Eiropā vidēji 30% saražotās pārtikas tiek izmesta, kas pūstot izdala metānu un citas gāzes. ANO Ilgtspējīgās attīstības 12.3. mērķis paredz līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs, tajā skaitā pārtikas atkritumus skolās.
Parasti ar pārtikas atkritumiem tiek asociētas liekas izmaksas, taču pārtikas ražošanā izmantotie resursi (ūdens, enerģija) arī tiek izšķērdēti, katra neapēstā porcija, nonākot poligonā, atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. No 2019. līdz 2021. gadam īstenotā projekta "StratKIT" mērķis bija sniegt pieredzē balstītus padomus un izstrādāt inovatīvas stratēģijas ilgtspējīga publiskā iepirkuma un ēdināšanas pakalpojumu jomā, lai veicinātu ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu Baltijas jūras reģionā un citur. “StratKIT Pārtikas atkritumi” projekta ietvaros secināts, ka ēdiena pārpalikumi veido ap 8–10 % no pusdienām, pieņemot, ka pusdienu apjoms vidēji ir 600g.
2024. gadā izstrādātā informatīvā ziņojuma “Par skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu Latvijā” mērķis bija pilnveidot Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmu un veicinātu ilgtspējīgu, veselīgu un garšīgu maltīšu nodrošināšanu no vietējiem produktiem. Papildus bija izstrādāta programma ar rīcības plānu un plāns Zemkopības ministrijas paspārnē izveidot Skolēnu ēdināšanas padomi. Ziņojumā secināts, ka pareiza ēdienu pasniegšanas modeļa izvēle ir visefektīvākais veids, kā samazināt pārtikas atkritumus. Iestādēs, kurās tiek īstenota pamatizglītības un vidējās izglītības programma, prioritāri ir jāizvēlas pašapkalpošanās līnijas modeli. Šis modelis palielina iespēju, ka uz skolēna šķīvja būs tikai tas, kas viņam garšo un tik daudz, cik ir spējīgs apēst. Ja ir pamatots iemesls, kāpēc šādu pasniegšanas modeli nav iespējams praktizēt, tad jāizvēlas ēdiena izdales līnijas metodi vai kopgaldi, kur ēdiens ir kopējos traukos, kurus izvieto uz galdiem (4–6 izglītojamiem).
Informatīvajā ziņojumā aicina:
1. izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgai skolēnu ēdināšanas organizēšanai, kas iekļautu veidus, kā samazināt pārtikas atkritumus;
2. organizēt izglītošanas pasākumus, izpratnes veidošanas kampaņas par pārtikas izšķērdēšanu.
2019.gadā īstenotā pētījuma “Study of food waste at schools in Vidzeme region” mērķis bija novērtēt pārtikas atkritumu veidus un apjomus Vidzemes reģiona skolās, kā arī analizēt skolēnu attieksmi pret skolas ēdienreizēm, identificējot galvenos atkritumu ietekmējošos faktorus un piedāvāt risinājumus to samazināšanai. Pēc iegūtajiem datiem tika secināts, ka Vidzemes novada skolās 41% pārtikas atkritumu rodas gatavošanas procesā, 20% rodas sadales procesā un 39% ir neapēstais ēdiens. Tas, cik daudz pārtikas tiek izšķērdēts gatavošanas procesā, ir atkarīgs no pavāru prasmēm, ēdiena kvalitātes un sezonalitātes. Pārtikas atstāšanai uz šķīvja ir daudzi ietekmējošie faktori - skolēna vēlmes, ģimenes paradumi, ēdiena kvalitāte, skolotāju iesaiste, ēdiena pasniegšanas veids, atmosfēra ēdnīcā. Pētītajās skolās, atstātā ēdiena daudzums uz šķīvja svārstījās no 2.4% līdz 32.3% no kopējā maltītes daudzuma. Uz vienu bērnu, tie ir vidēji 0.05-1.03 kg pārtikas atkritumu nedēļā.
Pētījumā minēti ieteikumi, lai efektīvi samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu skolās:
racionāla ēdiena sagatavošana: plānojot ēdienkarti, jāņem vērā sezonalitāte un skolēnu ēšanas paradumi, lai samazinātu pārtikas atkritumus sagatavošanas procesā;
porciju pielāgošana: nodrošināt, ka porciju lielums atbilst skolēnu vecumam un vajadzībām, tādējādi samazinot neapēsto ēdiena daudzumu;
izglītojošas aktivitātes: veicināt skolēnu un viņu vecāku izpratni par pārtikas vērtību un atkritumu samazināšanas nozīmi;
ēdamzāles vides uzlabošana: radīt patīkamu atmosfēru ēdamzālē, kas veicina skolēnu vēlmi pilnībā apēst pasniegto ēdienu.
Savukārt Rēzeknē 2024. un 2025. gadā tika veikts projekts “Intervenču testēšana un uz zināšanām balstītas rekomendāciju sistēmas izstrāde pasniegtā ēdiena atkritumu traukos samazināšanai skolu ēdināšanā Latvijā” ar mērķi izvērtēt pārtikas atkritumu samazināšanas metodes Rēzeknes skolās, izpētīt skolēnu informētību un attieksmi pret veselīgu ēšanu, kā arī izstrādāt digitālās rekomendācijas sistēmas prototipu optimālam risinājumam. Prezentācijā “Pārtikas atkritumu rašanos skolās ietekmējošie faktori un to mazināšanas iespējas: Rēzeknes pilsētas piemērs” atklāj, ka nozīmīga daļa pārtikas nonāk atkritumos ne tikai ēdināšanas apstākļu dēļ, bet arī tāpēc, ka skolēniem nav pārtikas vērtības sajūtas.
Rēzeknes piemērs sniedz šādas stratēģijas, kuras būtu mērķētas uz atkritumu samazināšanu:
1. pārtikas atkritumu monitorings: izmantojot "Pasniegtā ēdiena atkritumi traukos (PĒAT) izsekotāju" vai citus rīkus, skolās var mērīt atkritumu apjomu un analizēt iemeslus, kāpēc ēdiens tiek izmests;
2. porciju pielāgošana: nepieciešams nodrošināt, ka porciju lielums atbilst skolēnu vecumam un fizioloģiskajām vajadzībām. Piemēram, bufetes stila pasniegšana;
3. ilgāki pusdienu pārtraukumi: ja skolēniem tiek dots vairāk laika maltītei (vismaz 30 minūtes), viņiem ir lielāka iespēja apēst visu pasniegto ēdienu, nevis to steigā izmest;
4. izglītojošas aktivitātes: informatīvas kampaņas un klases stundas par pārtikas atkritumu samazināšanu palīdz skolēniem labāk izprast pārtikas vērtību. Radošo plakātu konkursi un interaktīvas mācību stundas var stiprināt izpratni par šo tēmu;
5. labāka ēdināšanas organizācija: piemēram, ēdiena pasniegšana uz lielākiem šķīvjiem var mazināt atkritumus, jo skolēni labāk novērtē ēdiena daudzumu;
6. skolotāju un palīgpersonāla iesaiste: pieaugušo klātbūtne ēdamzālē un pozitīvas ēšanas kultūras veicināšana var uzlabot skolēnu attieksmi pret ēdienu.
Pēc īstenotajām stratēģijām, iegūtie rezultāti ir šādi:
1. Pasniegtā ēdiena atkritumi traukos (PĒAT) izsekotājs īstermiņā samazināja PĒAT daudzumu (skolēnu ziņkārība). Tomēr ilgtermiņā efekts mazinājās, norādot uz nepieciešamību pēc papildinošiem atbalsta pasākumiem.
2. Informatīvā un izglītojošā kampaņa nenodrošināja statistiski nozīmīgu PĒAT samazinājumu ne īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā, apstiprinot, ka šādas intervences vienas pašas nav pietiekamas, un tām ir jābūt daļai no intensīvākām un kompleksākām intervencēm.
3. Organizatoriskās izmaiņas (lielāki šķīvji, garāki pusdienu pārtraukumi un skolotāju iesaiste) nevis samazināja, bet palielināja pārtikas atkritumus, īpaši ilgtermiņā. Tas uzsver, ka šādas izmaiņas jāplāno un jāuzrauga ļoti rūpīgi, lai izvairītos no nevēlamiem rezultātiem.
Skolu un pirmskolu metodiskais līdzeklis “Samazini pārtikas atkritumus savā skolā!” 2017. gadā izstrādāts ar mērķi pastāstīt par Ropažu novada pirmsskolas “Annele” un citu Latvijas Ekoskolu sasniegto, kā arī iepazīstināt ar pamatprincipiem, kā novērst pārtikas atkritumu rašanos skolā, un sniegt ieteikumus to ieviešanai sadzīvē. Metodiskajā līdzeklī atklāta līdzīga problēma kā Rēzeknes skolās - bērniem trūkst pārtikas vērtības sajūta. Pirmskola “Annele” sapratusi, ka šo problēmu iespējams risināt, iesaistot bērnus ēdiena pagatavošanas procesā. Tad rodas precīzāka izpratne par to, cik daudz darba jāiegulda vienā maltītē. Šo metodi var pielietot arī pamatskolas priekšmetā “Mājturība un tehnoloģijas”, iekļaujot kulinārijas mākslu un tās praktizēšanu.
Pirmskolas “Annele” ieviestās darbības, lai samazinātu pārtikas atkritumu apjomu:
1. pārtikas atkritumu novērtējums mācību gada sākumā, aptauja bērniem “Garšo–Negaršo”;
2. rīcības plāna izstrāde, paredzot arī pārraudzības un izvērtēšanas metodes;
3. pārmaiņas ēdienkartē un ēdināšanā sadarbībā ar ēdinātāju, ievērojot bērnu aptauju rezultātus;
4. pārtikas atkritumus savāc cilvēks, kas tos izmanto kompostam.
Pēc pirmskolas “Annele” ieviestajām stratēģijām, atkritumu daudzums bija samazinājies uz pusi (janvārī tikai 53% no septembrī izmērīto atkritumu daudzuma).
Bioloģisko atkritumu samazināšana skolās ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgāku un atbildīgāku sabiedrību. Lai panāktu efektīvu pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu, nepieciešama visaptveroša pieeja – no labākas ēdināšanas organizācijas un skolēnu izglītošanas līdz monitoringa un pārmaiņu ieviešanai ēdiena pasniegšanas modelī.
-1741081149.png)