidojot komposta kaudzi vai novietojot komposta kasti piemājas teritorijā, jārūpējas, lai tiktu nodrošināta gaisa apmaiņa, piemēram, nedrīkst  kaudzi ilgstoši apklāt ar plēvi, tai ir jāatrodas ēnā, lai tā neizžūtu un saņemtu nepieciešamo mitrumu no lietus ūdeņiem.

Komposta kaudze nereti ir vizuāli nepievilcīga. Neuzkrītošu kompostu var veidot kompostēšanas kastē. To var izgatavot mājas apstākļos, piemēram, no atkārtoti izmantotiem kokmateriāliem vai iegādāties jau gatavu tvertni. Gatavojot tvertni mājas apstākļos, ieteicams atturēties no impregnētu dēļu izmantošanas, jo tie var atstāt negatīvu ietekmi uz vidi. Tvertnes izmēram ir jābūt atbilstošam plānotajam bioloģisko atkritumu daudzumam attiecīgajā kompostēšanas sezonā. Kompostam jābūt mitram, taču, ja tek šķidrumi no kastes apakšas, tas ir pārāk mitrs. Lai novērstu grauzēju iemitināšanos kompostēšanas kastēs, to pamatni ieteicams izklāt ar metāla režģi vai tvertnei jāatrodas uz cietas pamatnes, kas laika gaitā nesatrūdēs. Lasi šeit (8.lpp)

Vizuāli pievilcīgu, praktisku un inovatīvu risinājumu piedāvā Grēta Girvaite savā pētnieciskajā darbā  “GALA dārzs”. Tā ir komposta tvertne, kurai apakšā ir komposta kaste, bet virs tās, uz metāla sieta, ir dārzs. Dārza centrā ir lūka, kur mest bioloģiskos atkritumus ikdienā.

Kā kompostēt?

Kad ir izveidota komposta vieta, tajā ieklāj smalkus, sausus koka zarus, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju. Lai iegūtu labāko iespējamo rezultātu, kompostu jāveido kārtās – zaļie dārza atkritumi (nezāles, nopļautā zāle), brūnie dārza atkritumi (sausas lapas, salmi, smalki zari), pārtikas atkritumi, nelieli koku zari. Komposta veidošana kārtās nodrošina labāku gaisa cirkulāciju, vajadzīgo mitrumu.

Svarīgs komposta veidošanās priekšnoteikums ir gaisa cirkulācija. Speciālai komposta kastei, kas ir iegādāta tirdzniecības vietā, liela priekšrocība ir ventilācija. Lai komposts nesablīvētos, ieteicams šad tad apmaisīt tā virskārtu. Sausā laikā veiksmīgāku komposta veidošanos nodrošinās komposta laistīšana. Jāņem vērā, ka ziemas sezonā kompostēšanās process nenotiks.

Ko drīkst kompostēt?

Kompostā var ievietot gan pārtikas atkritumus, piemēram, augļu un dārzeņu mizas, olu čaumalas, tējas un kafijas biezumus, gan arī pagalmā nopļauto zāli, nezāles, novītušus ziedus, ap 5cm garus zariņus/stiebrus u.c. bioloģiskos atkritumus.

Ko nedrīkst kompostēt?

Nedrīkst kompostēt eļļu, dzīvnieku kaulus un citus dzīvnieku izcelsmes produktus vai medikamentus, jo tie sadalīsies pārāk lēni vai satur bīstamas vielas. Arī tūjas un tām līdzīgu koku zarus nevajadzētu likt kompostā, jo tūju lapas un zari ir īpaši izturīgi pret mitrumu, tūju izdalītās ēteriskās eļļas negatīvi ietekmē kompostēšanās mikroorganismu darbību. Šie organiskās izcelsmes produkti radīs piesārņojumu kompostā. Komposta kvalitāti pazeminās arī tur iemests papīrs un salvetes, kas satur dažādas krāsvielas, lakas un citas papīra izgatavošanas procesā pievienotas ķīmiskas vielas. Gan papīra, gan jebkurus cita veida atkritumus (arī bioplastmasu) jāizmet dalīti vākto atkritumu vai sadzīves atkritumu konteinerā. Plašāku sarakstu ar to, ko drīkst un ko nedrīkst kompostēt, arī kā veidot kompostu, lasi šeit.

Kad komposts būs gatavs?

Ja gatavojot kompostu tiks ievēroti visi nosacījumi, tad komposts būs gatavs pēc apmēram 2-3 mēnešiem. Gatava komposta pazīmes - tas smaržo pēc augsnes, tas ir irdens un viendabīgs.

Kur izmantot kompostu?

Lai kompostu izmantotu maksimāli produktīvi, to iestrādā 5–15 cm dziļumā, kur atrodas lielākā daļa augu sakņu un aktīvā mikroflora. Ja kompostu atstāj uz augsnes virsmas, tas izžūst un zaudē bioloģisko aktivitāti, bet pārāk dziļa iestrāde augsne, kavē komposta sadalīšanos skābekļa trūkuma dēļ. Ar kompostu augus nevar pārbarot, tāpēc - jo vairāk, jo labāk. Vidējā komposta deva ir 15–20 litri uz kvadrātmetru, bet precīzs daudzums atkarīgs no augsnes veida.

Rudenī daļēji sadalījušos kompostu var iestrādāt dārzā vai ap augļu kokiem un ogu krūmiem vismaz mēnesi pirms sējas vai stādīšanas, lai tas pilnībā sadalītos. Kompostu var arī pārklāt ar mulču, lai saglabātu tajā nepieciešamo mitrumu un veicinātu sadalīšanās procesu.

Pilnībā sadalījies komposts ir vērtīgs barības vielu avots un var tikt izmantots arī pavasarī pirms sējas vai stādīšanas. To var iestrādāt arī augšanas sezonā ap augiem, lai nodrošinātu papildu barošanu. Regulāra komposta lietošana uzlabo augsnes struktūru, palīdz uzturēt mitrumu un padara augus izturīgākus pret slimībām un nelabvēlīgiem apstākļiem, kā arī palielina ražu. Lai saglabātu augsnes auglību, kompostu ieteicams iestrādāt katru gadu.

Citi praktiski padomi

Lai mājas virtuvē savāktu pārtikas pārpalikumus, var izmantot neliela izmēra tvertni ar slēgtu vāku, kuru iztukšo pēc nepieciešamības. Lai garantētu, ka virtuvē neradīsies smakas, pēc katras tvertnes iztukšošanas tā ir jāizmazgā.

Bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā ir salīdzinoši jauna prakse, tāpēc izaicinājumu vēl ir daudz, un gan iedzīvotāji, gan pašvaldības meklē izdevīgākos risinājumus bioloģisko atkritumu samazināšanai un pārstrādei.