Bioloģiskie atkritumi

Kompostēšana ir dabisks process, kas bioloģiskajiem atkritumiem ļauj sadalīties, veidojot barības vielām bagātu augsnes uzlabotāju. Bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un kompostēšana palīdz sasniegt valsts atkritumu pārstrādes mērķus, piemēram,līdz 2025.gadam palielināt atkritumu pārstrādes apjomu vismaz līdz 55% no radītajiem sadzīves atkritumiem. Katrs iedzīvotājs, kas iesaistās bioloģisko atkritumu dalītajā vākšanā, veicina atbildīgu resursu izmantošanu un palīdz sasniegt vides mērķus.

Iedzīvotājiem, kuri vēlas samazināt savu atkritumu daudzumu un iegūt vērtīgu resursu dārzkopībai vai telpaugiem, ir pieejamas dažādas kompostēšanas metodes – gan plaši izplatītas, gan inovatīvas un retāk sastopamas. Šis raksts sniedz pārskatu par kompostēšanas iespējām pilsētvidē, kopienu kompostēšanas iniciatīvām, kā arī praktiskus padomus veiksmīgai kompostēšanai.

Pārtikas atkritumu apsaimniekošana pilsētvidē: ierobežojumi un risinājumi

Drošākais un ieteicamākais risinājums pārtikas atkritumu apsaimniekošanai pilsētvidē ir to ievietošana bioloģisko atkritumu savākšanas konteineros. Tā ir centralizēta un kontrolēta bioloģisko, t.sk. pārtikas atkritumu savākšanas sistēma, kas nodrošina atbilstošu tālāku atkritumu apstrādi un pārstrādi. Tomēr arī pilsētvidē pārtikas atkritumus iespējams kompostēt un to ir ieteicams darīt privātmāju vai mazdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuru kompostēšanas vietas atrodas ierobežotā piemājas teritorijā, par to kopīgi vienojoties un ievērojot pilsētā noteiktos nosacījumus kompostēšanas vietas ierīkošanai un neradot draudus apkārtējai videi. Lai gan kompostēšanas rezultātā var iegūt vērtīgu augsnes uzlabotāju un samazināt atkritumu izvešanas izmaksas, tomēr ir jāņem vērā riski, kas saistīti ar kompostēšanas uzsākšanu - pārtikas atkritumi var pievilināt grauzējus un citus kaitēkļus un pārtikas atkritumu sadalīšanās var radīt nepatīkamas smakas. Šo iemeslu dēļ nav atļauta pārtikas atkritumu ievietošana kopienu un citās publiski pieejamās kompostēšanas vietās.

Kopienu kompostēšanas iniciatīvas

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami privāti dārzi, kurus var izmantot kompostēšanas vietas ierīkošanai, ir vairākas iespējas iesaistīties kompostēšanā, galvenokārt koncentrējoties uz dārza un parka atkritumiem.

Dārza un parka atkritumu kompostēšana pie daudzdzīvokļu mājām

Pašvaldības, kas ir atļāvušas ierīkot dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas daudzdzīvokļu māju pagalmos, veicina videi draudzīgu atkritumu aprites praksi pilsētā. Lai īstenotu dārza un parka atkritumu kompostēšanu pie daudzdzīvokļu mājām, ir nepieciešama kopīga vienošanās starp mājas iedzīvotājiem un namu apsaimniekotāju. Jāizvēlas piemērota vieta kompostēšanas kastes vai tvertnes novietošanai, ņemot vērā pilsētas saistošajos noteikumos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz kompostēšanas kastes vai tvertnes novietojumu. Kompostēšanai šādās vietās atļauts izmantot tādus dārza un parka atkritumus kā nopļauta zāle, lapas, smalki zari un nezāles. Svarīgi ir nodrošināt kopīgu kompostēšanas procesa pārvaldību un atbildības sadali starp iedzīvotājiem, kā arī vienoties par gatavā komposta izmantošanu mājas koplietošanas teritorijā vai tā sadali starp iedzīvotājiem.

Pašvaldību regulējums attiecībā uz dārza un parka atkritumu kompostēšanu var atšķirties. Piemēram, Talsu novada pašvaldība saistošajos noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu paredz publiski pieejamu kompostēšanas vietu izveidi .

Kompostēšana pašvaldības noteiktās teritorijās dārza un parka atkritumiem

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespējams izmantot arī publiski pieejamas dārza un parka atkritumu kompostēšanas vietas, ko var nodrošināt pašvaldība. Šīs vietas ir paredzētas, lai iedzīvotāji varētu nodot savus dārza atkritumus kompostēšanai, piemēram, nopļauto zāli, lapas un zarus. Jelgavas novadā ir izveidoti trīs šādi zaļo dārza atkritumu savākšanas laukumi dažādās novada vietās. Siguldas novadā kompostēšanas laukums “Kreiļi” piedāvā iespēju novada iedzīvotājiem bezmaksas nodot dažāda veida dārza un parka atkritumus, ievērojot noteiktus ierobežojumus attiecībā uz atkritumu veidiem un apjomu. Piemēram, ir noteikts, ka pieņem vecus augus, puķes, nezāles (līdz 50 cm garumā), nopļauto zāli, koku un krūmu lapas bez plastmasas un stikla piejaukumiem, kā arī atsevišķos konteineros nesaīsinātus zarus un pārtikas atkritumus. Rīgā SIA “TD Pakalpojumi” ir ierīkojis dārzu un parku atkritumu kompostēšanas laukumu Daugavgrīvas ielā 140.

Kompostēšanas laukums “Kreiļi”

Attēls: Jumis.lv

Sadarbība ar uzņēmumiem vai zemnieku saimniecībām publisku kompostēšanas vietu izveidē

Sadarbība ar uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām var būt efektīvs veids, kā paplašināt publiski pieejamo dārza un parka atkritumu kompostēšanas vietu tīklu pilsētās. Piemēram, stādaudzētavas, botāniskie dārzi un citas līdzīgas vietas varētu iesaistīties publiskā dārzu un parku atkritumu kompostēšanā, nodrošinot gan kompostēšanas vietu, gan vēlāk izmantojot iegūto kompostu savām vajadzībām. Zemnieku saimniecības, kas atrodas pilsētu tuvumā, var sadarboties ar pašvaldībām, izveidojot publiski pieejamas kompostēšanas vietas savā teritorijā, tādējādi nodrošinot papildu iespējas pilsētniekiem atbrīvoties no dārza atkritumiem. Arī pašvaldības var nodrošināt teritoriju vai veikt uzraudzību.

Rīgā ir sastopams piemērs, kur kapitālsabiedrības “Rīgas meži” un “Rīgas ūdens” sadarbojas, izveidojot publisko zaļo atkritumu kompostēšanas laukumu, kurā kompostē dārzos un parkos radītos bioloģiskos atkritumus. Iegūtais komposts tiek izmantots Rīgas apstādījumu zemes bagātināšanai, tomēr tas nav pieejams iedzīvotājiem.

Šāda sadarbība starp dažādiem pašvaldības uzņēmumiem var būt efektīvs modelis arī citās pilsētās. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka kompostēšana noris atbilstoši vides prasībām, veicot regulāru kvalitātes kontroli. Tas nozīmē, ka nepieciešami uzraudzības mehānismi, lai novērstu neatbilstošu atkritumu ievietošanu kompostēšanas vietās. Kompostēšanas vietā ir svarīgi norādīt atbildīgās personas kontaktinformāciju, lai nepieciešamības gadījumā ir iespējams sazināties.

Inovatīvas un retāk sastopamas kompostēšanas metodes daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem

Pilsētās daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuriem nav iespējams veidot tradicionālu kompostu, ir pieejamas alternatīvas kompostēšanas metodes iekštelpās, piemēram, vermikompostēšana un bokaši metode.

Vermikompostēšana

Vermikompostēšana ir metode, kurā pārtikas atkritumu sadalīšanai izmanto noteiktas slieku sugas, visbiežāk sarkanās Kalifornijas sliekas. Šī metode ir īpaši piemērota dzīvokļiem, jo tā aizņem maz vietas un, pareizi apsaimniekojot, nerada nepatīkamu aromātu. Vermikompostēšanai nepieciešama speciāla kaste, kuras apakšā ievieto pakaišus (piemēram, sasmalcinātu kartonu vai avīzes) un sliekas. Pakāpeniski pievieno pārtikas atkritumus, bet ir vairāki ierobežojumi. Sliekas nedrīkst barot ar sāļiem ēdieniem, citrusaugļiem un citrusaugļu mizām, kā arī pikantiem ēdieniem. Sliekas rada augstvērtīgu mēslojumu no atkritumiem – vermikompostā, kas ir bagāts ar barības vielām un labvēlīgi ietekmē augu augsni. Vermikompostēšanas procesā veidojas arī šķidrs mēslojums – vermi tēja, ko var izmantot augu laistīšanai.

Vermikompostēšanas kaste

Attēls: Amazon

Bokaši metode

Bokaši kompostēšana ir anaeroba (bez gaisa) fermentācijas (dabīga rūgšanas procesa) metode, kurā pārtikas atkritumu apstrādei izmanto speciālu baktēriju maisījumu. Šī metode ir piemērota dzīvokļiem, jo ļauj kompostēt visu veidu pārtikas atkritumus, ieskaitot gaļu un piena produktus, ko parasti iesaka ievietot tikai centralizēti izvedamajā bioloģisko atkritumu savākšanas konteinerī. Bokaši kompostēšanai nepieciešama hermētiska tvertne, kurā slāņos ievieto pārtikas atkritumus un pārkaisa ar bokaši baktērijām. Tvertni noslēdz un ik pēc dažām dienām no tās izlaiž lieko šķidrumu – bokaši tēju, ko atšķaidītu var izmantot kā mēslojumu. Pēc fermentācijas procesa pabeigšanas (aptuveni 2 nedēļas), iegūtā masa nav gatavs komposts, bet gan sagatave - fermentētos atkritumus var ierakt puķu podos vai zemē dārzā, vai arī nodot tālākai kompostēšanai. Bokaši kompostēšanas procesam raksturīga viegla, skābena smarža, kas atgādina marinētus produktus.

Bokaši kompostēšanas kaste

Attēls: Bokashi living

Praktiski padomi kompostēšanai pilsētas apstākļos

Lai veiksmīgi kompostētu pilsētas apstākļos, ir svarīgi ievērot dažus praktiskus padomus.

Sākot kompostēšanu:

• izvēlieties kompostēšanas metodi, kas atbilst dzīvesvietai un atkritumu daudzumam (kopienu kompostēšana, mājkompostēšana vai kāda no retāk sastopamajām metodēm);

• jānodrošina nepieciešamos materiālus un aprīkojumu (jāiekārto kompostēšanas vieta atbilstoši normatīvajiem aktiem, jānovieto komposta kaste vai tvertneu.c.);

• jānosaka atbildīgais par kompostēšanas vietu, atbildīgās personas pienākumi, visi iesaistītie iedzīvotāji, kas iesaistīsies kompostēšanā attiecīgajā vietā, jāinformē par kompostēšanas nosacījumiem, ja tiek izvēlēta kopienu kompostēšanas metode.

Kompostēšanas pamatprincipi:

• kompostu jāveido kārtās: pareiza zaļo dārza atkritumu (nezāles, nopļautā zāle) un brūno dārza atkritumu (sausas lapas, salmi, smalki zari) un pārtikas atkritumu attiecība nodrošina labāku rezultātu;

• atbilstošs mitruma līmenis: kompostam jābūt mitram, bet tas nedrīkst būt par slapju;

• gaisa cirkulācija: regulāri kompostu jāapmaisa, galvenokārt, virsējo slāni;

• daļiņu lielums: lielus bioloģisko atkritumu gabalus ieteicams sasmalcināt (2-5cm), lai paātrinātu sadalīšanās procesu.

Kā izvairīties no problēmām:

• nepatīkamais aromāts: ir jāievēro pareizu bioloģisko atkritumu proporciju izvietošanu kārtās un regulāri kompostu jāapmaisa, liela nozīme ir gaisa cirkulācijai, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu;

• nevēlami kaitēkļi: lai no tiem izvairītos nepieciešams nodrošināt pareizus kompostēšanas apstākļus (mitruma un gaisa caurlaidības attiecību), kas kompostā ļauj veidotie atbilstošai temperatūrai, kuras ietekmē tiek iznīcināti kaitēkļu ierosinātāji.

Izglītojoši resursi:

• Rīgas domes atkritumu šķirošanas rokasgrāmata;

• LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” tīmekļvietne par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu;

• biedrību “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība” tīmekļvietnes kā informācijas un atbalsta avots.

Kompostēšanas ieguvumi

Kompostēšanai pilsētvidē ir daudzveidīgi ieguvumi gan individuālā, gan kopienas līmenī.

Komposts var veicināt augsnes auglību un tikt izmantots pilsētas dārzu un parku augsnes uzlabošanai.

Vides ieguvumi:

• samazinās poligonos apglabājamo atkritumu daudzums, tādējādi samazinātas metāna emisijas, kas ir siltumnīcas efektu izraisoša gāze (pēc 2035. gada poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem);

• samazinās nepieciešamība pēc ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem, kas var kaitēt videi;

• uzlabojas augsnes veselība un struktūra, tā labāk uzsūc ūdeni un barības vielas;

• tiek veicināta aprites ekonomika, pārvēršot bioloģiskos atkritumus vērtīgā resursā.

Ekonomiskie ieguvumi:

• ilgtermiņā samazinās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām;

• mājas apstākļos tiek iegūts bezmaksas, augstas kvalitātes augsnes uzlabotājs dārzkopībai un telpaugiem;

• samazinās nepieciešamība iegādāties komerciālos mēslojumus.

Ieguvumi kopienai:

• veicina atbildīgu attieksmi pret vidi un kopienas iesaistīšanos;

• var radīt iespējas vietējām zaļajām iniciatīvām un kopienu dārziem.